Noslēpumains plaušu vēža pieaugums nesmēķētāju vidū: kāpēc? 0
Plaušu vēža gadījumu skaits cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši, pieaug. Šī slimība atšķiras no smēķēšanas izraisīta plaušu vēža, tāpēc rodas jautājums – kas to izraisa?
Marta pirmo reizi saprata, ka kaut kas nav kārtībā, kad viņas klepus mainījās un gļotas elpceļos kļuva arvien biezākas. Ārsti to norakstīja uz retu slimību, kas viņai jau bija un kas izraisīja hronisku plaušu iekaisumu. “Nekādu uztraukumu, tas droši vien ir no tā,” viņai teica.
Kad beidzot tika veikts rentgens, viņas plaušā tika konstatēts ēnojums. “Tas iedarbināja visu procesu,” atceras Marta. “Vispirms veica datortomogrāfiju, tad bronhoskopiju.” Pēc audzēja izņemšanas, apmēram četrus mēnešus pēc tam, kad viņa pirmo reizi ziņoja ģimenes ārstam par simptomiem, viņai tika diagnosticēts III A stadijas plaušu vēzis. Audzējs bija ieskāvis limfmezglus, bet vēl nebija izplatījies uz attāliem orgāniem. Martai bija 59 gadi.
“Tas bija pilnīgs šoks,” saka Marta. Lai gan viņa reizēm uzsmēķēja ballītēs, viņa nekad sevi nav uzskatījusi par smēķētāju.
Kā ziņo “BBC“, plaušu vēzis ir visbiežāk sastopamais vēzis pasaulē un galvenais nāves iemesls starp vēža slimībām. 2022. gadā šo slimību diagnosticēja aptuveni 2,5 miljoniem cilvēku, un vairāk nekā 1,8 miljoni no viņiem nomira. Lai gan tabakas izraisīti plaušu vēži joprojām veido lielāko daļu gadījumu visā pasaulē, smēķēšanas līmenis jau vairākas desmitgades samazinās. Tādēļ pieaug to plaušu vēža gadījumu īpatsvars, kas sastopami cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Tagad starp 10 līdz 20% no visām plaušu vēža diagnozēm ir cilvēkiem, kuri nav smēķējuši.
“Plaušu vēzis nesmēķētājiem veidojas kā atsevišķa slimības forma ar unikālām molekulārām īpašībām, kas tieši ietekmē ārstēšanas izvēli un iznākumu,” saka onkologs Andreass Viki no Cīrihes Universitātes slimnīcas, Šveicē. Lai arī vidējais diagnozes vecums ir līdzīgs kā smēķētāju gadījumā, jaunākiem pacientiem ar plaušu vēzi biežāk nav smēķēšanas vēstures. “Kad redzam 30 vai 35 gadus vecus cilvēkus ar plaušu vēzi, viņi parasti nav smēķētāji,” viņš saka.
Vēl viena atšķirība ir vēža tips
Līdz 1950.–1960. gadiem visizplatītākais plaušu vēža veids bija plakanšūnu karcinoma – vēzis, kas sākas šūnās, kas izklāj plaušas. Savukārt nesmēķētāju plaušu vēzis gandrīz vienmēr ir adenokarcinoma – veids, kas sākas gļotu veidojošajās šūnās. Tā šobrīd ir visbiežāk sastopamā plaušu vēža forma gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem.
Tāpat kā citas plaušu vēža formas, adenokarcinomu parasti diagnosticē vēlīnā stadijā. “Ja jums kaut kur plaušās ir 1 cm audzējs, jūs to nepamanīsiet,” saka Viki. Agrīnie simptomi – pastāvīgs klepus, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai aizsmakšana – parasti parādās tikai tad, kad audzējs ir izaudzis lielāks vai izplatījies. Turklāt stiprā vēsturiskā saikne starp smēķēšanu un plaušu vēzi var likt nesmēķētājiem piedēvēt simptomus citiem cēloņiem, saka Viki.
“Lielākā daļa gadījumu nesmēķētājiem tiek diagnosticēti 3. vai 4. stadijā.” Plaušu vēzis nesmēķētājiem biežāk sastopams sievietēm.
Sievietēm, kuras nav smēķējušas, ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi nekā vīriešiem, kas arī nav smēķējuši.
Papildus plaušu uzbūvei un vides ietekmei, vismaz daļēji to var izskaidrot ar ģenētiskām mutācijām, kas biežāk sastopamas sievietēm, īpaši Āzijas izcelsmes sievietēm. Viena no visbiežāk sastopamajām ir mutācija EGFR gēnā.
