Zane Jančevska: “Mīlestība – lai tā būtu pret vīrieti, sievieti, bērnu, aizrautību vai Dievu, labdarības ideju vai ko citu – ir glābiņš.”
Zane Jančevska: “Mīlestība – lai tā būtu pret vīrieti, sievieti, bērnu, aizrautību vai Dievu, labdarības ideju vai ko citu – ir glābiņš.”
Foto: Karīna Miezāja

Bez mīlestības nenoturēties. Saruna ar Zani Jančevsku 1

Ceturtdien, 12. martā, Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos iestudējums “Lepnums un aizspriedumi” pēc 1813. gadā izdotā angļu rakstnieces Džeinas Ostinas “manieru romāna”.

LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 54
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 29
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visas pandēmijas, epidēmijas un citas zarazas nāk un iet.” Veidemane par to, ka notikumus, ka ir svarīgi tautai, nevar aizmirst 46
1 diena
Lasīt citas ziņas

Iedvesmojoties no romāna tulkotājas Ilgas Melbārdes latviešu valodas, izrādes režisors Klāvs Mellis kopā ar dramaturgu Evartu Melnalksni radījis versiju par notikumiem, kas norisinās piecpadsmit gadus pēc romāna beigām. Džeinas lomā ZANE JANČEVSKA.

Zane, vai jums kā aktrisei šī ir pirmā saskare ar Džeinu Ostinu?

Z. Jančevska: Esmu redzējusi Ostinas romānu ekranizācijas, romānus neesmu lasījusi. Tagad iesāku, tomēr apzināti noliku malā vēlākam, lai neietekmētos. Uzvedums ir “pēc motīviem”, taču arī skatītājam tā vēstījums jāsaprot no redzamā uz skatuves.

CITI ŠOBRĪD LASA
Nedrīkst pieņemt, ka visi būs lasījuši Džeinas Ostinas romānu.

Mazliet paverot sižetu, vienā mājā dzīvojam četras no piecām māsām. Piektā ir apprecējusies, mēs, pārējās, ne.

Nu vienai paspīd iespēja uz laimi, jo uzradies vīrietis, kurš varētu viņu mīlēt un kuru spētu mīlēt arī viņa, bet, ak, tas lepnums un aizspriedumi…

Mana varone, vecākā māsa, kurai tāpat kā romāna autorei vārds ir Džeina, lugā teic, ka augstākā brīvības izpausme vīrieša un sievietes attiecībās ir kalpošana mīlestībai. Jā, Ostinas laikā ir citi tikumi, citas morāles normas un citi aizspriedumi, taču nevis lepnums, bet tieši lepnība mūsu laikmetā ir gana stipra.

Egoisms ļoti traucē. Kurš gan nevēlas mīlēt un būt mīlēts, bet… pat īstām attiecībām tā kā nav laika, jo bizness, karjera… Viena izrādes varone cīnās par vienlīdzību ar vīriešiem, par ko tajā laikā iestājās tikai retā.

Jautājums – kādā mērā tai vienlīdzībai būt? Vai sievietei jābūvē arī mājas? Vai vīrieši kļūst sievišķīgāki tāpēc, ka sievietes kļūst vīrišķīgākas?

Bet varbūt kāda, kura mūslaiku kapitālismā cīnās par eksistenci, esot kopā ar neuzņēmīgu vīru, nodomā – cik labi būtu dzīvot pirms pāris gadsimtiem, skaistās drānās, sievišķīgās nodarbēs, bez rūpēm lauleņa paspārnē…

Bet daudzām kļūtu garlaicīgi.

Vai mēs tagad būtu gatavas nodurt galvu un nolaist acis?

Kaut gan arī viduslaikos bijušas dažas sievietes, kuras sarakstījušas grāmatas, pat komponējušas.

Iestudējumā vecākā māsa Džeina arī jaunībā bijusi pārņemta ar vienlīdzības idejām. Tagad viņas uzskati mainījušies, bet pie stabilas pārliecības joprojām nav nonākusi. Jo ideālā dzīves modeļa meklējumos ko būtisku palaidusi garām. Viņai nav ģimenes, un viņa par to nesūdzas un nerunā, bet arī laimīga nejūtas. Nu kalpo māsām.

Jūsu varonei Džeinai tāds pats vārds kā romāna autorei Džeinai Ostinai.

