“Daba mums dod vēl 300 gadus.” Profesors Stivriņš skaidro, kāpēc Latvijas purvi ir tik svarīgi klimatam 2
TV24 raidījumā “Klimata balss” par purvu nozīmi klimata procesos stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Normunds Stivriņš.
Ja skatāmies ilgākā laika periodā kopš brīža, kad ledājs atkāpās un sāka veidoties purvi, redzams, ka mitros un vēsos klimatiskajos apstākļos purvi veidojas daudz izteiktāk un straujāk.
Tas, ko pētnieki noskaidrojuši arī Latvijas teritorijā, liecina, ka laikā, kad pagātnē klimats bija par 2,5 līdz 3 grādiem siltāks – aptuveni pirms 8000 līdz 4000 gadiem – kūdras pieaugums bija mazāks. Savukārt pēdējo 4200 gadu laikā tas atkal ir būtiski palielinājies.
Profesors min arī konkrētu piemēru – Ķemeru purvā pēdējo aptuveni 2300 gadu laikā izveidojies pat sešus metrus biezs kūdras slānis.
“Tātad, ja ir pietiekami labi apstākļi – mitrums un citi nepieciešamie nosacījumi – kūdra veidojas ļoti veiksmīgi,” skaidro Stivriņš.
Prognozes rāda, ka turpmākos 300 gadus, ja saglabāsies pašreizējās tendences, purvu pieaugums varētu kļūt vēl izteiktāks. Taču jautājums ir, kas notiks pēc šiem 300 gadiem, jo tālākā nākotnē process var mainīties – kūdra var sākt sadalīties, atmosfērā izdalot vairāk CO₂.
“Pēc būtības daba mums dod aptuveni 300 gadus ilgu laiku, lai šajā jautājumā rastu risinājumus,” norāda profesors.
Viņš uzsver, ka purvu pastāvēšana tieši saistīta ar ūdeni. Ja ūdens nebūs, purvi nepastāvēs.
Lai gan mežsaimniecības pārstāvji varētu iebilst, pētījumi – ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – rāda, ka purviem ir ļoti liela nozīme klimata sistēmā. Latvijā kūdras nozare darbojas tikai nelielā teritorijā, kamēr plašās purvu teritorijās notiek CO₂ uzņemšana no atmosfēras un tā ilgstoša uzkrāšana.
Raidījums “Klimata balss” skatāms TV24 ēterā pirmdienās plkst. 20.30 ar atkārtojumiem otrdienās plkst. 12.30 un svētdienās plkst. 16.00.
Projektu “Klimata balss” finansiāli atbalsta Emisiju kvotu izsolīšanas instruments.
