Vai naftas cenas eksplodēs? Pasaule ietur elpu – Hormuza šaurums kļūst par pasaules ekonomikas laika bumbu 0
2025. gada vasarā, dažas stundas pēc uzbrukumiem Irānai, Brent jēlnaftas cena pieauga par 7% līdz 74 ASV dolāriem par barelu – ievērojams, bet ne katastrofāls lēciens. Toreizējā kampaņa saudzēja Irānas enerģētikas objektus, ASV operācija bija īslaicīga, un Teherānas atbilde palika simboliska.
Šoreiz situācija ir krasi atšķirīga, tā vēstīts vietnē The Economist. ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis “intensīvu un mērķtiecīgu bombardēšanu”, kas turpināsies “bez pārtraukuma nedēļu vai tik ilgi, cik nepieciešams mērķa sasniegšanai”.
Irānas atbilde ir krietni nopietnāka: pēdējo diennakšu laikā raķešu triecieni vērsti pret Izraēlu, tās arābu kaimiņvalstīm un ASV militārajām bāzēm reģionā. The Economist norāda, ka līdz ar to naftas tirgotāju paniku noteiks trīs galvenie faktori.
Pirmais – uzbrukumi Persijas līča infrastruktūrai
Sākotnēji Irānas triecieni skāra tikai ASV militāros mērķus, taču tagad tie sasniedz arī ostas, lidostas un citu civilo infrastruktūru. Analītiķis Karloss Bellorins atgādina, ka vairāki lieli naftas lauki Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Kuveitā atrodas Irānas raķešu un dronu darbības rādiusā –
tie ir milzīgi un ārkārtīgi grūti pilnībā aizsargājami.
Tomēr tiešs uzbrukums naftas atradnēm būtu ārkārtīgi riskants solis. Tas izraisītu spēcīgu atbildi no kaimiņvalstīm, kuras līdz šim aicinājušas uz deeskalāciju.
Otrais – Hormuza šauruma liktenis
Hormuza šaurums nekad nav bijis pilnībā slēgts pat astoņdesmito gadu Irānas–Irākas kara laikā. Tā bloķēšana saniknotu Ķīnu, kas iepērk gandrīz visu Irānas naftu un saņem caur šo šaurumu 37% sava jēlnaftas importa.
Tomēr Irāna draud ar šauruma slēgšanu, lai gan ASV spēki, visticamāk, dažu stundu laikā atjaunotu kuģošanu.
Jau tagad šaurums kļuvis faktiski neizbraucams:
satelītu traucējumi apgrūtina navigāciju, palielinās sadursmju risks, iespējama mīnu izvietošana.
Apdrošināšanas kompānijas strauji paaugstina tarifus vai vispār atsakās apdrošināt tankkuģus. Vismaz pieci tankkuģi, kas februāra beigās bija paredzēti naftas iekraušanai Saūda Arābijā, Omānā, Katarā un AAE, pagriezās atpakaļ.
Abās šauruma pusēs veidojas milzīgas dīkstāvē esošu kuģu rindas, un kravu pārvadājumu likmes jau strauji aug.
Alternatīvie maršruti (Saūda Arābijas Austrumu–Rietumu cauruļvads, AAE īsākais apvada cauruļvads) nevar kompensēt zaudējumus pilnā apjomā.
Pat maksimālā jaudā tie atstātu aptuveni 8–10 miljonus barelu dienā nepiegādātus.
OPEC+ var palielināt ražošanu, taču, ja Saūda Arābija un AAE nevarēs eksportēt savu naftu, citas valstis nespēs aizpildīt robu.
Trešais un lielākais nezināmais – vai Tramps sasniegs režīma maiņu Irānā?
Ja ajatolla un Revolucionārās gvardes vadība tiks gāzta, Irāna potenciāli varētu pārstāt būt reģionālās nestabilitātes avots.
Iespējams, sankcijas tiktu mīkstinātas, eksports pieaugtu, ģeopolitiskie riski samazinātos – tas novestu pie pārprodukcijas un pat zemākām cenām ilgtermiņā. Taču
vēsture rāda, ka neviena valsts nav atbrīvota no diktatūras tikai ar gaisa uzlidojumiem.
Ja pie varas paliek režīmam lojālas frakcijas (iespējamas, iekšējās cīņas), nākamais līderis, lai nostiprinātu pozīcijas, var turpināt bloķēt Hormuza šaurumu un sēt haosu Persijas līcī. Irānas naftas ieguve samazināsies, un pircēji (īpaši Ķīna) zaudēs uzticību piegādēm.
Kā ziņots, 28. februārī ASV (kopā ar Izraēlu) veica plašus triecienus pret Irānas politisko un militāro vadību, tostarp augstākā līdera Ali Hameneji biroju, izlūkdienestiem un drošības struktūrām. Operācijas
mērķis – spiediens uz Teherānu, lai panāktu jaunu vienošanos par kodolprogrammu.
Pašlaik reģionā valda spriedze, un naftas tirgus var reaģēt ar strauju cenu kāpumu.
Ja situācija neeskalējas tālāk, īstermiņa šoks būs ievērojams, bet īslaicīgs. Ja konflikts ieilgs – sekas pasaules ekonomikai var kļūt ļoti nopietnas.
