“Slepeni sabildējis kailus cilvēkus nūdistu pludmalē…” Vecāķos uzdarbojušies fotogrāfi. Vai tā vispār drīkst? 36
Sociālajā tīklā “Facebook” sabiedrības uzmanību piesaistījis kāds vīrietis, kurš, neslēpjot savu identitāti, devies uz Vecāķu nūdistu pludmali un mērķtiecīgi fotografējis kailus atpūtniekus, pēc tam fotogrāfijas publicējot internetā.
Kāda LA.LV lasītāja, pievēršot redakcijas uzmanību šai tēmai, raksta: “Sveiki! Mazliet šokēja ieraksts Facebook, kur kāds, visdrīzāk psihiski nestabils īpatnis, slepeni sabildējis kailus cilvēkus Vecāķu nūdistu pludmalē un bildes nopublicējis Facebook platformā. Vai šādā gadījumā nevajadzētu policijai iesaistīties?”
Portāls LA.LV sazinājās ar Datu valsts inspekciju (DVI), lai noskaidrotu, vai šāda rīcība ir pieļaujama, kādas ir robežas starp atļautu fotografēšanu un privātuma pārkāpumu, kā arī kā rīkoties, ja šādos foto atpazīstat sevi.
Vai kailu cilvēku fotografēšana pludmalē bez atļaujas ir likumīga?
DVI skaidro, ka fotografēšana publiskās vietās pati par sevi nav aizliegta, taču noteicošais ir, vai cilvēku attēlos iespējams identificēt un kāds ir nolūks.
Ja bilde ir panorāmas rakstura, cilvēki tajā ir mazi un neatpazīstami, personas datu aizsardzības noteikumi uz to neattiecas.
Tomēr tas nenozīmē, ka ikviens publiskā vietā automātiski piekrīt, ka viņu drīkst fotografēt.
“Ja tiek mērķtiecīgi fotografēta konkrēta persona bez pamatota iemesla, tas var tikt vērtēts kā privātuma pārkāpums vai pat vajāšana,” norāda DVI.
Svarīgi ir arī tas, kas ar fotogrāfiju notiek pēc tam. Ja tā tiek glabāta personīgai lietošanai un netiek izplatīta, Datu regula uz to neattiecas. Bet tiklīdz attēls nonāk sociālajos tīklos un tajā cilvēks ir atpazīstams, publicētājam jāspēj pamatot publicēšanu, visbiežāk ar personas piekrišanu.
Pastāv arī izņēmumi, piemēram, mākslinieciskā nolūkā radīti darbi. Taču arī tad autoram jāizvērtē, vai sabiedrības interese atsver konkrētās personas tiesības uz privātumu.
Vai drīkst fotografēt svešus cilvēkus?
Nav speciālu normu, kas kategoriski aizliegtu fotografēt svešus cilvēkus publiskā vietā. Tomēr fotografēt un publicēt ir divas atšķirīgas lietas.
Daudz kas atkarīgs no situācijas:
Atļautās situācijas: publiski pasākumi, mītiņi, valsts svētki, koncerti – jābūt gatavam, ka šādus notikumus fotografēs un atspoguļos mediji.
Jutīgās situācijas: ja cilvēks iepērkas veikalā un viņu sāk mērķtiecīgi filmēt vai fotografēt bez pamata, tas var būt privātuma pārkāpums.
Ko darīt, ja atrodi savu attēlu internetā un nevēlies, lai tas būtu publisks?
1. Sazināties ar attēla autoru un lūgt dzēst publikāciju.
2. Ja tas nedod rezultātu, ziņot platformas administrācijai vai izmantot “Report” funkciju.
3. Ja arī tad bilde paliek publiski pieejama, vērsties DVI ar sūdzību, pievienojot pierādījumus (ekrānšāviņus, sarakstes utt.).
4. Iespējams iesniegt prasību tiesā par privātuma, kā arī goda un cieņas aizskārumu, ja foto ir neglaimojošs.
Kāda atbildība draud fotografētājam un publicētājam?
No brīža, kad cita cilvēka attēls tiek publicēts internetā neierobežotam cilvēku lokam, publicētājs var kļūt atbildīgs par privātuma aizskārumu, ja tiesa to konstatēs.
Nepieciešams tiesisks pamats – piekrišana, sabiedrības interese, vārda brīvība u.c. Bez tā publicētājs riskē ar civiltiesisku atbildību.
Vai šādi gadījumi notiek bieži?
DVI atzīst, ka lielākā daļa sūdzību par neatļautu attēlu izmantošanu saistītas ar sociālajiem tīkliem. Nereti tās rodas starp bijušajiem laulātajiem, partneriem vai pakalpojumu sniedzējiem un klientiem.
Bieži vien sūdzību iesniedzēji vispirms nemaz nav mēģinājuši risināt problēmu ar attēla autoru vai platformu.
Ir arī gadījumi, kad cilvēks sūdzas par foto publicēšanu bez piekrišanas, bet izrādās – šajā situācijā piekrišana nav bijusi nepieciešama.
Vecāķu pludmales gadījums spilgti atgādina – pat ja fotogrāfija ir uzņemta publiskā vietā, tas nenozīmē, ka to drīkst brīvi ievietot internetā. Katrs publicētājs ir atbildīgs par to, ko dara ar svešu cilvēku attēliem.
