Burvīgās lapsas nav pieradināmas. Kā krieviem tas tomēr izdevās? 0
Padomju zinātnieks – cilvēks, kas radīja pasaulē pirmās pieradinātās lapsas
Sākot no bagātīgi apspalvotās sarkanās lapsas līdz lielausainajai feneka lapsai, lapsas izskatās burvīgas. Tāpēc cilvēki dažkārt ir mēģinājuši tās turēt kā mājas mīluļus, taču viņiem tas nav izdevies.
Atšķirībā no suņiem un kaķiem dažādas lapsu sugas nav pieradināmas.
Pieradināšana notiek ilgā laika periodā selektīvas audzēšanas ceļā. Kaķus un suņus kā mājas mīluļus un sargus cilvēki pieradināja pirms tūkstošiem gadu, bet aitas, kazas un citus dzīvniekus – pārtikai.
Cilvēki, kas mēģinājuši pieradināt lapsas, bieži stāsta, ka šiem dzīvniekiem piemīt spītīgs mežonīgums, no kura nav iespējams tikt vaļā. Tas liek domāt, ka lapsas ir grūtāk pieradināmas nekā citi dzīvnieki.
Tomēr kāda neparasta eksperimenta ceļā ir atrasts veids, kā pieradināt lapsas. Šis pētījums var palīdzēt mums saprast, kā mūsu senči pieradināja citus dzīvniekus, un to, kas pēc savas būtības ir pieradināšana.
Pagājušā gadsimta 50.gadu beigās Krievijas ģenētiķis Dmitrijs Beļajevs mēģināja radīt pieradinātu lapsu populāciju.
Strādājot Citoloģijas un ģenētikas institūtā Novosibirskā, viņš centās izsekot mājdzīvnieku evolūcijas ceļam. Zinātnieka izmēģinājumu objekti bija sudrablapsas, kas tika audzētas fermās to kažoka krāsas dēļ.
Beļajevs nomira 1985.gadā, taču projekts joprojām turpinās. To tagad pārrauga Ludmila Truta, kas sāka savu zinātnisko darbību kā Beļajeva interne.
