Publicitātes foto

Dažādie stāsti – Baltijas jūras dokumentālo filmu forums 0

Zane Dzene, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Šogad Baltijas jūras dokumentālo filmu forums norisināsies līdz 6. septembrim, un tā programma galvenokārt pārcēlusies uz tiešsaisti. Visa programma būs skatāma vietnē “www.filmas.lv” ar nodrošinātu tulkojumu latviešu valodā un bez maksas.

Hektoram Babenko bija 38 gadi, kad viņu izvirzīja “Oskaram” un viņš uzzināja, ka viņam ir vēzis. Sadzīvošana ar šo slimību, radošie meklējumi, triumfs un pašās beigās centieni kļūt par savas nāves režisoru – Barbara Pasa, savai kamerai pielāgojot dzīvesbiedra Babenko norādījumus, ir iejūtīgs klausītājs viņa dvēseles atkailināšanā, un filma “Babenko.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasaki, kad es miršu” (2019, Brazīlija) pērn tika godalgota Venēcijas kino­festivālā. Melnbaltā estētika, neakadēmiskais filmējums, izplūdušās kontūras – ar mīļotajam veltītu darbu Pasa debitēja pilnmetrāžā, kas vienlaikus ir Babenko pēdējā lente. (Seansi – 6. IX plkst. 19.00.)

Skarbs ir arī Lēnes Marīes (pareizi!!!) Fosenes stāsts filmā “Pašportrets” (2020, Norvēģija). 10 gadu vecumā nolēmusi apturēt laiku, viņa pārstāja ēst, un līdz 33 gadu vecumam pārtikusi no nekožamas barības.

Atklājusi sevī fotogrāfes talantu, Fosene turpina apstādināt laiku, kā arī pati drosmīgi stājas kameras priekšā, lai dokumentētu, kādas ir anoreksijas sekas. (Seansi – 3. IX plkst. 18.00, 5. IX plkst. 19.00.)

Krietni vitālāks ir Jolas stāsts filmā “Par mīlestību” (2019, Polija), kura centrā ir 69 gadus veca, vienmēr saposusies sieviete, kura beidzot nolēmusi sākt jaunu dzīvi. Proti, pamest vīru, kas teju pusgadsimtu pret viņu izturējies necienīgi, lai būtu kopā ar tango nodarbībā iepazīto Vojteku. (Seansi – 4. IX plkst. 18.00, 6. IX plkst. 21.00.).

Dzīvesprieka bacili, par spīti pārbaudījumiem, nav zaudējusi arī Skotijas mazpilsētas pusaudze, kura, vaicāta par savu dzimto vietu, vien nosaka, ka tajā “tevi vai nu apbērno, vai iesēdina”. Viņai paveicas tikt vien apbērnotai, un tas notiek, kad Džemma vēl nav pilngadīga, bet bērna tēvs kļūst par upuri kautiņam, kura sekas ir traģiskas.

“Nomales putni” (2019, Zviedrija, Lielbritānija) ir reiz industriālas, nu pieklusušas mazpilsētas problēmu spogulis, un filmai piešķirtās balvas arī taustāmi apliecina tās kvalitātes. (Seansi – 4. IX plkst. 22.00.)

Reklāma
Reklāma

Arī nomali, tikai pie Bukarestes, par savām mājām jau gadus 20 dēvē Enake un viņa ģimene, kurā aug septiņi bērni, kuri pat nav iemācījušies lasīt. Enake uzskata, ka civilizācijas “labumi” viņa ģimenei nav nepieciešami, tāpēc dzīvo izolācijā no apkārtējās pasaules. Taču, kad sociālie dienesti skaidri norāda, ka šādi turpināt nevarēs, un viņi pārceļas uz pilsētu, vienprātība ir izjaukta.

Arī “Mājas” (2020, Somija, Vācija, Rumānija) ir vairākkārt godalgots kinostāsts. (Seansi – 4. IX plkst. 20.00.) Ģimene ir filmas “Aizliegtais bērns” (2019, Dānija) centrā, un tā iezīmē arī Irānas un Eiropas likumu līkločus, kuros iekļuvuši Leila, Sahands un viņu dēls Mani.

Pametuši dzimteni, kur par ārlaulības sakariem draud nāvessods, viņi Turcijā gaida savas jaunās dzīves sākumu, un piecu gadu laikā, kad tapusi šī filma, autori notvēruši intīmu ģimenes portretu. (Seansi – 3. IX plkst. 20.00, 5. IX plkst. 16.00.)

Gan drāmas, gan optimisms caurvij filmas “Pāri jūrai” (2019, Beļģija, Francija) notikumus. Miljoniem filipīniešu strādā ārzemēs, un sievietes naudu pelna kā mājkalpotājas un aukles.

Vienā no daudzajiem mājkalpotāju apmācības centriem satikušās sievietes, kuras kopīgi trenējas gan izberzt podu, gan saklāt gultu, gan pasniegt brokastis, gan izvairīties no darba devēju nepamatotām dusmām un uzmākšanās.

Izspēlējot arī lomu spēles un daloties ar pieredzi, kas ne vienmēr ir patīkama, viņas uztur ģimenes un bērnus, ko neredz pat gadiem, un ne tikai šī augstā maksa raisa jautājumus par darba attiecībām mūsdienu pasaulē. (Seansi – 6. IX plkst. 17.00.)

Stihija, kas Polijas Tatros nodēvēta par “halny”, ir filmas “Vējš. Dokumentāls trilleris” (2019, Polija, Slovākija) postošais elements, kas katru gadu aiz sevis atstāj postažu un likteņus.

Kad tas pūš, policijai biežāk jādodas izbraukumos, pieaug pašnāvību skaits, bet gleznainās ainavas pārvēršas par dabas varenības pierādījumiem. (Seansi – 5. IX plkst. 21.00.)

Katru Baltijas jūras dokumentālā filmu foruma pro­grammas filmu demonstrēs divreiz, un pēc atsevišķām filmām būs iespējams noskatīties sarunu ar režisoru vai diskusiju.