Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Edijs Pālens/LETA

Covid-19 krīze un aplokšnu algas izspiež no tirgus godīgi strādājošos. Apsardzes nozare cer uz pārmaiņām 1

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji” 

Vīrusa izplatības ietekmē pašlaik arī apsardzes nozare pārdzīvo grūtus laikus. Darba kļuvis mazāk, sarūk nozarē strādājošo uzņēmumu un darbinieku ienākumi. Vienlaikus darba devējiem pieaug izdevumi, lai sagādātu darbiniekiem individuālās aizsardzības piederumus, tostarp seju aizsargmaskas un dezinfekcijas līdzekļus.

LA
LA.LV
Veselam
“Tā ir ļoti nopietna informācija, kuru nedrīkst ignorēt!” Keris par vakcīnu drošumu cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem 89
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liene Greifāne ar sarkano diplomu absolvē augstskolu: dziedātāju vairs nevar atpazīt 21
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Situācija ārpus kontroles: Cimanouskas vīrs steigšus pamet Baltkrieviju. Kas īsti notika leģendārajā vakarā olimpiskajās spēles? 51
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks atzīst, ka vīrusa izplatība un tās mazināšanai ieviestie ierobežojumi nav vienīgie, kas sarežģī nozares darbību.

Piemēram, jau kopš 2014. gada DNKA un citas nozari pārstāvošās sabiedriskās organizācijas cīnās par apsardzes komersantu reģistra izveidošanu. Reģistrs neļautu strādāt apsardzē nereģistrētām un bez licences strādājošām firmām, kuras, maksājot atalgojumu aploksnēs, izspiež no tirgus godīgi strādājošus uzņēmumus.

 

Reģistra vēl nav

CITI ŠOBRĪD LASA

2019. gada decembrī valdība apstiprināja grozījumus Apsardzes darbības likumā, kurā paredzēta apsardzes komersantu reģistra izveidošana. Pērn septembrī Saeimā grozījumu likumprojekts ir apstiprināts otrajā lasījumā.

 

Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks: “Pēdējos gados DNKA biedri vairākkārt lēmuši nepiedalīties publiskajos iepirkumos. Ja pasūtītājs lemj par labu piedāvājumam par zemāko cenu, ko veido darba tirgum neatbilstošas stundu likmes, tad piedalīšanās konkursos kļūst bezjēdzīga.”
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Kā stāsta Arnis Vērzemnieks, likumā grozījumi paredz ieviest apsardzes komersantu reģistru, aizstājot līdzšinējo licencēšanu. Tāpat reģistrā arī būšot norādīts, kādus apsardzes pakalpojumus drīkst sniegt tajā reģistrētie uzņēmumi un privātpersonas. Publiski pieejamais apsardzē strādājošo reģistrs pasargātu arī apsardzes pakalpojumu pasūtītājus neielaisties darījumos ar firmām, kurās piedāvā zemāku cenu, krāpjoties ar stundu likmēm, proti, norādot tās zemākas par minimālo likmi.

Bet, tā kā likuma grozījumi Saeimā nav pieņemti, nav arī šā reģistra. Pēc pēdējā Iekšlietu ministrijas lūguma reģistra ieviešana atlikta līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Vērzemnieks gan atzīst, ka pēdējos gados uzlabojusies sadarbība starp Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai apsardzes pakalpojumu licenci vairs nevarētu saņemt personas, kuras izveidojušas līdzīgus uzņēmumus nodokļu shēmu veidošanai.

Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps: “Pašlaik ar apsardzi nodarbojas daudzas nelicencētas firmas, kuras par ēku vai teritoriju uzraugiem jeb dežurantiem pieņem darbā cilvēkus bez jebkādas kvalifikācijas. Pakalpojumu pasūtītājiem tas ir izdevīgi, jo viņiem var maksāt niecīgu atlīdzību.”
Foto: Ieva Čīka/LETA

Savukārt Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps šaubās, vai šo reģistru izdosies ieviest arī nākamgad. Joprojām neesot skaidrības, kā reģistrs darbosies un ko tajā reģistrēs. Viņaprāt, būtu jāreģistrē un atļaujas jāsaņem ne tikai apsardzes uzņēmumiem, bet arī pilnīgi visām nozarē strādājošajām personām, to skaitā visiem drošības dienestiem un to darbiniekiem, kuri apsargā konkrētu uzņēmumam piederošu ēku vai teritoriju. Diemžēl pašlaik ar apsardzi nodarbojas nelicencētas firmas, kuras par ēku vai teritoriju uzraugiem jeb dežurantiem pieņem darbā cilvēkus bez jebkādas kvalifikācijas. Firmām tas ir izdevīgi, jo viņiem var maksāt niecīgu atlīdzību. Viņaprāt, šie dežuranti vairāk atbilstu inženiertehnisko darbinieku statusam, kas apsardzes nozarei nemaz nebūtu pieskaitāmi. Bet pašlaik gan dažādu uzņēmumu, gan valsts un pašvaldību iestāžu ēkas un teritorijas apsargā vairāk nekā 1150 firmu, kurās par ēku vai teritoriju dežurantiem nodarbināti ap 8000 darbinieku un kurām nevajagot nekādas atļaujas. Aptuveni tikpat liels skaits darbinieku nodarbināti uzņēmumos, kuriem apsardzes darbībai atļaujas vajag.

Jānis Zeps atzīst, ka mulsina arī likuma grozījumos paredzētā ikgadējā valsts nodeva, kas jāmaksā apsardzes komersantam un reģistrā reģistrēta iekšējās drošības dienesta apsardzes darbības veikšanai. “Kāpēc nozarē strādājošajiem uzņēmumiem ik gadu jāpiemaksā par reģistra uzturēšanu?” jautā viņš, “vai nekustamo īpašumu īpašnieki maksā par Zemesgrāmatu reģistru, tāpat uzņēmēji par Uzņēmumu reģistru?”

 

Ēnu ekonomika nesamazinās

Jautāts, vai mazinājusies algu maksāšana aploksnēs, izvairoties no nodokļu maksāšanas, Arnis Vērzemnieks atbild, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2019. gadā 22,6% apsardzes nozarē strādājošo saņēma atalgojumu minimālās algas apmērā vai mazāku. Pēc VID datiem, 2018. gada pirmajā pusgadā 25,4% nozarē strādājošo oficiāli bija saņēmuši mazāk par valstī minimāli noteikto atalgojumu.

“Tas liecina, ka aizvadītajos gados ēnu ekonomika būtiski nav samazinājusies. Tā kā par minimālo vai vēl mazāku algu neviens nestrādā, visticamāk, pārējo apsardzes darbinieki saņēmuši aploksnēs un strādājot bez darba līguma,” secina Arnis Vērzemnieks, “atliek vien cerēt, ka pēc reģistra ieviešanas stāvoklis uzlabosies.”

Jautāts, kas bez šā reģistra vēl būtu vajadzīgs nozares sakārtošanai, DNKA pārstāvis atbild, ka rīki varētu būt vairāki – elektroniskā darba laika uzskaite, vienots atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas avansa maksājumi. Bet, kamēr nozarē plaukst tik liela ēnu ekonomika kā pašlaik, viņaprāt, tie nebūs efektīvi.

 

Vajadzīga stingrāka uzraudzība

Pēc A. Vērzemnieka domām, būtiski neko nemainīs no 2021. gada 1. janvāra palielinātais minimālās algas apmērs (500 eiro mēnesī). Negodprātīgie uzņēmēji arī turpmāk maksās saviem darbiniekiem algu aploksnēs. Pārmaiņas nozarē varot panākt vienīgi ar stingrāku valsts uzraudzību, kam kalpotu pieminētais Apsardzes komersantu reģistrs, kas ļautu mazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšanos ar nodokļiem un nelegālo nodarbinātību. Stingrāka uzraudzība godprātīgajiem uzņēmējiem neradītu papildu slogu, bet apgrūtinātu uzdarbošanos negodīgajiem. Diemžēl līdz šim Valsts policijai trūcis resursu, lai nodrošinātu apsardzes uzņēmumu uzraudzību.

