Foto: Ieva Leiniša/LETA

Braže Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauj trīs ar Krievijas pārstāvniecību Venēcijas biennālē saistītas personas 0

Pievieno LA.LV

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi trīs Krievijas pilsoņus – Mihailu Švidkoju, Anastasiju Karnejevu un Jekaterinu Vinokurovu, liecina Bražes publiskotā informācija tviterī.

Kokteilis
“Cilvēce tiks pārrakstīta!” MI-Nostradama nākotnes pareģojumi padara cilvēkus mēmus
Kokteilis
Šajos mēnešos dzimušie cilvēki tiek uzskatīti par visuzticīgākajiem mīlestībā un draudzībā
“Ir noticis kaut kas pārsteidzošs” – Ukraina un Zelenskis sniedzis milzīgu mācību visai pasaulei
Lasīt citas ziņas

Aizliegums ieceļot Latvijā ir uz nenoteiktu laiku. Lēmums pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu, kas paredz – ja ārzemnieks ir Latvijai nevēlama persona (“persona non grata”), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, visas trīs personas, kuras Braže iekļāvusi nevēlamo personu sarakstā, saistītas ar Krievijas pārstāvniecību Venēcijas biennālē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tostarp Švidkojs ir Krievijas prezidenta pārstāvis starptautiskās kultūras sadarbības jautājumos un bija viens no galvenajiem Krievijas virzītājiem uz biennāli. Karnejeva ir Krievijas paviljona galvenā organizatore, bet Vinokurova, kura ir Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova meita, ir līdzdibinātāja kompānijai, kas ir oficiālais Krievijas paviljona operators Venēcijas biennālē.

Kā vēstīts, Krievija iepriekš, konsultējoties ar biennāles fondu, paziņoja, ka šogad atkal piedalīsies Venēcijā notiekošajā laikmetīgās mākslas izstādē un piepildīs savu paviljonu ar vietējo mākslinieku darbiem. Ukraina un daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu politiķi protestē pret šādu notikumu pavērsienu.

Krievijas dalība izstādē, kas sāksies 9. maijā, būtu pirmā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Divās iepriekšējās biennālēs Krievijas paviljons netika izmantots. Protestējot pret Krievijas uzbrukumu kaimiņvalstij, 2022. gadā mākslinieki, kas bija plānojuši izstādīt darbus Krievijas paviljonā, īsā laikā atsauca savu dalību, savukārt 2024. gadā Maskava savu ēku atdeva Bolīvijai.

Eiropas Komisija nosodījusi lēmumu par Krievijas atgriešanos biennālē. Tā nosūtīja vēstuli biennāles organizatoriem, ka atņem biennālei divus miljonus eiro lielo Eiropas dotāciju.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.