Burovs: “Izlīdzināšana nav sods, tā ir solidaritāte” 0
Latvija nav tik liela valsts, lai dzīves līmenis krasi atšķirtos Rīgā un Valkā – TV24 raidījumā “Naudas cena” uzsvēra Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijAS priekšsēdētājs (frakcijām nepiederošs), GKR valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru (JV) Raimondu Čudaru un Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektoru, Valkas novada mēru, Vidzemes partijas valdes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli vīri diskutēja mūžīgo jautājumu: finansēm. Šajā kontekstā – finansēm un Pašvaldību izlīdzināšanas fondu.
Kā zināms, līdz 2026. gada 1. martam valdībai būs jāiesniedz jaunais PFI modelis, kura izstrādes gaitā notiek plašas konsultācijas ar pašvaldībām, lai nodrošinātu sabalansētāku resursu sadali un stiprinātu reģionu attīstības iespējas. “Rīgai pašai vajadzētu veiksmīgi saimniekot. Rīgai ir rezerve, kur veikt debirokratizācijas pasākumus, samazināt izdevumus,” tā domā bijušais Rīgas mērs Burovs. “Izlīdzināšana nav sods, tā ir solidaritāte,” viņš piebilda un uzsvēra, ka Latvija nav tik liela valsts, lai dzīves līmenis krasi atšķirtos Rīgā un Valkā, kur vidējā alga ir tuvu minimālajai valstī.
Jaunajā PFI modelī paredzēts taisnīgāk sadalīt līdzekļus un mazināt birokrātiju. Visturīgākie ir Pierīgas iedzīvotāji. Čudars skaidro, ka šāds modelis balstās uz iedzīvotāju ienākumu nodokli. Proti, uz konkrētā novadā, teritorijā dzīvojošo algu. Jo lielāka alga, jo lielāki ieņēmumi pašvaldībām. Un jo tālāk no Rīgas, jo zemāki ieņēmumi un mazāka īpāšumu vērtība – piebilda Krauklis. Tiek diskutēts, ka jaunajā modelī, iedzīvotāju ienākumu nodoklis varētu būt sadalīts starp dzīvesvietu un darba vietu, bet par to varēs sīkāk spriest, kad būs apkopota statistika un rezultāti. “Ir lielas aizdomas, ka atšķirība pie šāda modeļa var būt vēl lielāka,” sprieda Čudars. Viņam piekrita arī Krauklis, tāpēc, viņaprāt, lai turpinātu tālāk darbu, svarīgi sagaidīt rezultātus. Būtiski, ka jaunajā modelī plānots samazināt administratīvo slogu.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