 

Neskaidrību apņemtā nozare

Arnis Vērzemnieks atzīst, ka Latvijā joprojām trūkst precīzu datu par visiem licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Tāpēc esot sarežģīti izsekot apgrozījumam, peļņai, nodokļu maksājumiem un citiem uzņēmumu darbības rādītājiem. Valsts pārvaldes iestādēs apkopotie dati krasi atšķiras. Piemēram, pēc Iekšlietu ministrijas datiem, 2018. gadā nozarē strādāja 440 licencēti uzņēmumi. Bet, pēc VID datiem, strādāja 896 uzņēmumi. Tas liecina, ka liela daļa apsardzes pakalpojumu uzņēmumu strādā bez atļaujas, nelegāli.

“Atšķiras arī, piemēram, vidējie darba ienākumi,” turpina viņš, “apsardzes uzņēmumos ar NACE kodu (kas norāda, ar ko nodarbojas uzņēmums) ir daudz vairāk darbinieku, kuru atalgojums ir mazāks par 700 eiro. Par 700 eiro lielāku atalgojumu saņem tikai 33,7% strādājošo. Savukārt licencētajos apsardzes uzņēmumos par 700 eiro lielāku atalgojumu jau saņem 46% strādājošo. Bet šo NACE kodu uzņēmums var norādīt pats, tas netiek pārbaudīts. Iespējams, ka uzņēmums arī apsargā. Bet var tikai to norādīt un neko nesargāt vai piedāvāt pakalpojumus bezlicences.”

Nozares pārstāvji atklāj, ka publiskajos iepirkumos jo­projām uzvar uzņēmumi, kuri piedāvā viszemāko cenu, nevis kvalitatīvus pakalpojumus. Vēlāk atklājas, ka uzvarētāji izmantojuši dažādus paņēmienus, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.

“Pēdējos gados šā iemesla dēļ DNKA biedri vairākkārt bija izlēmuši nepiedalīties publiskajos iepirkumos,” atklāj Arnis Vērzemnieks, “lai rūpīgi sagatavotu nepieciešamos dokumentus līdzdalībai iepirkuma konkursā, paiet laiks. Bet, ja pasūtītājs izlemj par labu piedāvājumam par zemāko cenu, ko veido darba tirgum neatbilstošas stundu likmes, tad piedalīšanās šajos konkursos kļūst bezjēdzīga.”

 

UZZIŅA

2018. gada 1. novembri valstī bija 439 licencēti apsardzes komersanti, to skaitā tādi, kuriem izsniegtas vairākas licences apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Pavisam izsniegtas 498 licences:

apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai – 171 licence;

fiziskās apsardzes pakalpojumiem – 271 licence;

inkasācijas apsardzes pakalpojumiem – 4 licences;

tehniskās apsardzes pakalpojumiem – 52 licences.

