Latvijā
Sabiedrība

Cilvēki pasaka, vai ir gatavi pensijas gadiem: jaunākā aptauja1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Publicitātes foto, Artūrs Martinovs

Baltijas valstīs uzkrājumu pensijai pamatā veido iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 501 līdz 1000 eiro, ik mēnesi atliekot vidēji 45 eiro, liecina “SEB bankas” aptauja par Baltijas iedzīvotāju gatavību pensijai.

Aptaujā secināts, ka uzkrājumus pensijai šobrīd veido 22% iedzīvotāju, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 500 eiro, pensijai mēnesī atvēlot vidēji 43 eiro.

38% iedzīvotāju, kuru ikmēneša ienākumi ir no 501 līdz 1000 eiro, pensijai mēnesī atvēl vidēji 45 eiro, bet 16% aptaujāto ar ikmēneša ienākumiem no 1001 līdz 1500 eiro, vidēji mēnesī atvēl 52 eiro.

Tāpat uzkrājumus pensijai šobrīd veido 10% respondentu, kuru ikmēneša ienākumiem ir no 1501 līdz 2000 eiro, vidēji mēnesī atvēlot 78 eiro, 4% iedzīvotāju ar ikmēneša ienākumiem no 2001 līdz 3000 eiro, vidēji atvēlot 100 eiro, kā arī 2% respondentu, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 3000 eiro, vidēji ik mēnesi atvēlot 180 eiro.

Savukārt 8% respondentu, kas nav norādījuši savus ikmēneša ienākumus, ik mēnesi pensijai atvēl vidēji 46 eiro.

Aptaujas dati arī liecina, ka 58% respondentu, kuri pensiju uztver kā “tālu nākotni”, ir pārliecināti, ka līdz pensijai nenodzīvos, 48% uzskata, ka pensijas vecumā būs slimi, 72% domā, ka pensijas vecumā būs nabadzīgi, 65% domā, ka šajā laikā būs pasīvi, bet 34% domā, ka būs atkarīgi no citiem.

No respondentiem, kuri veic uzkrājumus pensijai, 45% norādījuši, ka pensijas vecumā iekrājumus tērēs, lai pavadītu laiku ar ģimeni, 34% uzkrājumus tērēs veselības sakārtošanai, 34% – lielākam pirkumam vai remontam, 33% – vaļaspriekiem, 26% – ikdienas dzīvošanai, 22% – ceļošanai un 18% – tuvinieku atbalstam.

Jautāti par veselīgas dzīves paradumiem, aptaujā noskaidrots, ka 56% iedzīvotāju cenšas mazināt stresu, veicināt pozitīvo domāšanu, 54% – piekopj līdzīgus garīgā līdzsvara atjaunošanas vingrinājumus, 53% – regulāri sporto, 52% – regulāri veic profilaktiskās veselības pārbaudes, 50% – ēd veselīgi, 50% – nav kaitīgu paradumu, savukārt 7% – nepiekopj neko no iepriekš minētā.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka 51% iedzīvotāju, kuri patlaban veido iekrājumus, piekopj ikdienā vairāk nekā četrus veselīgus paradumus, 38% – 2,5 paradumus, bet 26% – nevienu paradumu.

Savukārt tie, kuri jūtas pārliecināti, ka pats spēs nodrošināt pietiekamus ienākumus nākotnei, 88% norādījuši, ka tā mērķa vārdā piekopj vairāk nekā četrus veselīgus paradumus, 49% – 2,5 paradumus, bet 35% – nevienu paradumu.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis žurnālistiem pirmdien norādīja, ka veselība ir nākotnes pamatkapitāls, bet pirmos 30 gadus cilvēks par to nedomā, savukārt nākamos 30 gadus cenšas veselību atgūt.

“Mums jāsāk atradināties no sliktajiem paradumiem, bet tas nāk ar domāšanas maiņu un izglītošanas līmeni. Jo izglītotāka sabiedrība, jo vairāk pozitīvu ieguldījumu,” viņš atzīmēja.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Gerontoloģijas klīnikas vadītājs Jānis Zaļkalns sacīja, ka ir nākotnē arvien vairāk būs jādomā par to, kā ilgāk palikt darba tirgū.

“Ja cilvēks pensijas vecumā būs darbspējīgs, viņam ir visas iespējas turpināt darba gaitas. Sabiedrībai tas ir jāpieņem, īpaši Latvijas sabiedrībai. Latvijai jābūt merkantīli ieinteresētai izglītotā pensionārā, integrējot viņu jaunajos risinājumos un stiprinot pensionāra izglītību jaunajā pasaulē,” viņš sacīja, norādot, ka Latvijai tas risinātu arī trūkstošo darbaspēka jautājumu.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa atzīmēja, ka labākas dzīves kvalitātes stiprināšanai šodien un pensijas vecumā ir jāizslēdz kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, kas Latvijā ik gadu samazinās.

Saistītie raksti

Tāpat jāievēro sabalansētu, veselīgu uzturu, jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm ik dienu 30 minūtes, kā arī nepieciešama pozitīva domāšana, kas veicina iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi.

Aptauja veikta Baltijas valstīs sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Kantar TNS”. Ar telefonintervijām aptaujāti 1700 Baltijas strādājošo iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 konstatēta vēl vairākiem medicīnas darbiniekiem 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Perevoščikovs: Covid-19 plašu izplatīšanos var attālināt, stingri ievērojot sociālo distancēšanos 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu 1
8 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
Raidījums: Lemberga lieta – starp retajām mutvārdu procesā skatāmajām vīrusa laikā
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” atlaižamo saraksts kļūst garāks; Gauss sola visus paņemt atpakaļ
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. “Divi un divi”. Publiskās vietās turpmāk – uzturēšanās ierobežojums 1
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“de facto”: Drīzumā cer piegādāt vairākus miljonus respiratoru; pamodušies arī viltvārži
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu
2 stundas