Johanness Hāns: ES budžets Latvijai ir izdevīgs 0
Sarunas par Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu pašlaik ieiet izšķirošajā posmā. Lai gan pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka tās ir tehniskas debates, patiesībā to rezultātā tiks noteikts, ko tieši Eiropas Savienība varēs nodrošināt iedzīvotājiem. Eiropas Komisija iesniedza savus priekšlikumus 2018. gada maijā, bet sarunas faktiski sākās šogad, un ES Padomes prezidentvalsts Somija tagad ir piedāvājusi kompromisu.
Vienošanās par budžetu nenoliedzami ir grūts uzdevums. Dalībvalstu nostājas ir diametrāli atšķirīgas: dažas, tuvojoties breksitam, aicina savilkt jostu, citas apgalvo, ka jāturpina atbalsts tādām svarīgām nozarēm kā lauksaimniecība un reģionālā attīstība.
Daudzas uzdod būtisku jautājumu, vai valstu iemaksas ES budžetā nodrošinās nodokļu maksātāju naudas labāko izmantošanu.
Tas ir miljardu eiro vērts jautājums. Komisijas pagājušā gada maija budžeta projekts, kurā sniegtas iespējamās atbildes (piemēram, kopējā lauksaimniecības politika un vide, sociālie un reģionālie izdevumi, jaunas un nostiprinātas prioritātes – no inovācijas, digitalizācijas, investīcijām līdz migrācijai, ārējai darbībai, drošībai un aizsardzībai) ir reālistisks priekšlikums. Budžets ierosināts 1,114% apmērā no ES nacionālā kopienākuma.
Priekšlikuma pamatā ir pārliecība, ka ES nākotnes budžetam jābūt mūsdienīgam un vērienīgam un vienlaikus jāņem vērā breksita radītais finansiālais iztrūkums.
Tajā pašā laikā šis priekšlikums dod iespēju Eiropas Savienībai tikt galā ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un kļūt par spēcīgu globālo spēlētāju.
Ņemot vērā ieguvumus, ko rada vienotais tirgus (tas saskaņā ar aplēsēm Eiropas ekonomikā sniedz vidēji 6% lielu ieguldījumu gadā), budžeta finansēšanai vajadzīgās valstu iemaksas, kuru aptuvenais apmērs saskaņā ar komisijas priekšlikumu ir mazāks par 1% no ES nacionālā kopienākuma, ir ļoti izdevīgas.
Pēdējā pusotra gada laikā Eiropas Savienība ir izstrādājusi stratēģisko programmu un noteikusi prioritātes – aktīvāka rīcība klimata jomā, sociāli godīga un taisnīga zaļā pārkārtošanās; Eiropas digitālās pārveides īstenošana, konkurētspēja; prasmju un izglītības, pētniecības un inovācijas sekmēšana; Eiropas iedzīvotāju drošības un aizsardzības nodrošināšana; stipras un aktīvas līderes lomas uzņemšanās pasaulē.
Visbeidzot – efektīva migrācijas problēmu risināšana un Eiropas Savienības robežu pārvaldība.
Tās ir prioritātes, kas rada skaidru Eiropas pievienoto vērtību, jo neviena valsts nevarētu šos jautājumus atrisināt atsevišķi. Tā ir rīcība, kuru eiropieši vēlas!
ES budžets ir jāsagatavo tā, lai ES varētu izpildīt šos solījumus Eiropas iedzīvotājiem. Mēs nevaram nodalīt prioritātes no budžeta, un mums būs jāiegulda nauda tur, kur tā ir vajadzīga, citādi tiks grauta ES uzticamība tās iedzīvotāju acīs un pasaules mērogā. Eiropas Komisijas priekšlikumā tiek ņemta vērā arī pareiza līdzekļu izmantošana, kas ir mūsu atbildība pret Eiropas nodokļu maksātājiem.
Svarīgs mērķis, ieguldot nākamās paaudzes ES finansējumu, joprojām ir noteikumu ievērošana un pareiza finanšu pārvaldība, kā to apstiprinājusi Eiropas Revīzijas palāta.
Galvenie ES tēriņu pārvaldības principi ir tiesiskuma ievērošana un pilnīga neiecietība pret krāpšanu.
Latvijas iedzīvotāji ir atzinuši, ka daudzas no ES jaunajām prioritātēm ir svarīgas arī viņiem. Tomēr laikā, kad viena no dalībvalstīm, kas ir liela iemaksu veicēja ES budžetā, izstājas no ES, ir arvien grūtāk nodrošināt vajadzīgos līdzekļus, lai prioritātes kļūtu par realitāti.
Šī iemesla dēļ mērens samazinājums, ko Eiropas Komisija ir ierosinājusi kohēzijas un lauksaimniecības jomā, ir neizbēgams. Taču tas ne vienmēr nozīmē mazāk naudas gala saņēmējiem – komisija ir ierosinājusi, ka lauksaimnieki Latvijā par hektāru saņems par 23 eiro vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē 2,2 miljardu eiro palielinājumu tiešmaksājumos – par 4,7% vairāk nekā līdz šim.
Kohēzijas jomā Latvija saņems finansējumu, sākot no 348 eiro uz vienu iedzīvotāju, – tā ir gandrīz lielākā summa uz iedzīvotāju Eiropas Savienībā un trīsreiz vairāk par ES vidējo maksājuma apjomu.
Komisija arī ir ierosinājusi izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, kura budžets ir 13 miljardi eiro. Šis fonds veicinās ES patstāvību aizsardzībā un drošībā. Pievienojiet vēl ieguvumus no Latvijas dalības vienotajā tirgū, migrācijas jautājumu risināšanu, kopīgu cīņu pret terorismu un klimata pārmaiņām – uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl…
Pateicoties vienotajam tirgum, Latvija saņem vairāk nekā 7% no sava nacionālā kopienākuma, bet tās iemaksas ES budžetā ir aptuveni 0,9% no tās nacionālā kopienākuma.
Īsumā – ES budžets Latvijai ir izdevīgs!
Sekmīgs daudzgadu budžeta sarunu rezultāts ir atkarīgs no diviem priekšnosacījumiem – no nelokāmas kopīgo interešu aizstāvības, kas ir svarīgāka par nacionālajām interesēm, kā arī no labās gribas piekāpties un panākt kompromisu, kurā kopējais labums ir lielāks par atsevišķu daļu summu.
Dalībvalstu vadītājiem, kuri nedēļas nogalē tiekas Eiropadomē, ir ļoti svarīgi pacelties pāri šauriem nacionāliem mērķiem un koncentrēties uz Eiropas kopīgo rīcību cilvēku un ekonomikas labā, mūsu ģeopolitisko interešu īstenošanā un klimata jautājuma risināšanā – jomām, kurās tā var paveikt vairāk nekā katra dalībvalsts atsevišķi. Tas ir nozīmīgs lēmums un politiskās atbildības tests.