Nesmēķētājiem ar plaušu vēzi parasti ir vairākas mutācijas, kas var izraisīt slimību. Šīs ģenētiskās izmaiņas virza audzēja augšanu, piemēram, EGFR gēns, kas kodē olbaltumu uz šūnu virsmas – epidermas augšanas faktora receptoru. Kāpēc šīs mutācijas biežāk sastopamas sievietēm, īpaši no Āzijas, nav pilnībā zināms. Ir daži pierādījumi, ka sieviešu hormoniem var būt nozīme – noteiktas ģenētiskās variācijas, kas ietekmē estrogēna metabolismu, biežāk sastopamas Austrumāzijā. Tas varētu izskaidrot augstāko EGFR mutāciju sastopamību Āzijas sievietēm, taču dati pagaidām ir tikai sākotnēji.
Pēc tam, kad tika atklātas mutācijas, kas var izraisīt plaušu vēzi nesmēķētājiem, farmācijas nozare sāka izstrādāt zāles, kas bloķē šo olbaltumu darbību. Piemēram, pirmie EGFR inhibitori kļuva pieejami pirms apmēram 20 gadiem, un lielākā daļa pacientu uz tiem labi reaģēja. Taču ārstēšana bieži radīja rezistentas vēža šūnas, kas izraisīja audzēja atgriešanos. Pēdējos gados ir ieguldīts liels darbs, lai šo problēmu pārvarētu, un tagad tirgū ienāk jauni zāļu veidi.
Rezultātā pacientu prognozes ir ievērojami uzlabojušās. “Pacientiem ar šādām mutācijām vidējais izdzīvošanas ilgums tagad ir vairāki gadi,” skaidro Viki. “Mums ir pacienti, kuri saņem mērķterapiju jau vairāk nekā 10 gadus. Tas ir milzīgs progress, ja salīdzinām ar situāciju pirms 20 gadiem, kad vidējais izdzīvošanas laiks bija mazāks par 12 mēnešiem.”
Tā kā plaušu vēža gadījumu skaits nesmēķētāju vidū pieaug, eksperti uzsver nepieciešamību izstrādāt profilakses stratēģijas šai populācijai. Ir identificēti vairāki riska faktori. Pētījumi liecina, ka radons un pasīvā smēķēšana var palielināt risku. Papildus tam, pakļaušana ēdiena gatavošanas dūmiem vai koksnes/oglekļa krāsnīm sliktā ventilācijā arī var palielināt risku.
Tā kā sievietes tradicionāli vairāk laika pavada telpās, viņas ir īpaši pakļautas šādam piesārņojumam. Tomēr vēl nozīmīgāks faktors ir ārējais gaisa piesārņojums – tas ir otrs galvenais plaušu vēža cēlonis pēc smēķēšanas. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kas dzīvo piesārņotos apgabalos, ir lielāka iespēja mirt no plaušu vēža. Īpaši svarīgas ir daļiņas, kuru diametrs ir mazāks par 2,5 mikroniem (PM2.5), kas rodas, piemēram, transportlīdzekļu izplūdes un fosilā kurināmā sadegšanas rezultātā. Un interesanti – ir pierādīta saikne starp augstu PM2.5 līmeni un plaušu vēzi nesmēķētājiem ar EGFR mutāciju.
Vismaz viens pētījums ir pierādījis saikni starp savvaļas ugunsgrēku ietekmi un plaušu vēža biežuma pieaugumu
Kā tieši gaisa piesārņojums var izraisīt plaušu vēzi nesmēķētājiem ar EGFR mutāciju, ir pētījuma mērķis Londonas Fransisa Krika institūtā. “Parasti domājam, ka vides kancerogēni izraisa DNS mutācijas,” saka pēcdoktorantūras pētnieks Viljams Hils. “Taču mūsu [2023. gada] pētījums liecina, ka PM2.5 tieši neizraisa mutācijas, bet gan aktivizē klusas, mutētas šūnas plaušās un uzsāk vēža attīstību.”
Eksperimentu laikā pētnieki pierādīja, ka piesārņojuma daļiņas uzņem imūnšūnas – makrofāgi. Šīs šūnas parasti aizsargā plaušas, uzņemot infekciozus organismus. Atbildot uz PM2.5, makrofāgi izdala citokīnus – ķīmiskus signālus, kas aktivizē šūnas ar EGFR mutācijām un liek tām vairoties. “Gan gaisa piesārņojums, gan EGFR mutācijas ir nepieciešamas, lai audzējs attīstītos,” saka Hils. Izpratne par to, kā PM2.5 ietekmē mutēto šūnu vidi, var pavērt ceļu jauniem profilakses veidiem.
