Bažas Eiropā: izskan vairāki pieņēmumi, kā Tramps varētu sodīt ES par atteikumu palīdzēt Irānas jautājumā 0
Eiropas politikas gaiteņos arvien skaļāk izskan bažas, ka ASV politikas virziens varētu strauji mainīties. Īpaši satraucoša šķiet iespēja, ka Donalda Trampa rīcība Tuvajos Austrumos var ietekmēt arī atbalstu Ukrainai.
Kā ziņo medijs “Politico”, atsaucoties uz saviem avotiem, Eiropas līderi baidās, ka Tramps varētu reaģēt uz Eiropas atturību palīdzēt ASV iniciatīvām Irānā, samazinot vai pat pārtraucot atbalstu Ukrainai.
Pēdējās dienās Tramps vairākkārt kritizējis Eiropas valstis par to, ka tās nevēlas aktīvi palīdzēt ASV karā Irānā. Vēl vairāk – viņš pat sasaistījis ASV turpmāko dalību NATO ar sabiedroto attieksmi šajā konfliktā, kas rada nopietnus jautājumus par alianses stabilitāti.
Situāciju padara vēl sarežģītāku informācija par iespējamu piedāvājumu no Krievijas puses. Maskava esot piedāvājusi Vašingtonai pārtraukt dalīšanos ar izlūkdatiem ar Irānu apmaiņā pret to, ka ASV pārtrauc sniegt informāciju Ukrainai par Krievijas darbībām. Lai gan ASV noraidīja šo piedāvājumu, tas norāda uz iespējamu kompromisu starp ASV iesaistīšanos Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
“Redzot, ko Tramps izdarīja ar Grenlandi, kā viņš kaprīzi pārtrauca izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, vienmēr pastāv risks, ka Tramps varētu pārtraukt ASV atbalstu Ukrainai,” sacīja kāds diplomāts.
Eiropas diplomāti norāda arī uz praktisku problēmu – militāro resursu izsīkumu. Karadarbība Tuvajos Austrumos prasa lielu daudzumu pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu, kas šobrīd ir kritiski nepieciešamas Ukrainai.
Kāds diplomāts atzina, ka pastāv risks, ka ASV resursi vienkārši nepietiks abiem konfliktiem. Vēl kāds piebilda: “Emirāti mētā Patriot raķetes kā konfektes, kamēr Ukrainai tās ir izmisīgi vajadzīgas. Mēs nevaram pieļaut “vai nu vai” situāciju, kurā ASV ir pietiekami daudz resursu tikai vienam konfliktam un tā atstāj Ukrainu likteņa varā.”
Eiropa cenšas nezaudēt ASV uzmanību
Apzinoties šos riskus, Eiropas līderi aktīvi cenšas demonstrēt savu iesaisti. Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pēdējās dienās pastiprinājuši diplomātiskās aktivitātes.
Rute pat publiski uzslavējis Trampa rīcību, uzsverot, ka Irānas militārā potenciāla vājināšana ir svarīga arī Eiropas drošībai. Savukārt Makrons telefonsarunās apliecinājis gatavību palīdzēt atbrīvot Hormuza šaurumu, kad apstākļi to atļaus.
Arī vairākas Eiropas valstis kopīgā paziņojumā paudušas gatavību iesaistīties, lai nodrošinātu stabilitāti reģionā. Kā atzina viens diplomāts: “Mums jāparāda Trampam, ka mēs aktīvi iesaistāmies notikumos Tuvajos Austrumos. Tas ir ne tikai mūsu interesēs, bet arī Ukrainas interesēs.”
Tikmēr eksperti norāda, ka Ukrainas nākotne šajā situācijā kļūst arvien neskaidrāka. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs jau iepriekš izteicies, ka Eiropa varētu mēģināt palīdzēt ASV Irānas jautājumā apmaiņā pret stingrāku atbalstu Ukrainai.
Taču realitāte kļūst arvien sarežģītāka. Pat neskatoties uz Ukrainas panākumiem frontē un Krievijas zaudējumiem, starptautiskā uzmanība var tikt novirzīta citur.
