Albānija, Ziemeļmaķedonija un Serbija nolēmušas 2023. gadā īstenot ideju par brīvas pārvietošanās zonu “Open Balkans”, sauktu arī par mini Šengenu. Attēlā: Albānijas premjerministrs Edi Rama 6. oktobrī ierodas samitā Brdo Kongresu centrā.
Albānija, Ziemeļmaķedonija un Serbija nolēmušas 2023. gadā īstenot ideju par brīvas pārvietošanās zonu “Open Balkans”, sauktu arī par mini Šengenu. Attēlā: Albānijas premjerministrs Edi Rama 6. oktobrī ierodas samitā Brdo Kongresu centrā.
Foto: Grega Valancic/SIPA/SCANPIX

ES turpina paplašināšanos, kandidātvalstīm nenosaucot iestāšanās termiņu 8

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kārtējais Eiropas Savienības un Rietumbalkānu samits noritēja trešdien Brdo pie Kraņas ES Padomes prezidējošajā valstī Slovēnijā un kā vienmēr piesaistīja diezgan lielu uzmanību.

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

ES valstu un valdību vadītāji, kuri dažus mēnešus nebija tikušies, nelaida garām izdevību iepriekšējā dienā apspriest globālās lietas pie vakariņu galda Brdo pilī, ko savulaik Josips Brozs Tito izmantojis par vasaras rezidenci.

Sarunas, cik noprotams, raisījās ap Emanuela Makrona iecienīto stratēģiskās autonomijas konceptu, kuru iespaidojuši pasaules notikumi – talibu atgriešanās Kabulā, energoresursu cenu kāpums, paslepus izveidotais ASV, Apvienotās Karalistes un Austrālijas bloks Ķīnas militāro draudu iegrožošanai un vēl citi jaunumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā rezumēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, “mēs regulāri atgriezīsimies pie šiem jautājumiem”, lai samazinātu “mūsu kritiskās atkarības”, tomēr strādājot “kopā ar mūsu sabiedrotajiem, jo īpaši ASV, un NATO ievaros, kas ir mūsu drošības stūrakmens”.

Bet 6. oktobrī klātesošos gaidīja tikpat grūts jautājums, pie kura viņi ieraduši atgriezties regulāri.

Politisko aprindu skatieni bija pievērsti Balkāniem jau pirms samita. Septembra vidū Belgradu un Tirānu apmeklēja Vācijas kanclere Angela Merkele. Tā bija viena no viņas zīmīgajām atvadu vizītēm.

Tieši Merkele 2014. gadā nāca klajā ar iniciatīvu paātrināt Rietumbalkānu valstu integrēšanu Eiropas Savienībā, ko ne velti dēvē par Berlīnes procesu. Būdama Belgradā, kanclere vēlreiz uzsvēra, ka tas ir Eiropas Savienības “absolūtās ģeostratēģiskajās interesēs”. Tomēr paātrinājums nav īsti noticis, lai gan frāze par reģiona Eiropas perspektīvu regulāri izskan vismaz kopš 2003. gada sanāksmes Salonikos.

 

Šķēršļu josla

Septembra beigās Rietumbalkānos triju dienu vizītē ieradās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Tirānā viņa nāca klajā ar visnotaļ iedrošinošu vēstījumu: “Jūs savu daļu esat paveikuši, kas ir ļoti svarīgi. Mēs no jums prasījām daudz, un jūs to esat izpildījuši. Tagad mēs darīsim visu, lai pārvarētu tos šķēršļus, ar kuriem paši saskaramies.”

Šķēršļi patiešām pastāv, jo Eiropā ne visi paplašināšanās sakarā ir noskaņoti tik optimistiski.

Turklāt Balkānu valstu savstarpējās attiecībās ik pa laikam uzdzirkstī konflikti pat šķietami maznozīmīgu iemeslu dēļ. Samita priekšvakarā Brisele ne bez pūlēm apslāpēja Serbijas un Kosovas kārtējo konfrontāciju, kuras izcelšanās iegansts bija robežu šķērsojošo automašīnu numuru zīmes.

Daži reģionālie strīdi ir ieguvuši pastāvīgu raksturu, piemēram, ES dalībvalsts Bulgārija ķildojas ar Ziemeļmaķedoniju par maķedoniešu valodas izcelsmi un viņu etnisko piederību. Šī politiķu uzjundītā diezgan neauglīgā diskusija diez vai rimsies līdz Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kas paredzētas novembrī.

Aizspriedumi mēdz aizēnot pat itin lietderīgus reģionālos projektus. Piemēram, Albānija, Ziemeļmaķedonija un Serbija nolēmušas 2023. gadā īstenot ideju par brīvas pārvietošanās zonu “Open Balkans”, sauktu arī par mini Šengenu, savukārt Kosovas valdības galva Albins Kurti tajā ar aizdomām saskata centienus radīt ko līdzīgu bijušajai Dienvidslāvijai.

 

Ieguldīs 30 miljardus

Nav noslēpums, ka Briseles iedarbīgākais arguments sarunās ar Rietumbalkānu valstīm ir ES piešķirtā nauda. Tādējādi samita programmas praktiski svarīgākais punkts bija nākamajiem septiņiem gadiem paredzētā Ekonomikas un investīciju plāna (EIP) īstenošana. Tā pamatu veidos deviņu miljardu eiro dotācija, kas veicinās publisko un privāto investīciju potenciālo piesaisti aptuveni divdesmit miljardu eiro apmērā.