Saikne starp gaisa piesārņojumu un plaušu vēzi nav jauna
Jau 1950. gada pētījumā, kas pierādīja smēķēšanas saistību ar plaušu vēzi, tika minēti arī ārējie gaisa piesārņotāji no fosilā kurināmā sadedzināšanas. Taču līdz šim politika galvenokārt koncentrējusies uz smēķēšanas ierobežošanu. 75 gadus vēlāk gaisa piesārņojums beidzot nonāk uzmanības centrā. “…99% pasaules iedzīvotāju dzīvo apgabalos, kur piesārņojuma līmenis pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīniju normas,” saka Ganfens Luo.
Eiropā un ASV gaisa piesārņojums pēdējās desmitgadēs ir samazinājies. Taču šīs pārmaiņas vēl nav atspoguļojušās plaušu vēža statistikā. “Iespējams, nepieciešami 15–20 gadi, lai izmaiņas ietekmētu vēža rādītājus, bet mēs to vēl nezinām,” saka Kristīne Berga, pensionēta onkoloģe no ASV Nacionālā vēža institūta. Turklāt aina nav statiska: klimata pārmaiņas nākotnē varētu pasliktināt situāciju. “Pieaugot savvaļas ugunsgrēku riskam, noteiktos ASV reģionos atkal pieaug gaisa piesārņojums un PM2.5 līmenis,” saka Berga. “Pāreja prom no oglēm, naftas un gāzes ir svarīga ne tikai klimata stabilizācijai, bet arī gaisa kvalitātes uzlabošanai.”
2021. gadā PVO samazināja pieļaujamo PM2.5 gada vidējo līmeni uz pusi, ieviešot stingrākas normas. “Taču 99% pasaules iedzīvotāju dzīvo vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz šīs normas,” saka Ganfens Luo.
Pēdējā pētījumā zinātnieki novērtēja, ka 2022. gadā aptuveni 194 000 plaušu adenokarcinomas gadījumu visā pasaulē bija saistīti ar PM2.5. “Lielākais slogs ir Austrumāzijā, īpaši Ķīnā,” saka Luo. Nākotnē plaušu vēža nāves gadījumu skaits, ko izraisa gaisa piesārņojums, varētu pieaugt arī Indijā, kur ir viens no augstākajiem gaisa piesārņojuma līmeņiem pasaulē. Deli vidējais PM2.5 līmenis pārsniedz 100 mikrogramus uz kubikmetru – 20 reizes pārsniedzot PVO vadlīnijas.
Apvienotajā Karalistē 2022. gadā 1 100 cilvēkiem attīstījās plaušu adenokarcinoma gaisa piesārņojuma rezultātā, liecina pētījums. “Taču ne visi šie gadījumi bija nesmēķētājiem,” saka Harieta Ramgeja, epidemioloģe un viena no pētījuma autorēm. Adenokarcinoma rodas arī smēķētājiem, īpaši tiem, kas lieto filtrētās cigaretes. “Joprojām ir daudz, ko nezinām,” saka Ramgeja. “Nepieciešami papildu pētījumi, lai atšķetinātu dažādos faktorus un saprastu, piemēram, cik ilgi nepieciešama iedarbība uz piesārņojumu, lai attīstītos plaušu vēzis.”
Līdz ar ārstēšanas uzlabojumiem plaušu vēzis nesmēķētājiem kļūst ārstējamāks. Iespējams, ka nākotnē šis vēža veids kļūs par izplatītāko formu slimībai, kas vēsturiski bijusi saistīta ar vecākiem vīriešiem-smēķētājiem, mainot arī sabiedrības priekšstatus par slimību. “Diemžēl joprojām valda uzskats, ka pacienti paši ir daļēji vainīgi pie savas slimības,” saka Viki.
Martai tika konstatēta EGFR mutācija, un viņa jau gandrīz trīs gadus lieto attiecīgu inhibitoru. “Tā noteikti nav vitamīnu tablete,” viņa saka. Šīm zālēm ir smagas blakusparādības: hronisks nogurums, muskuļu sāpes, ādas problēmas. Līdzsvarot ārstēšanas riskus un ieguvumus un uzturēt pieņemamu dzīves kvalitāti ne vienmēr ir viegli, viņa saka. Bet zāles darbojas. “Un fatālistiskais skatījums uz šo slimību mainās, un tas ir labi.”
