Budžeta caurums un tukšas cerības: Latvijas Bankas prezidents norāda uz divām lietām PVN samazinājumam 0
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks TV24 raidījumā “Dienas personība” norāda, ka PVN samazināšana pārtikai nebūt nenozīmē cenu kritumu veikalos. Viņš uzsver – līdz šim šāda politika vēsturē nav devusi tiešu efektu patērētājiem, turklāt tas rada arī būtisku slogu valsts budžetam.
“Runājot par PVN samazinājumu pārtikai, jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, vēsturiski skatoties, nekad tas samazinājums nav viens pret vienu atspoguļojies cenās. Līdz ar to PVN tendence cenu samazinājumam kaut kur noklīst, izšķīst un līdz gala patērētājam neaiziet,” pauž Kazāks. Lai notiktu vēlamais, ka PVN samazinājums tieši ietekmētu cenu pārtikas plauktos, būtu jāslēdz konkrētas vienošanās.
Otru lietu viņš min resursus un saka, ka valsts budžetā nauda ir tik, cik tā ir. “Līdz ar to ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, cik un kam tas dod ieguvumu, un cik tas galu galā budžetā maksā, un ko par to naudu varētu izdarīt citādāk,” skaidro Kazāks.
Jau ziņots, ka Zviedrija šādu soli jau spērusi. Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, viņiem uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem – no pašreizējiem 12% līdz 6%.
“Tas nozīmē, ka visu zviedru iepirkumu maisiņos pārtikas produktiem vajadzētu būt lētākiem, un tie, kuri pelna vismazāk, procentuāli izjutīs vislielāko ietekmi,” teikts valdības paziņojumā.
Ģimenei ar diviem bērniem izdevumi par pārtikas produktiem samazināsies vidēji par 6500 kronām (590 eiro) gadā, lēš valdība.
Gaidāms, ka PVN samazināšanas pārtikas produktiem dēļ 2026.gadā valsts budžeta ieņēmumi saruks par 16 miljardiem kronu (apmēram 1,5 miljardi eiro), bet 2027.gadā – par 21 miljardu kronu (aptuveni divi miljardi eiro).
Vai Latvijā būtu jāsamazina PVN likme pārtikas produktiem?
