Foto – Shutterstock

Draudīgā sirds mirdzēšana. Mirdzaritmija: kā pamanīt un ārstēt 0

Pat jaunam

Ne vienmēr pamanīta, tāpēc ļoti bīstama ir mazā sirds dobumu fibrilācija – sirds ritma traucējumi, ko dēvē arī par mirdzaritmiju.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Mirdzaritmijas laikā sirds priekškambari saraujas līdz pat 400 reižu minūtē, bet ne vienmēr šos sirds ritma traucējumus jūt. Tas ir līdzīgi, kā lūkojoties uz kolibri: putni spārniņus vicina tik žigli, ka šķiet – nekustas.

Mirdzaritmija nebūtu liela nelaime, taču, ja sirdij ir mazas kabatiņas, tad intensīvā vibrācijā tikpat kā nekustas arī šīs kabatiņas. Tajās uzkrājas asinis, kas ar laiku veido trombu. Ja tas izkustas no savas vietas un nonāk asinsritē, ir liels insulta risks. Tā ir bīstamākā mirdzaritmijas komplikācija.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jo lielāks trombs, jo smagāks mirdz­aritmijas izraisītais insults. Aritmija to palielina pieckārt! – uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kaspars Kupics. Turklāt pacientiem, kuriem ir trombi un mirdzaritmija, biežāk rodas atmiņas traucējumi.

Diemžēl pirmās sirds asinsvadu pro­blēmas, kas pēcāk var izraisīt insultu, tiek konstatētas vidēji 30–40 gadu vecumā.