Varbūt, ka romāna autore ar šo varoni kaut kā personificē arī sevi…

Stāsts it kā par nopietnām lietām, bet Klāva Meļļa interpretācijā izrāde veidota kā skumīga salonkomēdija elegantā interjerā.

Izrāde nav simtprocentīga komēdija, bet, nu, ieklausieties vien – sieviete ir ļoti izglītota, skaistiem sejas vaibstiem, zināšanām mūzikā, daudz lasa grāmatas, spēlē klavieres un labi zīmē, viņas uzdevums ir gādāt, lai vīrietis būtu paēdis un atpūties…

Šie 19. gadsimta tikumi, paradumi un prasības šodien kādam varbūt tomēr izraisīs smaidu.

Tāpat kā tie aizslietņi, tabakmaki un lakatiņi… Kaut neslēpšu, šalles un lakati ir mana vājība.

Interesanti, ka pēdējā laikā teātri Latvijā uzkrītoši pievēršas vīrieša un sievietes attiecībām. Par to savā ziņā runā nupat Nacionālajā teātrī Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvojusī Federiko Garsijas Lorkas “Tukšais zieds”, tūlīt Jaunajā Rīgas teātrī priekškaru vērs “Sievietes un vīrieši” Alvja Hermaņa režijā.

Jā, kaut kas vārdos grūti ietērpjams sieviešu un vīriešu attiecībās nupat virmo gaisā. Man prātā nāk latviešu tautas pasaka, kur vīrieši un sievietes apmainījušies vietām un darbiem, un pirmie “uzdevuši” vīrieši, jo putra viņiem piedegusi, bērns apčurājies…

Ne velti bijušas situācijas, kad dažādos Latvijas teātros pēkšņi iestudē viena un tā paša autora vienu un to pašu lugu. Pienāk brīdis, kad noteiktas lietas kļūst aktuālākas, un arī šeit sakritis.

Mīlestība – lai tā būtu pret vīrieti, sievieti, bērnu, aizrautību vai Dievu, labdarības ideju vai ko citu – ir glābiņš.

Bez tādas mīlestības mūsu laikā cilvēkam grūti noturēties.

Izrāde veidota sadarbībā ar teātra trupu “Kvadrifrons”, no kuras līdzās Nacionālā teātra aktrisēm redzēsim Anci Strazdu, aktierus Reini Boteru un Āri Matisoviču. Kā veidojas sadarbība starp dažādām paaudzēm, atšķirīgu teātra skolu pieredzējušiem?

“Kvadrifona” aktieri ir kursabiedri, domubiedri, gudri, talantīgi, strādīgi, bez liekas bijības un mūsdienīga lecīguma. Pieļauju, ka jaunās paaudzes aktierus tagad māca mazliet citādi.

Man vēl bija tā laime mācīties skatuves kustību pie vecmeistares Ērikas Ferdas. Kā viņa dresēja skatuves soli – nedrīkst dimdināt! Bija jāapgūst dažādu laiku paklanīšanās māka un jāģībst uz īsto pusi. Bet padomus nez vai vajag dot, ja neprasa.

Tā arī savai meitai pārlieku ar tiem neuzmācos (Marta Lovisa Jančevska patlaban mācās JRT mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa kursā un spēlējusi izrādēs “Kalpa zēna vasara”,”Svaigās asinis” un “Es, tu un biorobots”. – V. K.). Lai arī daudzi mūs sauc par līdzīgām, esam ļoti atšķirīgas. Agrāk gan nekad nebiju domājusi, ka meita mēģinās kļūt par aktrisi…

Kā Berta Vīlipsone ietērpusi izrādes varones?

Tā kā iestudējumā nav modernais pielāgojums, mēģinām turēties romāna autores laikmetā. Uzvedumā mūsu varoņu ģimenes ir augstdzimušas, bet nav tik bagātas. Tāpēc būsim ģērbtas vienkārši, bet Džeinas Ostinas laika stilā.

Katra personība, protams, ir neatkārtojama. Bet vai saskarsmē ar izrādes kostīmu mākslinieci jūt ģimenē pārmantotu skatuves elpu?

Noteikti! Berta ir ļoti gaiša personība. Ar viņas mammu mākslinieci Kristiānu Dimiteri mācījos vienā skolā un ar viņas vecmāmiņu aktrisi Viju Artmani esam filmējušās kopā Jāņa Streiča filmā “Svešās kaislības”. Man toreiz bija astoņpadsmit gadi. Spilgtas, skaistas atmiņas.