Tādējādi infrastruktūrā varētu tikt ieguldīti kopumā 30 miljardi, kas līdzinās trešdaļai no reģiona valstu iekšzemes kopprodukta. Deklarētie EIP mērķi ir veicināt ekonomikas atveseļošanos ilgtermiņā, paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, atbalstīt reģionālo sadarbību un sekmēt konverģenci ar ES. Šogad paredzēts nodrošināt pieeju pusmiljardam eiro, bet komisija ierosinājusi papildus atvēlēt vēl sešsimt miljonus.

Iepriekš Eiropas Savienībai tikai izteikti pārmetumi par nepietiekamu solidaritāti un palīdzību Rietumbalkāniem pandēmijas krīzē. Tagad arī šis, ja tā var sacīt, parāds ir nolīdzināts, jo reģionam piešķirti 3,3 miljardi eiro veselības aprūpes nozares atbalstam un sociālās jomas un ekonomikas atveseļošanai. Tāpat piešķirti 2,9 miljoni vakcīnu devu, un Brisele vēlas panākt, lai Rietumbalkānu reģionā iedzīvotāju (ap 18 miljoniem) vakcinācijas pakāpe līdz gada beigām procentuāli sasniegtu ES līmeni.

 

Problemātiskā paplašināšanās

Afišētais vērienīgais atbalsts ir arī sava veida gandarījuma balva, kas varbūt mazinās Balkānu valdošo politiķu rūgtumu par Eiropā vērojamo nevienprātību un konkrētības trūkumu ES paplašināšanās sakarā. Gatavojoties samitam, ES dalībvalstu pārstāvji, cik zināms, ilgi nespēja vienoties, kādus formulējumus iekļaut noslēguma deklarācijā. Galu galā dokumentā ir apliecināta ES apņēmība turpināt paplašināšanās procesu, taču orientējoši termiņi nav nosaukti. (Slovēnija vēlējās, lai būtu pieminēts 2030. gads.)

Kopumā teksts gan izskatās iedvesmojošāks par pērn Zagrebā pieņemto, kur vārds “paplašināšanās” izpalika vispār.

Arī šoreiz uzsvērts, ka ES ir Rietumbalkānu reģiona galvenā investore, subsidētāja un partnere, kuras plānos ietilpst padziļināta sadarbība ekonomikas, transporta, veselības aprūpes, drošības un citās jomās. Taču šie solījumi neliek gluži aizmirst, ka ES paplašināšanās tēma ir ārkārtīgi nepopulāra atsevišķās dalībvalstīs, tostarp Francijā, kur nākamajā pavasarī notiks valsts prezidenta un Nacionālās asamblejas vēlēšanas.

Piesardzība atspoguļojas arī starp rindām Brdo deklarācijā, kas atbalstu saista ar “partneru īstenotām ticamām reformām” un gribu “ievērot Eiropas vērtības un principus”. Ne pirmoreiz izskan pamudinājums “pievienoties ES ārpolitiskas nostājām, tostarp nostājām starptautiskos forumos”. Pieminētajos forumos oficiālā Belgrada parasti pieskaņojas Kremļa viedoklim. Dažviet vietējās elites, kas ES palīdzību nesmādē, tomēr dod priekšroku Ķīnai vai Persijas līča naudīgajām monarhijām…

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāatceras, ka Rietumbalkānu valstis atrodas stipri atšķirīgās pozīcijās. Iestāšanās sarunas ar Melnkalni un Serbiju norit smagi. Sarunu sākumu ar Ziemeļmaķedoniju (un netieši Albāniju) bloķē Sofija. Pieteikumu iesniegusī Bosnija un Hercegovina joprojām nav pielāgojusi savu konstitūciju. Vēl sarežģītākā situācijā ir Kosova, kuru neatzīst piecas ES dalībvalstis.

 

Viedokļi

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja: “Rietumbalkāni ir daļa no Eiropas tāpat kā Eiropas Savienība. Mums ir kopīga vēsture, mums ir kopīgas intereses, tās pašas vērtības un, esmu pilnīgi pārliecināta, kopīgs liktenis. Eiropas Savienība bez Rietumbalkāniem nav pilnīga. Manis vadītā komisija turpinās darīt visu, kas ir tās pilnvarās, lai paplašināšanās process un reģiona integrēšana ES progresētu. Mēs vēlamies Rietumbalkānus Eiropas Savienībā.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Ilze, Ildze un Izolde
13:17
FOTO. “Izskatās kā iemīlējušies!”: princis Viljams un Keita Midltone atgriezušies no atvaļinājuma
13:08
Kols: Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība
12:51
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Sākoties depozīta sistēmai, ražotājiem un tirgotājiem PVN par taru būs jāmaksā tikai reizi gadā
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Gāzei šobrīd nav alternatīvas: Aigars Kalvītis atbild uz jautājumiem par gāzes cenām un enerģētikas politiku
Guntis Kalme: Nākamā pēc pieminekļa Gunāram Astram jāveido Latvijas Varonības aleja – no Brīvības pieminekļa līdz vietai, kur nojaucām ļeņinekli
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
“Latvijā zinātnieku ir diezgan maz”. Saruna ar pētnieku Guntaru Kitenbergu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
Kā no ievārījuma pagatavot kēksiņus?