Būs grūtāk! Izglītības un zinātnes ministrija dara visu, lai varētu paaugstināt centralizēto eksāmenu slieksni nākamajā gadā 0
TV24 raidījumā “Dienas personība” Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministre (JV), uzsver, ka no nākamā gada plānots paaugstināt eksāmenu rezultātu procentuālo slieksni pamatskolas izglītības līmenī.
Ministre skaidro: “Mēs plānojam no nākamā gada. Mēs darām šobrīd visu, lai centralizēto eksāmenu slieksni nākamajā gadā varētu 9. klasē celt uz 15%.” Viņa pauž, ka vidusskolā centralizēto eksāmenu slieksnis ir augstāks nekā pamatskolā – 20%, kas ir spēkā jau šajā mācību gadā.
Kā ziņo LETA, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums par centralizēto eksāmenu sliekšņa saglabāšanu šogad 10% līmenī pieņemts, jo vairāki atbalsta mehānismi skolēniem vēl ir ieviešanas stadijā.
IZM lēmuma mērķis nav pazemināt prasības, bet gan veidot atbildīgu pārejas perioda pārvaldību, kur skolēna attīstība un atbalsts ir likta augstāk par formāliem rezultātiem. Sliekšņa “iesaldēšana” uz vienu mācību gadu rada stratēģisku laika logu, kurā var īstenot sistēmiskus uzlabojumus skolēnu labā, lai atbalstītu skolēnus un nodrošinātu centralizēto eksāmenu rezultātu paaugstināšanos turpmākajos gados.
Lēmumu par 9. klases centralizēto eksāmenu sliekšņa saglabāšanu 10% līmenī IZM pieņēma, balstoties uz trim galvenajiem faktoriem.
Pirmkārt, joprojām ir nepietiekams atbalsts skolām un skolēniem. Vēl nav pilnībā ieviesti atbalsta mehānismi, kas palīdzētu uzlabot skolēnu sekmes un sniegt nepieciešamo individuālo atbalstu. Piemēram, trūkst atbalsta personāla skolās, kā arī individuālie mācību plāni vēl nav obligāti visās skolās. Arī to formas ir atšķirīgas. IZM šobrīd strādā pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai to mainītu.
Otrkārt, tikai nesen uzsākts strukturāls atbalsts skolotājiem un skolēniem, un tas vēl nav pilnībā nostiprinājies reālajā praksē. 2025.gadā izveidots Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Pedagogu profesionālā atbalsta centrs. Tā mērķis ir atbalstīt pedagogus un sagatavot nepieciešamos metodiskos materiālus skolotājiem. Uzsākts darbs projektā “Skola – kopienā”, kā arī virzīti “Programma skolā” ieviešanas risinājumi, kuru mērķis ir stiprināt atbalsta personāla kapacitāti. Tomēr šo pasākumu pilnīga ietekme būs redzama turpmākajos mācību gados.
Treškārt, potenciāli augsts skolēnu izkrišanas pieaugums. Vadoties pēc 2024.gada datiem, 15% sliekšņa gadījumā eksāmenus nebūtu nokārtojuši gandrīz 2000 skolēnu. Tas nozīmētu ne tikai personiskas grūtības šiem jauniešiem, bet arī būtisku papildu slogu izglītības iestādēm un valsts budžetam, kas šobrīd ir ļoti ierobežots. Piemēram, 2024.gadā vismaz vienu CE nenokārtoja 729 skolēni. Ja slieksnis būtu 15%, nenokārtoto skaits būtu: matemātikā 1563 skolēni, angļu valodā 498 skolēni, latviešu valodā 239 skolēni.
