Čammāšanās var maksāt dārgi: ES tiesā nodotas desmit valstu lietas, arī Latvijas 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par ES Elektronisko sakaru kodeksa pilnīgu neieviešanu savos tiesību aktos noteiktajos termiņos Eiropas Komisija Eiropas Savienības Tiesai nodevusi Spānijas, Horvātijas, Lietuvas, Īrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Zviedrijas un arī Latvijas lietas. Par to draud finansiāls sods.
Kā norāda EK, ES Elektronisko sakaru kodeksa pilnīgas ieviešanas termiņš beidzās jau 2020. gada 21. decembrī. Tā kā 24 dalībvalstis nebija izpildījušas prasīto, pret tām sāka pārkāpuma novēršanas procedūras. Oficiāli atzinumi pagājušā gada 23. septembrī tika nosūtīti jau 18 dalībvalstīm, bet līdz tiesai nonākušas lietas pret desmit dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas kodeksu savos tiesību aktos un par to paziņojušas Eiropas Komisijai.
Jāatgādina, ka, lai dalībvalstīm nedraudētu ES Tiesas finansiālas sankcijas, katrai dalībvalstij savos tiesību aktos jāiestrādā visas direktīvas “Eiropas Elektronisko sakaru kodekss” normas un par to jāpaziņo Eiropas Komisijai.
Satiksmes ministrijā informēja, ka daļa no kodeksa normām jau ir pārņemtas ar spēkā esošiem tiesību aktiem, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Ātrdarbīga tīkla likumā, likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” u. c. un par tiem jau ir paziņots Eiropas Komisijai. Kas nav izdarīts – pieņemts jaunais “Elektronisko sakaru likums” kopā ar tajā izrietošajiem sekundārajiem likumdošanas aktiem.
Kāpēc Latvija jau divus gadus nespēj pieņemt jauno “Elektronisko sakaru likumu”?
Ministrijā taisnojās, ka likumprojekts esot ļoti apjomīgs un sarežģīts un jaunās normas būtiski atšķiras no spēkā esošā “Elektronisko sakaru likuma”, līdz ar to jaunā likuma izstrāde un saskaņošana ar visām ieinteresētajām pusēm prasa ievērojamu laiku, kas arī kavē kodeksa normu pārņemšanu pēc būtības.
“Sākotnēji tika izveidota darba grupa, kas strādāja ar likuma pārstrādāšanu, un darbs bija apjomīgs, vienlaikus prasīja detalizētu iedziļināšanos. Daudzos jautājumos nācās meklēt kompromisu, jo sakaru nozares dalībniekiem bija pretrunīgi viedokļi un intereses. Jaunā likuma izstrāde pavēra iespējas risināt dažādus ieinteresēto pušu jautājumus, kas arī ievērojami sarežģīja un pagarināja kopējo diskusiju laiku. Tostarp jāmin, ka arī Covid-19 pandēmija zināmā mērā apgrūtināja un palēnināja likumprojekta virzību,” norādīja ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.
Šobrīd likumprojekts ir atbalstīts Saeimā divos lasījumos un to gatavo trešajam lasījumam.
Līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības komisijā joprojām notiek diskusijas par atsevišķām likumprojekta normām, kas arī neveicina likumprojekta virzību uz apstiprināšanu.
“Virzību ietekmē arī šī brīža situācija, kad Saeimai vienlaikus jārisina neatliekami ārkārtas jautājumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju, tās seku novēršanu, kā arī ar būtisku energoresursu sadārdzinājumu un Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā,” min Gulbe.
“Latvijas Avīzei” viņa sacīja, ka par jebkādām potenciālām finanšu sankcijām jālemj ES Tiesai, bet Satiksmes ministrija no savas puses veicot visus pasākumus, lai kodekss tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk.
Uzziņa
Kam nepieciešams ES Elektronisko sakaru kodekss?
Tas nodrošina vienotus nosacījumus elektronisko sakaru tīklu, elektronisko sakaru pakalpojumu, saistīto iekārtu un pakalpojumu, kā arī konkrētu galiekārtu darbībai.
Tas nosaka valsts uzraudzības iestāžu un citu kompetento iestāžu uzdevumus un diktē procedūras, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Eiropas Savienībā.
Tā mērķis ir panākt, lai elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgū tiktu nodrošināti apstākļi īpaši augstas veiktspējas tīklu ieviešanai un attīstībai.
Mērķis ir arī nodrošināt vienlīdzīgu tirgus dalībnieku konkurenci, elektronisko sakaru pakalpojumu sadarbspēju, pieejamību, tīklu un pakalpojumu drošību un labumu galalietotājam.
Balstoties uz vienlīdzīgu konkurenci un patērētāja tiesībām izvēlēties, kodeksa mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus, lētus un publiski pieejamus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.
Mērķis ir arī novērst apstākļus, kuros tirgus nepietiekami apmierina galalietotāju vajadzības, un noteikt nepieciešamās galalietotāju tiesības.
Pēc direktīvas “Par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi”