Filmā spēlēja vēl kāda leģendāra personība, aktieris Leonīds Oboļenskis. Inteliģents krievu aristokrāts, kņazs, mācēja sešas valodas, cietis pie visām varām, tāpēc nosodīts un izraidīts uz Čeļabinsku, bet braukt filmēties viņam ļāva. Stāstīja, ka kņaza titulu pasē Ļeņins viņam atstājis, lai padomju valstij būtu savi aristokrāti.

Arī izrādes producente Diāna Kaijaka nāk no mākslinieku dzimtas.

Beigusi režisorus (Nacionālā teātra repertuārā ir Diānas Kaijakas iestudētā izrāde “Šī skaistā nākotne”. – V. K.), ļoti skaisti zīmē, glezno, prot japāņu valodu, japāņu bērnu grāmatām veidojusi ilustrācijas.

Diānai piemīt viņas tēva, ilggadējā Nacionālā teātra aktiera un režisora Jāņa Kaijaka, apzinīgums un mammas aktrises Ilzes Blumbergas šarms. Uzveduma producents taču ir izrādes saimnieks, kurš gādā par visu – lai laikā būtu dekorācijas un visi mēģinājumos… Pati būdama režisore, Diāna lieliski zina, kad aktierim var ko teikt un kad ne, labāk nogaidīt.

Šajā ziņā iedomājos par teātra kritiķiem.

Kā drīkst rakstīt kritikas, neesot klāt mēģinājumos?

Kādreiz pie mums skatīties mēģinājumus nāca Silvijas Radzobes audzēknes. Viena redzot, cik sūrs ir aktiera darbs, teica, ka nespēšot rakstīt par to kritikas.

Tagad pie mums ir ļoti laba izrāžu vadītāja, izprot aktieri, viņa sajūtas un vēlmes. Manuprāt, aktieris jau kāpj uz skatuves nevis apmierināt savu egoismu – cik man labi izdevusies loma, bet – ko mūsu māksla dod sabiedrībai?

Es sevī cerētu uz mieru, kādām dziļākām pārdomām skatītājos.

Pēc kāda koncerta ar dzeju, ja nemaldos, Mātes dienā, man pienāca klāt kāda sieviete un sacīja – viņai parīt smaga operācija. Esot bijis ļoti bail. Bet pēc dzirdētā koncerta – vairs ne… Man bija liels gandarījums.

Esat radījusi kopīgu projektu ar dēlu, komponistu Jēkabu Jančevski “No Letu zemes” – par karali Mindaugu un viņa sievu Martu, kas, iespējams, nākusi no Latgales.

Pērnruden ar šo darbu bijām Viļņā. Ideja izdīga kā asniņš, un nu to uzklausa jau kaimiņvalstī. Prieks, ka skatītājiem patīk, ka mūsu darbs aizrauj un aizkustina. Tagad ar Jēkabu satiekamies tautas mūzikas, nostāstu un joku programmā “Dziesmu dance”. Jēkabs piespēlē akordeonu.

Zinu, ka šopavasar Mūzikas akadēmijā iegūsiet bakalaura diplomu etnomuzikoloģijā.

Manos gados un pēc teātrī aizvadītām 30 sezonām atsākt studēt klātienē dienas nodaļā ir diezgan traki. Ja būtu zinājusi, ka būs tik grūti, nebūtu sadūšojusies. Bet labi, ka nezināju.

Esmu pārliecināta, ka katrai tautai ļoti jāuztur savas tautas tradīcijas un par tām jārūpējas.

Tāpat kā par vecākiem. Cilvēks var tikai priecāties, ja viņam vēl iespējams uzklausīt savu māti un tēvu. Un vēl es domāju, ka būtu jādzīvo trim paaudzēm kopā. Protams, triju istabu dzīvoklītī pagrūti, bet šī tradīcija bija mūsu tautas bagātība. Tagad Itālijā esot mazas trīsstāvu mājiņas.

Esat kļuvusi arī par folkloras kopas vadītāju sievām Ēdolē.

Ir tur arī vīri. Mācoties etnomuzikoloģiju, sāku interesēties par savas mammas senču dzimto pagastu, par Ēdoli, tās folkloru.

Domāju, kāpēc turpat blakus Alsungā tāds krāšņums, bet Ēdolē – it kā tukšums?

