No 281 līdz 3169 eiro: cik lielas pensijas saņem pensionāri Eiropā? 0
Eiropā pensijas ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem senioriem – vidēji divas trešdaļas ienākumu cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma nāk no valsts pensijām un pabalstiem. Tomēr šie ienākumi joprojām ir zemāki nekā sabiedrībā kopumā – vidēji ap 86% no vidējiem iedzīvotāju ienākumiem. Baltijas valstīs šī proporcija ir vēl zemāka – zem 70%.
Pēc jaunākajiem Eurostat datiem par 2023. gadu, kā ziņo Euronews, vidējā bruto vecuma pensija Eiropas Savienībā ir 17 321 eiro gadā jeb aptuveni 1 443 eiro mēnesī. Taču atšķirības starp valstīm ir ievērojamas. Piemēram, Turcijā vidējā gada pensija ir tikai 3 377 eiro, bet Islandē tā sasniedz 38 031 eiro. ES ietvaros pensiju līmenis svārstās no 4 479 eiro Bulgārijā līdz pat 34 413 eiro Luksemburgā.
Zem 8 000 eiro gadā pensijas saņem iedzīvotāji Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā, Melnkalnē, Horvātijā, Slovākijā, Rumānijā, Lietuvā, Ungārijā un Latvijā. Tas nozīmē, ka augstākā pensija Eiropā vairāk nekā desmitkārt pārsniedz zemāko.
Atšķirības daļēji izskaidrojamas ar to, ka dažas valstis vienkārši ir nabadzīgākas, un ģimenes bieži vien sedz daļu no senioru vajadzībām. Turklāt pensiju sistēmas valstīs būtiski atšķiras. Piemēram, Vācijā, Spānijā, Francijā un Beļģijā, dominē valsts pensiju sistēmas, kurās pensijas tiek maksātas no iedzīvotāju iemaksām.
Ja pensiju apmērus analizē pēc pirktspējas standartiem, ņemot vērā katras valsts dzīves dārdzību, atšķirības kļūst mazākas.
Tas nozīmē, ka dažās valstīs ar zemākām pensijām dzīves izmaksas ir tikpat zemas, un seniori ar šo naudu var atļauties vairāk. Vairākās valstīs šo efektu vēl pastiprina bezmaksas veselības aprūpe un sabiedriskais transports.
Pārskatot pensiju rādītājus pēc pirktspējas, redzams, ka Spānija pakāpjas no 13. vietas uz 4., bet Turcija no pēdējās vietas uz 25. Tikmēr Šveice krīt no 5. uz 15. vietu, bet Slovākija no 27. uz 33.
Tomēr arī pēc pirktspējas korekcijas atšķirības nepazūd pilnībā, jo dzīves kvalitāti senioriem ietekmē ne tikai pensijas, bet arī dzīvesvietas izmaksas, veselības aprūpes pieejamība un iespējas strādāt vecākā vecumā.
Latvija atrodas to valstu grupā, kur vidējā pensija ir viena no zemākajām Eiropā, un, lai arī dzīves dārdzība nav tik augsta kā rietumvalstīs, reālā pirktspēja joprojām būtiski atpaliek.
Vidējās pensijas mēnesī:
- Islande – 3 169 eiro;
- Luksemburga – 2 868 eiro;
- Dānija – 2 545 eiro;
- Norvēģija – 2 431 eiro;
- Šveice – 2 380 eiro;
- Austrija – 2 156 eiro;
- Nīderlande – 2 118 eiro;
- Beļģija – 2 021 eiro;
- Īrija – 2 005 eiro;
- Somija – 1 901 eiro;
- Zviedrija – 1 890 eiro;
- Itālija – 1 757 eiro;
- Spānija – 1 654 eiro;
- Francija – 1 646 eiro;
- Vācija – 1 595 eiro;
- Eiropas Savienības vidējais – 1 443 eiro;
- Grieķija – 1 071 eiro;
- Kipra – 1 063 eiro;
- Portugāle – 961 eiro;
- Malta – 916 eiro;
- Čehija – 843 eiro;
- Slovēnija – 787 eiro;
- Igaunija – 699 eiro;
- Polija – 699 eiro;
- Latvija – 540 eiro;
- Ungārija – 511 eiro;
- Lietuva – 498 eiro;
- Rumānija – 483 eiro;
- Slovākija – 474 eiro;
- Horvātija – 464 eiro;
- Melnkalne – 382 eiro;
- Bulgārija – 373 eiro;
- Serbija – 353 eiro;
- Bosnija un Hercegovina – 305 eiro;
- Turcija – 281 eiro.
