Rēzeknes novada Lūznavas pagasta zemnieku saimniecības “Meža Grumuži” īpašnieks Artūrs Tjušs.
Rēzeknes novada Lūznavas pagasta zemnieku saimniecības “Meža Grumuži” īpašnieks Artūrs Tjušs.
Foto: Valdis Semjonovs

Artūrs Tjušs: Šodien paši dzeram zāles, ne medu ar pienu, tāpat arī augu medicīna lauksaimniecībā ir spērusi milzu soļus 15

Artūrs Tjušs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Lasīt citas ziņas

Zeme un apkārtējā vide ir lauksaimnieka maize, darbs un aicinājums. Tāpēc lauksaimnieki dara visu iespējamo, lai augsnes auglība un veselība saglabātos nākamajām paaudzēm. Nereti tā ir profesija, kas mantota no vecākiem un vecvecākiem.

Tāpat kā rūpējamies par savu veselību, lauksaimniekiem svarīga ir arī augsnes veselība, nereti – pat svarīgāka par savu, mēs strādājam un nesaudzējam sevi, lai tīrums būtu sakopts. Mūsdienās modernās lauksaimniecības metodes ļauj šo augsnes veselību saglabāt tikpat efektīvi, kā šodien varam pieveikt saaukstēšanos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vecos laikos cilvēki vīrusus dzina prom ar tautas metodēm, ēda sīpolus un ķiplokus, dzēra pienu ar medu, bet šodien medicīna piedāvā laboratorijā veidotus pulverīšus vai tabletes, kas slimības aizmetņus pieveic acumirklī. Ar šiem zinātnes sasniegumiem dzīvojam ilgāk nekā mūsu vecāki, un mūsu bērnu paaudze dzīvos ilgāk par mums.

Līdzīgi kā attīstījusies modernā medicīna, arī augu medicīna ir spērusi milzu soļus, lai izpildītu mūslaiku prasības. Diemžēl attīstās arī slimības. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, augu kaitēkļu un slimību dēļ gadā tiek zaudēti līdz 40% kultūraugu.

Kultūraugi Latvijā uz lauka cīnās ar simtiem augu slimību un kaitēkļu. Latvijā ir sastopamas daudz dažādas puves, kas siltā un mitrā laikā apdraud visas kultūraugu sugas. Pasaulei kļūstot savienotākai, ievērojam arī aizvien jaunas slimības un kaitēkļus, ko iepriekš nebijām konstatējuši.

Lai cīnītos ar kaitēkļiem un slimībām, kas uzglūn augiem, lauksaimnieki izmanto dažādas metodes, piemēram, augu maiņu, zemes periodisku aparšanu, papuves, pareizus sējas termiņus un dažādus bioloģiskos līdzekļus.

Tomēr šīs, tāpat kā sīpolu un ķiploku ēšana gripas laikā, lielā mērā ir tradicionālas metodes, kuras ne vienmēr ir efektīvas. Tieši tādēļ lauksaimnieki regulāri apseko savus laukus un nepieciešamības gadījumos lieto zāles augiem jeb augu aizsardzības līdzekļus.

Tie palīdz, piemēram, dārzeņu stendus apgādāt ar svaigiem un vērtīgiem vietējiem produktiem.

Latvijā augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs uz hekt­āru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no zemākajiem Eiropā – vien 800 grami uz hektāru, pretstatus 2,20 kilogramiem, kas ir Eiropas Savienības vidējais rādītājs.

Vēl jo vairāk, mūsu lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus lieto precīzi. Ar jaunākās paaudzes smidzinātājiem, kuri, izmantojot GPS datus, paši izslēdz sekcijas, lai novērstu dubultu apstrādi vai līdzekļu nonākšanu blakus teritorijā.

Jau vairākus gadus ES atbalsts tiek novirzīts šāda veida precīzajām tehnoloģijām, kuras nu jau ir ļoti daudzās Latvijas saimniecībās. Ļoti svarīgi tas ir īpaši mazajām un vidējām saimniecībām, kurām ES līdzmaksājums tehnikas modernizācijai nereti ir lielāks.

Svarīgi atzīmēt, ka laika gaitā šīs tehnoloģijas nepaliek mazāk precīzas, jo, līdzīgi kā automašīnām, arī smidzinātājiem ir jāiziet tehniskā apskate.

Pēc galvenās pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcijas Eiropas Savienībā – Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes – datiem, Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu ziņā ir vieni no tīrākajiem visā Eiropas Savienībā.

To apliecina rezultāti paraugu analīzēm, kas veiktas dažādiem pārtikas produktiem. Proti, lai rūpētos par patērētāju aizsardzību un veselību, ir noteikti speciāli rādītāji, kas mēra atliekvielu daudzuma drošības robežas.

Piemēram, pieļaujamā dienas deva nosaka, cik šo produktu cilvēks drīkst apēst katru dienu bez jebkāda riska savai veselībai.

Lai cilvēks sasniegtu Eiropā noteikto pieļaujamo dienas devu, dienā viņam būtu jāapēd 74 tomāti. Savukārt, lai sasniegtu nelabvēlīgās ietekmes līmeni, dienā būtu jāapēd 7054 tomāti!

Atliekvielu pieminēšana bieži biedē patērētājus, taču fakti apliecina, ka Latvijas produkti ir absolūti droši lietojami gan bērnu, gan pieaugušo, gan senioru uzturā.

Vēl jo vairāk, tie ir daudzreiz drošāki par importa precēm, kas saņem daudz lielākas augu aizsardzības līdzekļu devas.

Iespējams, vēl svarīgāks apliecinājums mūsu lauksaimniecības produktu kvalitātei un drošumam ir tas, ka pašu saražotos labumus, vai tie būtu kartupeļi no lieliem laukiem vai āboli no piemājas ābeļdārziem, zemnieki droši ēd gan paši, gan dod saviem bērniem un mazbērniem, nemaz nerunājot par klimata pēdas mazo ietekmi, ēdot vietējo, nevis produktu vedot pāri puspasaulei.

SAISTĪTIE RAKSTI

Artūrs Tjušs, Rēzeknes novada Lūznavas pagasta zemnieku saimniecības “Meža Grumuži” īpašnieks

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Augu aizsardzība zaļuma un ražīguma krustugunīs
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Lasīt citas ziņas
Jānis Straģis: Kāpēc atteikties no biodegvielas piejaukuma ir tuvredzīgs un neefektīvs risinājums?
Sezonas laukstrādniekiem ilgāks nodokļa atvieglojums
“Latvijas valsts mežu” jaunā stādaudzētava uzņem apgriezienus
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
Kāpēc Latvijas veikalos Igaunijas un Lietuvas piena produkti lētāki par vietējiem?
Gudri padomi dārzeņu uzglabāšanai mainīgos laikapstākļos
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
Trešdiena gaidāma saulaina
Noziegums, ko palīdzēja atklāt bērni, noziedzniekam rezultējas 15 gadu cietumsodā
Iznākusi jauna “Kurbads. Latviju varoņstāsts” grāmata: ilustrācijas tapušas, iedvesmojoties no komiksiem un videospēlēm
Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas Krievija samazina automobiļu ražošanas drošības standartus
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Austrija neplāno pievienoties NATO
Herberts, Dailis, Umberts – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam
Latvijas mednieki apvienojas, lai atbalstītu Latviju un Ukrainu
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
20:28
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
19:59
“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā
19:22