Bez atbalsta “siltākus kažokus” nedabūt 3
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu atbalstu, Latvijas pašvaldības pūlas uzlabot tām piederošo ēku siltumnoturību un arvien vairāk pievēršas atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai.
Aizvadītajos piecos gados ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu 39 027 436 eiro apmērā pašvaldībām izdevies pabeigt 126 ēku atjaunošanu. Jau pilnīgi pabeigtajos projektos pašvaldības ieguldījušas 104 265 561 eiro, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta direktores vietniece reģionālo un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju investīciju lietās Evija Bistere. VARAM pārstāve atzīst, ka pašvaldību vajadzības un iespējas izmantot ES fondu finansējumu ēku siltumnoturības un infrastruktūras uzlabošanai bijušas dažādas. Starp līdz šim veiksmīgāk īstenotajiem projektiem viņa nosauc vairākas izglītības iestāžu ēkas Daugavpilī, Ogrē, Kandavā, Limbažu novada Viļķenes ciematā, sociālo pakalpojumu ēkas Kuldīgā, Rēzeknē, Gulbenes novadā, kā arī pašvaldību administratīvās ēkas Jelgavā, Daugavpilī un Saldus novada Novadnieku pagastā.
Jūtams ietaupījums
Saldus novada pašvaldības energopārvaldnieks Edgars Augustiņš stāsta, ka pēc 2018. gada februārī pabeigtās Novadnieku pagasta administratīvās ēkas un sporta zāles ap 3000 kvadrātmetru kopplatībā atjaunošanas siltuma un elektrības ietaupījums aizvadītajos piecos gados bijis jūtams – agrāk patērēto 150 līdz 160 kilovatstundu (kWh) vietā 60 kWh uz vienu kvadrātmetru. Ja ēkas apkurē izmantotās dabasgāzes cena ir ap 100 eiro par megavatstundu (MWh), tad naudas izteiksmē ietaupījums ir ap 12 000 eiro gadā. Ar šo dabasgāzes cenu ieguldījumi šīs ēkas atjaunošanā varētu atmaksāties aptuveni desmit gadu laikā.
“Novadā ieviestā energopārvaldības sistēma paver iespēju vieglāk izsekot visu pašvaldībai piederošo ēku energopatēriņam un ieguvumiem pēc to atjaunošanas,” piebilst Edgars Augustiņš. “Reizē tā ļauj mums izvēlēties tās ēkas, kurās siltuma zudumi ir vislielākie un kurās pēc to atjaunošanas enerģijas ietaupījums un ieguldījumu atdeve būs krietni lielāka nekā citās. Tā kā pēc atjaunošanas ieguldījumi atmaksājas aptuveni divdesmit līdz trīsdesmit gadu laikā, laikus jāzina, kā atjaunošanai paredzētās ēkas tiks izmantotas.”
Smieklīgi mazi maksājumi
“Esam ieguvuši atjaunotu, visām enerģijas taupības prasībām atbilstošu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem ērtu ēku,” tā saka Novadnieku pagasta pārvaldes vadītājs Gatis Krastiņš. “Piemēram, par Saldus pagasta administratīvās ēkas apkuri ar dabasgāzi pašlaik maksājam 9000 eiro mēnesī. Bet par Novadnieku pagasta administratīvās ēkas apkuri maksājumi ir smieklīgi mazi – ap 1200 eiro mēnesī, kaut gan pēc platības abas ēkas ir aptuveni vienādas. Pašlaik namā izvietota pagasta pārvalde, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, novada pašvaldības grāmatvedība, bibliotēka, rokdarbnieku kopas. Ikdienā ēkā strādā aptuveni 20 darbinieku.” Pēc Brocēnu novada pievienošanas Novadnieku pagasta administratīvā ēka ir jau otrā atjaunotā, kas atrodas Saldus novada pagastos.
Atjaunots vēl pārāk maz
No energopārvaldnieka teiktā gan jaušams, ka pašvaldībai piederošo ēku atjaunošanā un siltumnoturības uzlabošanā vēl pulka darāmā. No kopskaitā 108 Saldus novada pašvaldībai piederošajām ēkām aizvadīto desmit gadu laikā izdevies atjaunot aptuveni piektdaļu. Jautāts, vai, viņaprāt, tas ir daudz, lai runātu par būtiskiem energoefektivitātes uzlabojumiem pašvaldībai piederošajās ēkās, Edgars Augustiņš atbild, ka diemžēl enerģijas taupības pasākumiem esam pievērsušies pārāk vēlu – tas noticis tikai pēdējos gados, kad strauji cēlās elektrības, dabasgāzes un cita veida kurināmā cenas. “Lai pašvaldību ēku atjaunošana noritētu straujāk, nepieciešams valsts atbalsts,” spriež energopārvaldnieks, “par pašvaldības naudu četros gados iespējams atjaunot vien pāris ēku. Tāpēc bez valsts un Eiropas fondu finanšu atbalsta tik drīz “siltākus kažokus” nedabūsim.”
