Pasaulē
Citur

Beirūtas katastrofa: noziedzīga nolaidība, kuras sākums atrodams 2013. gadā0

Sprādziens Libānas galvaspilsētā Beirūtā

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Tā ir Hirosima,” tā Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdienas vakarā notikušo eksploziju raksturojis pilsētas gubernators Maruans Abuds. Vakar valstī izsludinātas triju dienu sēras.

Visa Beirūta pasludināta par stihiskas katastrofas zonu.

Līdz trešdienas pēcpusdienai tika lēsts, ka, ostā eksplodējot 2750 tonnām amonija nitrāta (ekvivalents 1800 tonnām trotila), gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki un ap 4000 ievainoti.

Taču Sarkanā Krusta pārstāvji brīdināja, ka upuru skaits augs, jo daudzi cietušie iesprostoti pussabrukušajās ēkās vai aprakti drupās. Arī daudzi no ievainotajiem atrodas smagā stāvoklī.

Starp tiem, kas jau miruši no ievainojumiem, ir valstī ietekmīgās kristiešu partijas “Kataeb” armēņu cilmes ģenerālsekretārs Nazars Nadžarjans. Ievainoti arī vairāki ANO misijas dalībnieki, kuru kuģis atradās ostā.

Turklāt sprādziens nogalinājis 10 ugunsdzēsējus, kas pirmie ieradās ugunsgrēka vietā. Vispirms pilsētnieki otrdien ap plkst. 18 dzirdēja nelielu blīkšķi ostas rajonā.

Virs tā pēc piecām minūtēm parādījās baltu un melnu dūmu mākonis; uz mirkli dūmi kļuva sarkanīgi, kam sekoja milzīga spēka eksplozija.

Saskaņā ar Libānas valdības sākotnēji sniegto informāciju, īsi pirms nelaimes ostas administrācija bija konstatējusi, ka noliktavā, kurā glabāts pirms sešiem gadiem kādam uzņēmējam konfiscēts amonija nitrāts, kas ir gan minerālmēsli, gan arī eksplozīva spridzekļu izgatavošanā izmantojama viela, uzlauztas metāla durvis.

Kad pēc administrācijas rīkojuma tās centās sametināt, no dzirksteles aizdegās turpat noliktavā glabātā pirotehnika. Savukārt sprāgstošā pirotehnika izraisījusi amonija nitrāta detonēšanu.

Viss sākās 2013. gadā

Lai arī eksplozija notika ostā, cietusi praktiski visa pilsēta, līdz pat priekšpilsētām, jo triecienvilnis izplatījās 10 km tālu. Sprādziena dārdu un seismisko atbalsi kā 3,3 magnitūdu stipru zemestrīci reģistrēja pat 250 km attālajā Kipras salā Vidusjūrā.

Postījumi ir nodarīti Libānas prezidenta pilij un Beirūtas starptautiskajai lidostai, kas atrodas ap 9 km attālumā no sprādziena vietas.

Tuvākās ēkas ir sabrukušas. Tūlīt pēc sprādziena pilsētā zuda elektroapgāde. Pilnībā vai daļēji bez pajumtes palikuši līdz 250 tūkstoši pilsētnieku. Kopējos zaudējumus lēš ap 5 miljardiem ASV dolāru.

Ostā līdzās sprādziena vietai atradās elevators, kurā glabājās vairāki desmiti tūkstošu tonnu graudu un miltu. Līdz ar būvi iznīcināti 85% visu Libānai nepieciešamo labības krājumu.

Libāna ir atkarīga no graudaugu importa, jo pati spēj izaudzēt tikai desmito daļu nepieciešamā. Parasti labību piegādā kuģos, taču katastrofa izpostījusi ostas infrastruktūru, kas nozīmē, ka ar jaunām piegādēm būs lielas grūtības.

Libānas prezidents Mišels Auns jau aicinājis ieviest ierobežojumus miltu tirdzniecībā. Ir gaidāms maizes trūkums veikalos.

Amonija nitrāts nedrīkstēja tik ilgi glabāties vietā, kas atrodas tikai dažu minūšu gājienā no Beirūtas centra.

Kad telekanāls “Al Jazeera” jautāja Libānas iekšlietu ministram Muhamedam Fahmi, kādēļ tā tomēr noticis, viņš nokaitināts attraucis: “Pajautājiet muitai, kādēļ tas tur glabājās!” “Es nenomierināšos, kamēr neatradīsim to, kurš ir atbildīgs par notikušo, lai sauktu viņu pie atbildības un uzliktu visbargākos sodus, jo nav pieļaujams, ka 2750 tonnu liela amonjaka salpetra krava, nepiemērojot preventīvus pasākumus, sešus gadus glabājas noliktavā un apdraud pilsoņu drošību,” paziņojis Libānas premjerministrs Hasans Diabs.

