Roku uz pulsa! 0
Mirdzaritmiju sākumā var pat nepamanīt. Vēlāk gan rodas jūtami sirds ritma traucējumi. Ar laiku tie kļūst arvien stiprāki un nepāriet, vēlāk arī zāles vairs nepalīdz. Turklāt katra lēkme provocē nākamo, un pieaug insulta risks. Tāpēc ir ļoti svarīgi mirdzaritmiju diagnosticēt laikus un to ārstēt.
Biežākā pazīme ir sirds ritma traucējumi – neregulārs jeb neritmisks pulss. Var būt arī sirdsklauves, sāpes krūtīs, elpas trūkums un reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem slimība noris bez izteiktiem simptomiem, tāpēc Kaspars Kupics iesaka laiku pa laikam kontrolēt savu pulsu. Ja tas ir neritmisks un ātrāks par 100 reizēm minūtē, jādodas pie ģimenes ārsta.
Sirds aritmiju ārsts konstatē, paklausoties sirdsdarbību, bet visprecīzāk to uzrāda elektrokardiogramma. Bieži izmanto Holtera monitorēšanu – nepārtrauktu elektrokardiogrammas ierakstu 24 vai 48 stundu garumā. Šajā laikā pie pacienta krūškurvja piestiprina vienreizlietojamus elektrodus, kam pievienots kardioreģistrators. To pacients piestiprina pie jostas un turpina savas ikdienas gaitas. Pēc noteikta laika ārsts ierīci noņem un, izmantojot speciālu datorprogrammu, izanalizē.
