“Dzirdot, kādās pretrunās viņi sapinās…” Vai krievu valoda sabiedriskajos medijos tiešām ir obligāta? 1
Šodien, 2. martā, notika Satversmes tiesas sēde par krievu valodas lietošanu sabiedriskajos medijos. Pieteikuma iesniedzējus sēdē pārstāvēja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā ar apstrīdētajām normām Sabiedriskajam medijam noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas krievu valodā mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraud valsts drošību. Tādēļ
apstrīdētās normas neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam.
Sarunā ar LA.LV Smiltēns norādīja: “Ļoti niansēti sekojām līdzi tiesas sēdes norisei, visiem argumentiem, kas izskanēja. Es domāju, ka ir izdevies sagatavot kvalitatīvus, argumentētus materiālus, kas arī atspoguļojās manā debašu runā,” viņš sacīja.
Deputāts uzsvēra, ka galvenais jautājums ir par to, vai Satversmē skaidri noteiktais princips par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu reāli tiek ievērots.
“Dzirdot, kādās pretrunās sapinās Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija un visi pārējie, kas piedalījās šajā tiesas procesā, atbildot uz jautājumu, vai sabiedriskajam medijam ir vai nav obligāts pienākums nodrošināt saturu krievu valodā par nodokļu maksātāju naudu, kas, faktiski, ir divvalodība… Visi laipoja, neviens nevarēja skaidri pateikt,” norādīja Smiltēns.
Viņš uzsvēra, ka šodien tiesas sēdē akcentējis divus būtiskus jautājumus. Pirmais – vai mēs aizstāvam Satversmi un mūsu pamatvērtības, vai nē? Un otrais – būtiskuma princips.
Valsts valodas jautājumi esot jārisina augstākajā politiskajā līmenī, nevis jāatstāj mediju redakcionālai izvēlei. “Proti, būtiskas lietas izskata pēc iespējas augstākā līmenī. Līmenī, kuram ir vislielākā sabiedrības autorizācija vai mandāts to skatīt.”
Runājot par plašāku drošības kontekstu, deputāts uzsvēra eksistenciāli svarīgu lietu – mums ir jāsaprot, kā domā mūsu ienaidnieki.
Smiltēns atsaucās uz Aleksandru Duginu – vienu no galvenajiem “krievu pasaules” ideologiem, kurš vairākkārt uzsvēris, ka “krievu valoda ir Krievijas identitātes un ģeopolitiskās ietekmes pamats. Bijušajās PSRS teritorijās, kurās tiek pastāvīgi uzturēta krievu valodas informatīvā telpa, šīs ideoloģijas skatījumā veido mūsdienu Krievijas robežas, savukārt neatkarīga Latvijas valsts tajā tiek uztverta vien kā pārejošs vēsturisks pārpratums, tātad – pagaidu šķērslis, kas ar laiku izzudīs.”
Smiltēna ieskatā Latvijai ir jāapzinās šādas ideoloģijas skatījums uz neatkarīgu Latvijas valsti un jāvērtē valodas politika arī drošības aspektā.
Viņš minēja arī Ukrainas piemēru, uzsverot, ka tur sabiedriskie mediji darbojas ukraiņu valodā, kas veicinājis valodas apguvi un vienotas informatīvās telpas nostiprināšanos.
Latvijā, pēc viņa domām, plaša krievu valodas pieejamība medijos var kavēt integrāciju, jo cilvēkiem neesot pietiekamas motivācijas apgūt latviešu valodu.
“Viņiem ir daudz vienkāršāk nemācīties otro valodu, nemēģināt iekļauties šajā telpā. Tas automātiski viņus iegrūž krievu valodas informācijas telpā. Un tad tērē, cik tu gribi miljonus integrācijai, bet tas viss ir pilnīgi bezjēdzīgi.”
Spriedumu šajā lietā ST paziņos 30. martā plkst. 11.
“Mums ir cerība, ka, cīnoties šajās tiesas sēdēs un argumentējot, jautājot, mēs būsim bijuši spējīgi izdarīt maksimāli daudz, lai tiesa pieņemtu pozitīvu lēmumu. Tas ir, nostiprināt konstitucionālos pamatus, kas ir noteikti Satversmes kodolā – Latvijas valsts oficiālā valoda – latviešu valoda – vienīgā valsts valoda,” pauda Smiltēns.
