Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

  22

Problēmas Daugavpilī, Balvos un Inčukalnā

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
VIEGLAIS TESTS. Ja nevari atbildēt 100% pareizi uz šiem jautājumiem, tad tu neesi pārāk gudrs
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 264
Lasīt citas ziņas

Pēc “Latvijas Avīzes” rīcībā esošās informācijas, problēmas ar valsts valodas zināšanām šā sasaukuma laikā bijušas sešiem deputātiem – galvenokārt Daugavpils domes pārstāvjiem. Profesionālajiem pienākumiem neatbilstošas valodas zināšanas Daugavpilī konstatētas deputātiem Jurijam Zaicevam (“Daugavpils atdzimšana”), Aleksandram Samarinam (“Saskaņa”) un Vladislavam Bojarūnam (“Latgales partija”), kā arī minētajam Viktoram Puč­kam (“Alternative”). Balvu novada domē nepietiekamas zināšanas konstatētas deputātam Ivanam Baranovam (“Saskaņa”), bet Inčukalnā – deputātei Jekaterinai Šarokai (Latvijas Zemnieku savienība).

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis skaidro, ka pašvaldība visos gadījumos rīkojusies atbilstoši likumam, piešķirot finansējumu deputātu valodas zināšanu uzlabošanai. “Taču deputāts Pučka jau sagatavojis iesniegumu, kurā atsakās no pašvaldības piešķirtā finansējuma un valodas zināšanas uzlabos par saviem līdzekļiem. Iepriekš līdzīgi rīkojās arī deputāts Samarins, paskaidrojot, ka viņam materiālā situācija ļauj pašam algot privātskolotāju. Es personīgi uzskatu, ka pareizāk ir, ja par valodas zināšanām deputāti maksā paši. Pašvaldības atbalsts būtu pieļaujams tikai gadījumos, ja par deputātu kļuvis cilvēks bez pietiekamām valodas zināšanām un bez iespējas pašam apmaksāt apmācības, lai gan šādu situāciju spēju iedomāties tikai teorētiski,” teica J. Dukšinskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesāties interesantāk nekā mācīties valodu

Balvu novada mērs Andris Kazinovskis uzskata, ka Saeimai būtu jādomā par to, kā mainīt likumu, kas vispār pieļauj par pašvaldību deputātiem kļūt personām bez pietiekamām valsts valodas zināšanām. Pēc VVC atzinuma, Balvu pašvaldība esot gatavojusies piešķirt līdzekļus deputātam Baranovam valodas apgūšanai, bet viņš no šīs iespējas atteicies. Šķiet, ka šis deputāts vairāk domā nevis par valsts valodas apguvi, bet gan par tiesāšanos ar VVC. Sarunai ar “Latvijas Avīzi” Baranovs nepiekrita un nometa klausuli, tiklīdz uzzināja, par kādu tēmu interesējos. Toties Kremļa portālam “Sputnik” deputāts plaši klāstījis par saviem tiesu darbiem ar VVC. Līdz šim gan tiesvedība nav bijusi viņam labvēlīga, pašlaik lieta ir nosūtīta Latgales apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā.

Runātīgāka bija Inčukalna novada domes deputāte Jekaterina Šaroka (LZS), kura žēlojās, ka viņas gados pilnveidot valodas zināšanas esot grūti un novadā arī neesot iespējas to darīt. Viņasprāt, par valodu apmācībām nebūtu jāmaksā ne pašvaldībai, ne deputātiem no savas kabatas. “Valstij būtu jādomā par to, kā stiprināt latviešu valodu, un jānodrošina bezmaksas apmācības ne tikai deputātiem, bet visiem interesentiem. Es labprāt tādas apmeklētu,” lauzītā latviešu valodā teica deputāte. Viņa uzskata, ka valodas inspektori “pārcentušies” un nepamatoti zemu novērtējuši viņas valodas prasmes. Tādēļ deputāte Šaroka, tāpat kā viņas Balvu kolēģis Baranovs, pārsūdzējusi VVC lēmumu tiesā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.