“Decembrī dzīvoju dzīvoklī, un rēķins bija mazāks nekā janvārī, kad neviens tur nedzīvoja.” Kāpēc elektrības rēķini Latvijā ir tik milzīgi 0
Elektrības rēķini šajā ziemā daudziem kļuvuši par šoku – simti eiro mēnesī pat tiem, kuri apgalvo, ka taupa. Vieni runā par netaisnību, citi – par sistēmas kļūdām, bet vēl citi saka: “Vaina ir pašos patērētājos.” Kas patiesībā veido elektrības cenu un kāpēc vienam rēķins ir 78 eiro, bet citam – vairāki simti?
Andris dalās savā pieredzē: “Izlasīju Andra Kulberga sašutuma pilno rakstu par elektrības rēķinu par 2026. gada janvāri un varu teikt – cilvēkam ir problēmas ar loģiku. Rēķins ir tiešām iespaidīgs, bet vainīgs esmu tikai un vienīgi es pats.
Man ir 200 m2 māja, apsildīšana ar siltumsūkni, visa sadzīve uz elektrību, temperatūra mājā 21–23 grādi un rēķins – 78 eiro! Nekā nezogu, vienkārši racionāli domāju, cik patērēju.”
Savukārt Monika, kas dzīvo 45 m2 dzīvoklī, stāsta: “Janvārī patērēts rekorda elektro apjoms – viss tikai siltumam un rūterim, jo mājās nebiju bieži. Decembrī patērējums bija krietni mazāks, pat ar visām ierīcēm. Rēķins bija augstākais kā jebkad.”
Kāpēc rēķini aug tik strauji?
SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs skaidro, ka gala cena veidojas no vairākiem elementiem: elektroenerģijas cenas biržā, pārvades un sadales tarifiem, kā arī PVN un papildu maksām par līgumiem.
Sadales tarifs sedz fizisko piegādi, pieslēgumu un skaitītāju apkalpošanu, savukārt pārvades tarifs ir maksa par elektrības piegādi pa augstsprieguma tīkliem.
Abi tarifi tiek regulēti un uzraudzīti, lai lietotāji nepārmaksātu un operators saņemtu tikai pamatotas izmaksas.
Elektroenerģijas cenas biržā mainās ik pēc 15 minūtēm atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma, laikapstākļiem un enerģijas avota.
Fiksētā cena līgumā nodrošina stabilitāti, bet neļauj ietaupīt, ja biržas cena krītas. Dinamiskie līgumi, kas saistīti ar biržas cenām, ļauj ietaupīt, pielāgojot patēriņu izdevīgākajiem 15 minūšu intervāliem.
Ko saka elektriķi?
LA.LV sazinājās ar elektriķi no uzņēmuma “Elektriķis 24” un uzdeva jautājumus, kas aktuāli teju visiem, kurus pārsteiguši lielie rēķini.
Lūk, arī iegūtās atbildes…
Kuras elektroierīces patērē visvairāk?
Latvijas apstākļos lielākie maka “ienaidnieki” ir ierīces, kas saistītas ar silšanu.
Elektriskie boileri: Ja dzīvoklī nav centrālā karstā ūdens, boileris ir galvenais patērētājs. It īpaši, ja uz sildelementa ir sakrājušies kaļķakmens nosēdumi, tas sāk sildīt “kaļķa kažoku”, nevis ūdeni.
Elektriskās siltās grīdas: Cilvēki bieži aizmirst tās izslēgt vai iestata maksimālo temperatūru telpās ar sliktu siltumizolāciju.
Vecas elektriskās plītis un cepeškrāsnis: Tehnika, kas vecāka par 15 gadiem, patērē par 30–50% vairāk nekā mūsdienu A+++ klases analogi.
Tējkannas un veļas žāvētāji: Jaudīgi patērētāji, kas īsā laikā var “uztīt” ievērojamu rādījumu.
Kā samazināt rēķinus?
Te nav jāizgudro divritenis, strādā vienkāršas lietas.
Pāreja uz LED: Es bieži mainu vecās lustras pret mūsdienīgiem LED paneļiem, piemēram, tām gredzenveida lustrām, kas tagad ir modē. Tas ietaupa apgaismojuma izmaksas 7–10 reizes.
Viedie termostati: Siltajām grīdām. Kāpēc sildīt vannasistabu līdz 25 grādiem, kamēr esat darbā?
Boilera apkope: Tīrīšana no kaļķakmens reizi gadā vai divos reāli samazina tā apetīti.
Vai ir jēga “lētajām stundām”?
Jā, bet tikai tad, ja jums ir biržas tarifs (Nord Pool). Ja klients izmanto dinamisko tarifu, veļas mazgāšanas vai trauku mašīnas darba pārcelšana uz nakti, vai brīvdienām, kad biržas cena mēdz būt pat negatīva, sniedz jūtamu ietaupījumu – līdz pat 20–30% mēnesī.
Ja tarifs ir fiksēts, tad starpības nav, izņemot to, ka jūs atslogojat kopējo tīklu.
Biežākās kļūdas
Gaidīšanas režīms (Standby): Televizori, dekoderi, datori. Katrs atsevišķi — sīkums, bet visu mājas ierīču “miega režīms” kopā var izmaksāt pāris liekas kafijas tases mēnesī.
Netīri filtri: Kondicionieros un ledusskapjos. Ja ledusskapja radiators ir pilns ar putekļiem, tas strādā divreiz intensīvāk.
Lēti pagarinātāji: Slikts kontakts izraisa vada silšanu — tā ir ne tikai enerģijas zaudēšana, bet arī ugunsgrēka risks.
Vai cilvēki sāk taupīt?
“Viennozīmīgi,” saka meistars. “Pēdējos gados cilvēki ir sākuši skatīties ne tikai uz to, lai gaisma spīdētu, bet arī cik daudz tas patērē. Katrs otrais klients jautā par kustību sensoriem un saules paneļiem. “Bezgalīgi lētās gaismas” ēra ir beigusies – tagad visi skaita kilovatus,” atzīst elektriķis.
