NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs
Foto: Francisco_Seco/REUTERS/SCANPIX

Jenss Stoltenbergs paziņo, ka NATO analizē “pieļautās kļūdas 20 gadus ilgajā militārajā klātbūtnē Afganistānā” 8

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO 110
Lasīt citas ziņas

Jaunu Eiropas Savienības bruņoto spēku izveide, ko ierosinājušas dažas ES amatpersonas pēc Rietumu neveiksmes Afganistānā, vājinātu transatlantisko aliansi un sašķeltu Eiropu, brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO nebija skaidra plāna aizstāvēt Afganistānu

CITI ŠOBRĪD LASA

Intervijā britu laikrakstam “The Telegraph” Stoltenbergs paziņojis, ka atbalsta “lielākus eiropiešu pūliņus aizsardzībā”, taču plānotie ES ātrās reaģēšanas spēki riskētu pārsniegt NATO sabiedroto “nepietiekamos resursus”.

Bijušais Norvēģijas premjerministrs, kurš piedalījās G7 līderu diskusijās par Afganistānu, apgalvoja, ka valsts agrāko politisko un militāro vadoņu kļūdas bija galvenais faktors Ašrafa Gani režīma “pēkšņajā sabrukumā”, paziņojot, ka (NATO) “nebija skaidra plāna aizstāvēt valsti” un afgāņu karavīri “nesaņēma algu un munīciju”.

Stoltenberga ieskatā, būtu jāuzdod daudzi jautājumi, vai Pakistāna un tās militārpersonas palīdzēja talibu centieniem. Viņaprāt, “īpašās attiecības starp Pakistānu un talibiem ir daļa no stāsta”.

NATO ģenerālsekretāra vērtējums nāk pēc ES amatpersonu atzinuma, ka haotiskā aiziešana no Afganistānas apliecināja nepieciešamību ES spēt darboties neatkarīgi no ASV.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 62% aptaujāto uzskata, ka ASV starptautisko reputāciju ir iedragājusi tās veiktā evakuācija no Afganistānas. Aptuveni 40% aptaujāto līdzīgi vērtēja Apvienotās Karalistes rīcību, bet tikai piektdaļa bija citās domās.

ES bruņotie spēki nevar aizvietot NATO

ES aizsardzības ministru apspriedē Slovēnijā pagājušajā nedēļā tika secināts, ka rietumvalstu spēku haotiskā evakuācija apliecināja, ka ES nepieciešama spēja militāri iejaukties krīzē, nepaļaujoties uz ASV spēkiem.

ES ārlietu ministri neformālā tikšanās apsprieda 5000 karavīru ātrās reaģēšanas spēku izveidi. ES amatpersonas aicina izveidot līdz 20 000 karavīru vienību, ko varētu ātri izvietot jebkurā vietā pasaulē. Sākotnējais priekšlikums par ātrās izvietošanas spēku izveidi varētu tikt publiskots šā gada novembrī, atzīmē laikraksts “The Telegraph”.

Atbildot uz šiem priekšlikumiem, Stoltenbergs paziņojis: “Es atbalstu lielākus eiropiešu pūliņus aizsardzībā, taču tas nekad nevar aizvietot NATO. Mums jāgādā, lai Eiropa un Ziemeļamerika rīkotos kopīgi. Jebkurš mēģinājums vājināt saikni starp Ziemeļameriku un Eiropu ne tikai vājinātu NATO, bet arī sašķeltu Eiropu,” teica NATO ģenerālsekretārs.

Reklāma
Reklāma

Stoltenbergs atgādina par finansēm un ģeogrāfiju, mudinot neaizmirst arī politisko faktoru: “80% no NATO budžeta nāk no sabiedrotajiem, kas nav Eiropas Savienībā. Norvēģijai un Islandei ziemeļos, Turcijai dienvidos, ASV, Kanādai, Britānijai rietumos ir būtiska loma Eiropas aizsardzībā, tāpēc jebkura transatlantisko saišu vājināšana nozīmētu Eiropas šķelšanu,” viņš brīdina.

“Jebkurš mēģinājums izveidot paralēlas struktūras, dubultot pavēlniecību vājinātu mūsu kopīgo spēju darboties kopā, jo ar pieticīgajiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, mums jāizvairās no pūliņu dubultošanas un paralēlisma.

Konkrēti ES priekšlikumi nav apspriesti NATO, un mēs neesam redzējuši nekādus detalizētus plānus,” teica NATO ģenerālsekretārs.

NATO sāk kļūdu analīzes procesu

Stoltenberga ieskatā, tūkstošiem ASV, Britānijas, Turcijas un Norvēģijas “ātrās reaģēšanas” spēku palīdzība evakuācijas misijai Afganistānā apliecina, ka NATO valstīm, kas nav ES, ir “unikālas spējas, kas ir būtiskas Eiropas aizsardzībai”.

Viņš atzina, ka talibu veiktā varas pārņemšana bija “saistīta ar faktu, ka NATO sabiedrotie lēma izbeigt savu militāro misiju Afganistānā”. Viņaprāt, (ASV) “loģistikas atbalsta trūkums afgāņu drošības spēkiem bija viens no pēkšņā sabrukuma galvenajiem iemesliem, un tā ir vadības atbildība”, uzskata Stoltenbergs.

“Afgāņu karavīri, no kuriem daudzus bija apmācījuši NATO instruktori, pret talibiem cīnījās drosmīgi, taču nesaņēma ne algu, ne munīciju, un nebija skaidra plāna valsts aizsardzībai. Tad prezidents (Gani) pameta valsti, un talibi pārņēma varu. Mēs apzinājāmies talibu atgriešanās risku, taču neviens neparedzēja tā ātrumu,” viņš atzina.

“Ņemot vērā Afganistānas drošības spēku apmācībā un apbruņošanā 20 gados ieguldīto naudu, mums bija pamats uzskatīt, ka viņi spēs ilgāk noturēties pret talibiem,” teica NATO ģenerālsekretārs.

Britu izlūkdienesta MI-6 bijušais vadītājs Ričards Dīrlavs uzskata, ka talibu straujā varas pārņemšana Afganistānā nebūtu bijusi iespējama bez Pakistānas atbalsta.

Stoltenbergs šo atzinumu vērtējis atturīgi, piebilstot, ka “mums pašiem sev jāuzdod daudzi jautājumi, kāpēc viss tā notika”.

Stoltenbergs paziņoja, ka NATO struktūrās ir sākts analīzes process, lai “skaidri un atklāti atzītu pieļautās kļūdas 20 gadus ilgajā militārajā klātbūtnē Afganistānā, kā arī atpazītu ieguvumus šajos gados”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.