Atjaunošana turpinās
Saldus novada pašvaldības projekta vadītāja Marita Melvere gan saka, ka novadā pašvaldības ēku atjaunošana turpinās.
Februāra sākumā Saldus novada Druvas ciematā pabeigta vidusskolas ēkas atjaunošana. Projekta ietvaros nostiprinātas celtnes ārējās norobežojošās konstrukcijas, nosiltināta ēkas fasāde, ārsienas, jumts, logu un durvju ailas, nomainītas novecojušās koka ārdurvis, kas tādējādi ļaus būtiski samazināt siltuma patēriņu.
“Druvas vidusskolas ēkas jumtam pirmoreiz esam uzlikuši saules paneļus ar 20 kW kopējo jaudu, kas kalpos elektrības iegūšanai papildus,” piebilst Marita. “Siltuma patēriņš lielā mērā vienmēr atkarīgs arī no tā, kā atjaunotajā ēkā saimnieko. Jo saimnieks apdomīgāks un gudrāks, jo lielāks būs ietaupījums un ieguvumi.”
ES naudas āderes vēl neizsīks
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros paredzētā pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti, nozīmē, ka arī turpmāk ES naudas āderes neizsīks. Saskaņā ar 2022. gada 8. novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) tīmekļa vietnē publicēto nolikumu pašvaldību ēku atjaunošanas un infrastruktūras uzlabošanas projektus var iesniegt no 2023. gada 20. janvāra līdz 22. jūnijam. Iesniegtos projektus vērtēs CFLA.
Kā skaidro VARAM Vides investīciju nodaļas vadītāja Dana Prižavoite, projektus var iesniegt pašvaldības vai to izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, privātās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas vai akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Tie var būt, piemēram, pašvaldību siltumapgādes un ūdenssaimniecības uzņēmumi, kā arī valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Ieguldījumus var veikt pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot komercdarbības atbalstu tādai ēkai vai ēkas daļai, kurā īsteno sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus).
Atveseļošanās fonda finansējums paredzēts 29 304 000 eiro apmērā. Vienam projektam minimālais finansējums ir 30 000 eiro, maksimālais – 2 000 000 eiro. Pievienotās vērtības nodoklis jāmaksā finanšu saņēmējam.
Atbalsta saņēmējam jāievēro noteikumi
VARAM amatpersona piebilst, ka, īstenojot apstiprināto projektu, finanšu saņēmējam jāievēro vairāki noteikumi. Piemēram, projektam ir jānodrošina primārās enerģijas patēriņa ietaupījums vismaz 30% apmērā. Jāievēro zaļā publiskā iepirkuma prasības. Maksimālais Atveseļošanas fonda finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kWh gadā ir seši eiro. Iesniegto projektu vērtēšanu CFLA uzsāks 2023. gada 26. jūnijā. Maksimālais viena projekta vērtēšanas termiņš ir četri mēneši. Jautāta, kādā laikā jāīsteno apstiprinātie projekti, VARAM pārstāve atbild, ka tas jāpaveic līdz 2025. gada 31. decembrim – tā, lai primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazinātos par 4 544 563 kWh gadā.
Visam naudas var nepietikt
Vai ar ES fondu finanšu atbalstu Latvijai varētu pietikt, lai līdz 2050. gadam īstenotu vienmērīgu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanu?
Kā skaidrojuši Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomists Andrejs Semjonovs un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems, Atveseļošanas fonda finanšu atbalsta programmās, to skaitā atbalstam pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošanai, veicinot energoefektivitāti un straujāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, pavisam paredzēti 416,5 miljoni eiro. Pēc viņu domām, ar šo līdzfinansējumu tomēr nepietiks, lai nodrošinātu ikgadējo finansējuma vajadzību viena miljarda eiro apmērā.
UZZIŅA
Saldus novada Novadnieku pagasta administratīvās ēkas un sporta zāles energoefektivitātes paaugstināšanas projekta īstenošanas laiks: 2017. gada 14. jūlijs – 2018. gada 13. februāris.
Projekta finansējums: 284 159 eiro, tostarp 226 775 eiro no ERAF.
Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – 327 853,55 kWh gadā.
Siltumnīcefekta gāzu samazinājums: 53,40 tonnas – oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalents gadā.
Galvenās atbalstītās darbības: ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju nostiprināšana, tostarp fasādes, jumta un pamatu siltināšana, durvju un logu nomaiņa, saules kolektoru ar kopējo sistēmas jaudu 7,312 kilovatu (kW) uzstādīšana karstā ūdens nodrošināšanai nepieciešamās siltumenerģijas ražošanai.
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
