Darba devējs grib, lai rakstu atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Vai tas mani neietekmēs negatīvi? 20
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Darba devējs saka, lai rakstu atlūgumu pēc paša vēlēšanās, kaut iemesls darba attiecību izbeigšanai nāk no viņa puses. Kā mani kā darba ņēmēju var negatīvi ietekmēt tas, ja izvēlos rakstīt atlūgumu pēc paša vēlēšanās, nevis saņemt darba uzteikumu no darba devēja? Vai varu atteikties rakstīt šādu atlūgumu? AGRIS JĒKABPILĪ
Iniciatoram jābūt darbiniekam
Valsts darba inspekcijas pārstāve Dace Stivriņa stāsta, ka uzteikt vai neuzteikt darbu pēc savas iniciatīvas ir darbinieka brīva izvēle. Ja darbinieks ir darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators, viņam atbilstīgi Darba likuma 100. panta pirmajai daļai ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, darba līgumu var izbeigt arī pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.
Līdz ar to darba tiesisko attiecību uzteikšanas iniciatoram saskaņā ar Darba likuma 100. pantu jābūt darbiniekam, nevis darba devējam. Darbiniekam ir tiesības izlemt uzteikt vai neuzteikt darbu pēc savas iniciatīvas.
Pēc pušu vienošanās
Taču Darba likums paredz, ka darba tiesiskās attiecības var izbeigt, arī darbiniekam un darba devējam vienojoties. Šādā gadījumā iniciēt darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, var gan darbinieks, gan darba devējs. Ja otra puse piekrīt izteiktajam piedāvājumam, vienošanās slēdzama rakstveidā. Ja otra puse nepiekrīt darba tiesisko attiecību pārtraukšanai pēc pušu vienošanās, darba tiesisko attiecību pārtraukšana uz Darba likuma 114. panta pamata nevar notikt.
Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Līdz ar to, ja darba devējam radies kāds no minētajiem apstākļiem, darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsakāmas atbilstīgi Darba likuma 101. panta pirmajai daļai, ievērojot Darba likumā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus. Ja nepastāv kāds no Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nav tiesiska pamatojuma darba devēja uzteikumam.
Atšķiras pabalsta izmaksas laiks
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Olte skaidro, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls neietekmē pabalsta saņemšanas apmēru un ilgumu. Veids, kā pārtrauktas darba attiecības, ietekmē laiku, kad tiks saņemts pabalsts.
Ja darbinieks ar darba devēju būs savstarpēji vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, VSAA pabalstu piešķirs no dienas, kad bezdarbnieks iesniegs iesniegumu pabalsta piešķiršanai. Piemēram, ja darba attiecības pārtrauktas 5. novembrī, bezdarbnieka statuss iegūts un pabalsts pieprasīts 6. novembrī, persona pabalstu par periodu no 6.11.2022. līdz 30.11.2022. saņems decembrī.
Ja darba attiecības pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata vai saistībā ar pārkāpumu, bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk un pirmo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī. Šajā gadījumā, piemēram, ja darba attiecības pārtrauktas 5. novembrī, bezdarbnieka statuss iegūts un pabalsts pieprasīts 6. novembrī, persona pabalstu par periodu no 6.01.2023. līdz 31.01.2023. saņems februārī.
Uzziņa
Bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no darba attiecību pārtraukšanas iemesla izmaksā ne ilgāk par 8 mēnešiem. Pirmos divus mēnešus izmaksā piešķirtajā apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī – 75% no piešķirtā pabalsta apmēra, piektajā un sestajā mēnesī – 50%, bet septītajā un astotajā mēnesī – 45% no piešķirtā pabalsta apmēra.
