Foto: Unsplash

Ekspertes: Latvija par katru iemaksāto eiro nākamajā ES budžetā pretī saņems mazāk nekā līdz šim 0

Latvija par katru iemaksāto eiro nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, kas ilgs no 2021.gada līdz 2027.gadam, pretī saņems 2,5-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā, ceturtdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par ES fondu līdzekļu izmantošanu “No naudas “apgūšanas” uz gudru ieguldīšanu” atzina ekspertes.

Reklāma
Reklāma

ES fondu apjoms saruks

7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
TV24
Kreituse: Pozņaka kungs “nopirka” vietu EP par 400 tūkstošiem eiro. Vai tā ir adekvāta summa?
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams 23
Lasīt citas ziņas

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika informēja, ka joprojām nav skaidrības par to, cik daudz līdzekļu no nākamā ES budžeta tiks Latvijai, tomēr patlaban ir skaidrs, ka turpmāk ES fondu apjoms būs mazāks, nekā šajā plānošanas periodā.

Pēc Allikas teiktā, ja šajā ES budžetā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, Latvijai kopumā pieejami 7,9 miljardi eiro, tad nākamajā periodā šī summa varētu būt no septiņiem līdz 7,7 miljardiem eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperte atzina, ka turpmāk augs ES finansējums klimata mērķu sasniegšanai – no 20% šajā periodā līdz 30% nākamajā.

Allika prognozēja, ka kopumā par katru iemaksāto eiro nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvija pretī saņems 2,8-3 eiro līdzšinējo 4,2 eiro vietā.

Ir cerība par katru eiro saņemt pretī četrus

Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) prognozēja, ka Latvija par katru iemaksāto eiro pretī varētu saņemt 2,5 eiro, bet aktīvāk apgūstot līdzekļus, kas būs pieejami uz konkurenci balstītās aktivitātēs, pastāv iespēja, ka Latvija tomēr katra ieguldītā eiro vietā varētu saņemt četrus eiro.

ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka nākamā ES fondu plānošanas periodā saruks pieejamais finansējums kohēzijas politikas īstenošanai – no līdzšinējiem 35% līdz 30%, kā arī saruks finansējums lauksaimniecībai – no līdzšinējiem 36% līdz 31%.

Tajā pašā laikā vairāk nekā šajā ES fondu plānošanas periodā tiks veltīti līdzekļi “citām aktivitātēm” – kopumā 40% no līdzekļiem. Līdz šim “citiem projektiem” tika novirzīti 29%. Eksperte atzina, ka viņa nevar precizēt, kas ietverts zem apzīmējuma “citas aktivitātes”, jo par tām vēl notiek sarunas.

Kalniņa-Lukaševica arī pauda, ka vēl nav zināms galīgais piedāvājums tam, cik Latvija saņems kohēzijas un lauksaimniecības politiku īstenošanai, jo arī par to vēl norit sarunas, un pastāv iespēja, ka finansējums šīm jomām varētu būt nedaudz lielāks, nekā tiek prognozēts patlaban.

Reklāma
Reklāma

Politiķe piebilda, ka daudz kas būs arī atkarīgs no tā dēvētajām “pēdējās nakts sarunām” pirms ES daudzgadu budžeta pieņemšanas, kurās liela loma būs tieši premjera spējai pārliecināt pārējos kolēģus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.