Valtaiķu baznīca celta 1792. gadā. Tajā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi – I. L. Eginka 1833. gada veidotā altāra glezna “Golgāta” un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Ap altāri izvietotas četras vitrāžas, kas vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Vitrāžas Kazdangas barons Manteifelis 20. gs. sākumā pasūtījis Itālijā. Viena loga izveidošana esot izmaksājusi 700 zelta rubļus, salīdzinājumam – viena govs maksāja trīs zelta rubļus.
Valtaiķu baznīca celta 1792. gadā. Tajā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi – I. L. Eginka 1833. gada veidotā altāra glezna “Golgāta” un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Ap altāri izvietotas četras vitrāžas, kas vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Vitrāžas Kazdangas barons Manteifelis 20. gs. sākumā pasūtījis Itālijā. Viena loga izveidošana esot izmaksājusi 700 zelta rubļus, salīdzinājumam – viena govs maksāja trīs zelta rubļus.
Foto – Artis Drēziņš

Sākas tiesvedība 6


Ilgu laiku neviena no reliģiskajām organizācijām tiesā nevērsās, Valtaiķu draudze turpināja lietot baznīcas ēku un zemi zem tās. Uz kādu laiku pieprasīja lietošanā arī 47,4 ha no Valtaiķu baznīcai pirms 1941. gada piederošās zemes, bet 2002. gadā atteicās no lielākās daļas zemes, paturot lietošanā tikai 0,5 ha ap baznīcu. Turpmākajos gados daļu no zemēm, no kurām Valtaiķu draudze atteicās, īpašumā iegādājās vietējie zemnieki. (AT ar š. g. 2. aprīļa spriedumu noraidīja LELB kompensācijas prasību par šo zemi. LELB juriste teica, ka prasība par kompensāciju vairs netikšot uzturēta.)

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs
Kokteilis
FOTO. Horvātijas pārstāvis patīkami pārsteidz pasauli, atklājot savu Eirovīzijas favorītdziesmu
Veselam
6 padomi senioriem, lai pareizi lietotu medikamentus un nekaitētu savai veselībai
Lasīt citas ziņas

Tomēr īpašumtiesības līdz galam netika sakārtotas un četrpadsmit gadus pēc tam, kad bija beidzies termiņš, līdz kuram reliģiskas organizācijas varēja pieprasīt atpakaļ īpašumus, 2008. gadā LELB iesniedza tiesā prasību pret Laidu pagasta padomi un Valtaiķu autonomo evaņģēliski luterisko draudzi, prasot atzīt LELB par bijušās Valtaiķu draudzes tiesību pārmantotāju, kā arī atzīt LELB tiesības uz īpašumiem. Par zemi, kuru dabā atdot vairs nebija iespējams, LELB lūdza piešķirt līdzvērtīgu zemi.

Tas sadusmoja Valtaiķu draudzi: ja mēs neesam iestājušies LELB, tad kādas gan tiesības tai uz mūsu īpašumiem? Ar luteriskās baznīcas īpašumtiesībām vienmēr bijis diezgan sarežģīti. Cilvēkam, kas nav jurists, šajās tiesībās orientēties ir grūti. Gadsimtu gaitā mainījušās valsts iekārtas un likumi, pašu baznīcu satversmes un statūti, ko dažādi interpretē ne tikai ieinteresētās puses, bet arī tiesa. Tas, ko var saprast uzreiz – pēc LELB viedokļa, visi īpašumi, kas pieder draudzēm, ir baznīcas kopēja manta. Draudzes rīkoties ar šiem īpašumiem drīkst tikai ar LELB Virsvaldes piekrišanu; ja kāda LELB draudze izstājas no LELB, īpašumu pārņem LELB. Autonomo draudžu viedoklis: ja mēs neesam iestājušies LELB, tad kādas gan tiesības tai uz mūsu īpašumiem?

CITI ŠOBRĪD LASA

LELB juriste Anitra Vanaga man skaidro, ka 2006. gadā tika veikts visu savulaik LELB pieprasīto, bet vēl līdz galam neatgūto īpašumu audits. LELB konstatēja, ka autonomo draudžu īpašumi Zemesgrāmatā nav reģistrēti. LELB Virsvaldē nolēma sakārtot šo jautājumu, uzsākt tiesvedību un pēc īpašuma tiesību atjaunošanas uz LELB vārda atļaut autonomajām draudzēm lietot dievnamus, kamēr šīs draudzes darbojas. LELB viedoklis šajā jautājumā nav mainījies, bet kā LELB un autonomās draudzes vienosies, praktiski būšot zināms tikai pēc galīga tiesas sprieduma.

Autonomisti tagad man saka, ka sākts ar Valtaiķiem, lai redzētu, kā virzās lietas, un LELB rindā jau gaidot Aizputes, Cīravas un Snēpeles draudžu īpašumi. Bet tiesvedība ar Valtaiķu draudzi ieilgusi.

Vispirms bija Kurzemes apgabaltiesas spriedums 2009. gadā (LELB prasību apmierināja daļēji), taču gan LELB, gan Valtaiķu draudze iesniedza apelācijas sūdzības. 2010. gadā AT Civillietu tiesu palāta atcēla apgabaltiesas spriedumu, noraidot LELB prasību pilnībā. LELB par to iesniedza kasācijas sūdzību un 2012. gadā AT Senāts savukārt atcēla šo spriedumu un atdeva to atpakaļ atkārtotai izskatīšanai. 2015. gada 12. martā notika kārtējā tiesas sēde un 2. aprīlī pasludināja spriedumu (skat. raksta sākumā). Bet arī šo lēmumu var pārsūdzēt. Minētajā tiesas sēdē klāt bija arī Aizputes draudzes pārstāvji, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka tuvākajā laikā LELB ar prasību tiesā vērsīsies arī pret viņiem.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.