Grozījumi Apsardzes darbības likumā paredz, ka komersantiem un iekšējās drošības dienestiem ikgadējā valsts nodeva būs 10% apmērā no sākotnējās valsts nodevas par licences un reģistrācijas apliecības saņemšanu.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
“Tā ir ļoti nopietna informācija, kuru nedrīkst ignorēt!” Keris par vakcīnu drošumu cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem 89
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liene Greifāne ar sarkano diplomu absolvē augstskolu: dziedātāju vairs nevar atpazīt 21
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Situācija ārpus kontroles: Cimanouskas vīrs steigšus pamet Baltkrieviju. Kas īsti notika leģendārajā vakarā olimpiskajās spēles? 51
11 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Seniors piekārtoja ziedus un nogranda sprādziens! Vitālija mātes kapavietā paslēptais paštaisītais spridzeklis nogalina nevainīgu cilvēku 26
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Zane Daudziņa nekautrējas un atklāj, kāpēc viņas vīrs ir vislabākais vīrietis 26
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Veselam
“Tā ir ļoti nopietna informācija, kuru nedrīkst ignorēt!” Keris par vakcīnu drošumu cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem 89
4 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
Imants Frederiks Ozols: Latvieši mēdz sacīt: rupjš ir tas, kas rupji saprot. Ko Pavļuts saskatīja bildē ar volejbolisti? 11
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Plēsnieks izcīna olimpisko bronzu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kilogramiem 6
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Es šovasar dabūju pļauku!” Ločmele par ģimenes vērtībām un LGBTI kopienas tiesībām 85
4 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Zelta medaļa pēdējā lēcienā: par olimpisko čempionu tāllēkšanā kļuvis Grieķijas atlēts Miltiadis Tentoglu
17:24
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Viss mainījās, kad ideju atzinīgi uzņēma Staļins. Kā tapa “Latvijas strēlnieku divīzija”
17:18
LE
LETA
Ziņas
ZVA skaidro, vai vakcīnas pret Covid-19 ir eksperimentālas 23
17:10
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liene Greifāne ar sarkano diplomu absolvē augstskolu: dziedātāju vairs nevar atpazīt 21
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Antipraidisti taisīja lielāko šovu!” “Inbox.lv” izveidotājs Griķis par praidu 17
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs sākam domāt tikai tad, kad ūdens jau smeļas mutē!” Jaunups par biedēšanu un vakcinēšanos 77
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Rīgā atklāts unikāls izklaides tornis 1
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz +7 grādiem. Laika prognoze trešdienai 1
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijā olimpiešiem izmaksā vienas no dāsnākajām prēmijām, Igaunijā – mūža atbalsts un lielāka pensija 12
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Seniors piekārtoja ziedus un nogranda sprādziens! Vitālija mātes kapavietā paslēptais paštaisītais spridzeklis nogalina nevainīgu cilvēku 26
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vienā diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits pirmo reizi kopš jūnija pārsniedzis 100 gadījumu robežu 51
6 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
GN
Gints Narogs
Ziņas
Zelta medaļa pēdējā lēcienā: par olimpisko čempionu tāllēkšanā kļuvis Grieķijas atlēts Miltiadis Tentoglu
41 minūtes
GN
Gints Narogs
Ziņas
Ar prātu izcīnīta uzvara: Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā apspēlē olimpisko un pasaules čempionu
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Graudiņa/Kravčenoka iekļūst olimpisko spēļu pusfinālā pludmales volejbolā 2
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kijevā pazudušais baltkrievu aktīvists atrasts pakārts parkā 16
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Omītes recepte: super gardā vistas zupiņa ar nūdelēm 5
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Mūziķa Dzintara Čīčas ģimenē ļoti priecīgs notikums 9
8 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Situācija ārpus kontroles: Cimanouskas vīrs steigšus pamet Baltkrieviju. Kas īsti notika leģendārajā vakarā olimpiskajās spēles? 51
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Melnums” britu karaliskajā ģimenē: princeses Eiženijas mīļotais vīrs pieķerts atpūtā uz jahtas kopā ar modelēm 14
7 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Krievijas sauciens pēc palīga: sabiedrības pienākums palīdzēt krievu tautai kā badacietējam 10
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Krapāne: Valdības attieksme ir – liecieties mierā, beidziet uzdot stulbus jautājumus 122
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 223
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarbnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 60
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Beidzot sēņotāji var asināt nažus un meklēt grozus!” Bricis par laiku šonedēļ 17
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Streips: 1926. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu, ka potēšana ir obligāta visiem valsts iedzīvotājiem 325
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Zane Daudziņa nekautrējas un atklāj, kāpēc viņas vīrs ir vislabākais vīrietis 26
1 diena
MB
Madara Briede
Praktiski
Ir SARS-CoV-2 antivielas: vai pienākas Covid-19 sertifikāts? 62
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Šī sieviete vēl liks par sevi runāt daudz plašākos mērogos!”: eksperts pārliecināts, ka tiklīdz princis Harijs izdos savu grāmatu, Mārkla aktīvi iesaistīsies Amerikas politikā 20
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātājas Laimas Vaikules ģimenē bēdīgs notikums 28
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieks – Augusts 1
7 stundas