Atklājās interesantas lietas – vien putekļos paslēpušās. Daudz kas zudis, nav vairs atrodams, bet Ēdole tik un tā ir ļoti teiksmaina un līdz galam neizzināta vieta ar skaistu dabu un bagātīgu vēsturi.

Folkloras kopai arī nosaukums ar pipariņu – “Ēdol’s ķist”.

Ķist ir koka lāde, kur lielākoties glabā graudus. Kādā vietā saka ķist, citā – ķiste. “Ķistenieki” bija manas vecmammas dzimtas mājas kopš 18. gadsimta. Ar “Ēdol’s ķist” meklējam Ēdolē pierakstītās dziesmas, kuru ceļus nemaz nav tik viegli izsekot.

Ļoti aizraujoši atklāt – kāda mūsu tautasdziesma nāk no vācu ziņģes, kāda no poļu mūķenes lūgšanas.
SAISTĪTIE RAKSTI

Prieks, ka ir cilvēki, kas vēlas dziedāt. Mēģinām pagasta bagātības celt gaismā. Katrai vietai ir kā aktīvāks laiks, tā mazāk rosīgs. Tāpat kā cilvēkam.

Nu re, pavisam no citas puses nonākam pie tā, par ko mazliet pasmaidāt izrādē “Lepnums un aizspriedumi” – sievietei arī mūsdienās nākas dziedāt un kopt tradīcijas…

Viss atkarīgs no skatpunkta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 54
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 29
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visas pandēmijas, epidēmijas un citas zarazas nāk un iet.” Veidemane par to, ka notikumus, ka ir svarīgi tautai, nevar aizmirst 46
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 3
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kas noticis ar hercogieni Keitu Midltoni? Cilvēki satraukti visā pasaulē 53
2 dienas
Lasīt citas ziņas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 1
30 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19. Ir bērni, kuriem īpaši rekomendē potēties 117
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 1280 eiro
34 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 52
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 1
14:00
LE
LETA
Ziņas
Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 1280 eiro
13:56
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 46
13:10
LE
LETA
Ziņas
Jauns ciklons Latvijai atnesīs nokrišņus divu dienu garumā, gaidāms arī putenis 6
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Svarīgi, ka arī visaugstākā līmeņa amatpersona tomēr tiek saukta pie atbildība,” Ašeradens atklāj, ka Rimšēviča lietā situācija ir mainījusies 14
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
“Nav iespējams sarunāties ar diktatoru…” Intervija ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu 36
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Runa ir par cilvēku dzīvībām.” Vīķe-Freiberga par to, ka Covid-19 ierobežojumi vairākas reizes noteikti par vēlu 119
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tas kaitē viņas locītavām…”: 95 gadus vecajai karalienei katru dienu vairs nav atļauta glāze sausā “Martini” 4
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es diezgan daudz paraudāju”: latviešu aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa atzīstas, ka bērnu dēļ lējusi asaras 5
4 stundas
LA
LA
Ziņas
Lasītājs jautā: “Kāpēc manavakcina.lv man ir atvērta iespēja vakcinēties 3. potei, bet kabinetā “noplāta rokas” atsaka un sūta mājās? 7
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 54
8 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Vācija vairs nav pirmajā vietā 19
5 stundas
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 44
8 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
2 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ceļa balstīšana uz apaļkoku pāļiem! Latvieši sāk izmantot jaunu tehnoloģiju meža ceļu izbūvei 4
8 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis iekļuvis smagā autoavārijā 109
1 diena
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
Pēteris Apinis: Pavļuts un re:čekisti ceļā uz vakcināciju benzīntankā, sabiedriskajā tualetē un morgā 82
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu brīvprātīgi izvēlējies nevakcinēties!”: pianists Vestards Šimkus paziņo, ka pārtrauc savu profesionālu darbību 322
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pagājušajā nedēļā inficēšanās ar Covid-19 vakcinēto vidū izplatījusies straujāk nekā starp nevakcinētajiem 100
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Visas pandēmijas, epidēmijas un citas zarazas nāk un iet.” Veidemane par to, ka notikumus, ka ir svarīgi tautai, nevar aizmirst 46
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Divu sastāvdaļu šķīdums, ko var pagatavot mājās: kā rūpēties par orhidejām?
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu aktrise Zane Jančevska nevakcinēšanās dēļ spiesta lauzt darba līgumu ar Nacionālo teātri 207
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 29
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre par to, vai krieviski runājošie ir drauds Latvijai? 57
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
ļoti garšīgi pagatavot šampinjonus? 8
1 diena