Uzdots izveidot īpašu komisiju, kam divu diennakšu laikā pēc notikušā jādod skaidra atbilde, kas izraisīja katastrofu un kurš pie tā vainīgs.

Libānas mediji jau noskaidrojuši, ka viss sācies 2013. gada septembrī, kad Beirūtā ar minēto kravu ieradās un drīz tika aizturēts tobrīd zem Moldovas karoga peldošais kuģis “Rhosus”.

Tas bijis ceļā no Batumi (Gruzijā) ostas uz Mozambiku. Kuģa īpašnieks bija Krievijas uzņēmējs Igors Grečuškins no Habarovskas. Libānas varasiestādes aizliedza tehniski sliktā stāvoklī esošajam kuģim doties atpakaļ jūrā.

Kad uzkrājās parādi, Grečuškins “Rhosus” faktiski pameta kopā ar komandu un kravu. Minerālmēslus konfiscēja.

Tā kā kuģī glabāt tos nešķita droši, maisus ar vielu nokrāva piestātnes noliktavā.

Diena pēc sprādziena Libānas galvaspilsētā Beirūtā

Noziedzīga nolaidība

Kristāliskais amonija nitrāts ir ķīmiski stabils, ja to glabā sausā vietā 15–25 °C temperatūrā un neļauj tam nonākt saskarsmē ar sārmiem, skābēm un virkni citu vielu.

Tas ir sargājams no sasilšanas, taču Beirūtā vasarā gaisa temperatūra var sasniegt +40 °C, kur nu vēl ar skārdu apšūtā angārā. Kā oksidētājs tas veicina degšanas procesu.

Vēl kopš 2014. gada jūnija Libānas muita, tiesu un valsts iestādes nodevās neauglīgai savstarpējai sarakstei, mēģinot atrisināt jautājumu, ko tālāk iesākt ar nedrošo kravu.

Pirms pieciem mēnešiem Libānas Nacionālais drošības dienests sāka izmeklēšanu lietā par tās glabāšanu ostas noliktavā. Tad secināts, ka situācija ir ļoti bīstama, neizslēdzot sprādzienu.

Gan no valsts, gan ostas pārvaldes puses nozīmētas amatpersonas, kam vajadzēja gādāt vai nu par minerālmēslu pārdošanu, utilizēšanu, vai īpašu glabāšanas apstākļu radīšanu.

Taču situācija nemainījās. Katastrofa ir radījusi lielu niknumu libāniešos, kas par nelaimes sakni uzskata hronisko politisko haosu valstī, nolaidību, dziļi iesakņojušos korupciju un vienkārši zagšanu.

Pēdējo dēļ Beirūtas ostu vietējie iesaukuši par “Alibabas un 40 laupītāju alu”, jo visa valsts nauda, kas tiek ieguldīta tās sakārtošanā, pazūd kā nebijusi un arī kravu daļas pazušana tur nav nekas neparasts.

Premjerministrs Diabs ir vērsies pie starptautiskās sabiedrības ar palīdzības lūgumu, atzīstot, ka Libāna kā maza valsts pati ar sekām galā netiks: “Mēs esam sastapušies ar īstu katastrofu.”

Trīs no Beirūtā esošajām slimnīcām ir cietušas sprādzienā, bet pārējās, kas jau tā bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad pārpildītas ievainotajiem.

Francija nosūtījusi uz Beirūtu divas transportlidmašīnas ar glābšanas vienībām un 15 tonnām medicīniskā ekipējuma, ieskaitot lauka hospitāli 500 personām.

Lauka hospitāļus solījušas arī Turcija un Katara. Tāpat gatavas palīdzēt ASV, Vācija, Persijas līča reģiona un citas valstis.

Humāno palīdzību un iespēju izmantot savas slimnīcas piedāvājusi arī Izraēla.

Saistītie raksti

Sākotnēji tika domāts, ka pie notikušā vainojama tās aviācija, kas devusi triecienu kādas teroristiskas organizācijas ieroču noliktavai vai kravai ostā, kā tas jau agrāk noticis, taču šīs baumas drīz noraidīja ne tikai pati Izraēla, bet arī tās nesamierināmā ienaidniece, teroristiskā organizācija “Hezbollah”, kas izmanto Libānu kā vienu no savām bāzes vietām.

Tiesa, apritē joprojām ir versija, ka liktenīgajā 12. piestātnes noliktavā “Hezbollah” glabājusi no Irānas saņemtu raķešu sastāvdaļas un sprādziens ir kaut kā saistīts ar to.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.