“Sāksies nekontrolējami procesi!” Eksperti ceļ trauksmi par situāciju mūsu kaimiņos 0
Šī gada sākumā Lietuvā dzīvoja nedaudz vairāk kā 217 tūkstoši ārvalstnieku. Šobrīd šis skaitlis gandrīz nav mainījies, jo, aizbraucot personām ar pagaidu uzturēšanās atļaujām, tās aizstāj jauni ieceļotāji. Mainās arī migrantu etniskā struktūra. Tomēr beidzamajā laikā lietuviešu vidū pieaug trauksme, kas saistīta ar iespējamiem migrācijas izaicinājumiem.
Ņemot vērā drūmās demogrāfiskās prognozes un politisko spēku priekšlikumus pastiprināt trešo valstu pilsoņu kontroli, Iekšlietu ministrija sagatavojusi jaunu Migrācijas politikas pamatnostādņu redakciju, kuru valdība jau ir apstiprinājusi, ziņo Lrytas.lt.
No vienas puses, apmierinot darba tirgus vajadzības, prioritāte tiek dota lietuviešu atgriešanās veicināšanai un ES pilsoņu piesaistei, bet no citām valstīm primāri tiek piedāvāts atlasīt augsti kvalificētus darbiniekus. No otras puses, saprotot, ka darba tirgum var būt nepieciešami arī ārvalstnieki no trešajām valstīm, tiek plānots mudināt Lietuvā palikt “nefiktīvus” ārvalstu studentus, kuri ieradušies no reģioniem, kas nerada draudus valsts drošībai.
Aicina rīkoties, kamēr vēl var
Turklāt plānots stiprināt migrantu integrāciju, mācot viņiem lietuviešu valodu. Tomēr tieši valodas prasību jautājumā viedokļi starp iekšlietu ministru V. Kondratoviču un Viļņas mēru V. Benkunsku dalās. Galvaspilsētas mērs, paužot bažas par straujo imigrantu pieaugumu no trešajām valstīm, aicinājis valsts varu rīkoties steidzami, kamēr migrācijas procesu vēl ir iespējams kontrolēt.
Šobrīd Viļņā un tās apkārtnē dzīvo vairāk nekā 10% ārvalstnieku jeb aptuveni 80 000 cilvēku, no kuriem 50 000 pārsvarā runā krieviski. Tas ir trīsreiz vairāk nekā 2021. gadā. Mērs ir nobažījies – ja ārvalstnieku skaits ievērojami pārsniegs 10% slieksni, sāksies nekontrolējami procesi un veidosies geto rajoni, par ko liecina Rietumvalstu pētījumi.
Aptaujas rāda, ka iedzīvotāji vēlas ar ieceļotājiem sazināties lietuviski, tāpēc viņš piedāvā, ka, pagarinot pagaidu uzturēšanās atļauju (ko izsniedz uz trim gadiem), būtu jānosaka prasība prast lietuviešu valodu A2 līmenī.
Iekšlietu ministrs gan uz mēra aicinājumiem atbildējis birokrātiski, norādot, ka valodas politika ir Kultūras un Labklājības ministriju pārziņā, bet integrācija – pašu pašvaldību atbildība.
Mērs ministram atcirta, ka viņš izvairās no atbildības, un aicināja uzņemties līderību, lai “aizmūrētu bīstamo migrācijas caurumu”, kas radies uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtības dēļ.
Ministrs gan uzsvēra, ka kontrole jau tiek pastiprināta: tiek samazināts maksimālais nodarbināto ārvalstnieku skaits un vairs netiek ielaisti nekvalificēti darbinieki no Uzbekistānas, Tadžikistānas, Pakistānas, Nigērijas un Kamerūnas, kur ir spēcīga islāma fundamentālisma ietekme.
Stokholmas piemērs
Viļņas mērs vērsa uzmanību uz Stokholmas piemēru, kas agrāk bija slavena ar tīrību un kārtību, bet tagad kļuvusi par vienu no bīstamākajām Eiropas pilsētām, kur policija baidās ieiet atsevišķos rajonos. Cita situācija ir Kopenhāgenā, kur valdība jau pirms 16 gadiem stingri noregulēja migrācijas politiku.
Lietuvai ir vajadzīgi darbinieki, piemēram, piegādes jomā, taču pastāv bažas par “ģimenes apvienošanos”. Viens darbinieks no Vidusāzijas pēc trim gadiem varētu pretendēt uz iespēju atvest savu milzīgo ģimeni, kas kļūtu par smagu nastu sociālajai sistēmai. Tikmēr valodas prasību ieviešana varētu būt efektīvs “filtrs” šāda procesa ierobežošanai.
