Grausts Pētersalas ielā 5
Grausts Pētersalas ielā 5
FOTO: Zane Bitere/LETA

Eksperts par Pētersalas ielā sagruvušo graustu: “Uz papīra viss bija izdarīts, bet dabā…” 54

Rīgā laiku pa laikam sabrūk pamestas ēkas. Acīmredzami marta mēnesis šādai darbībai ir sevišķi labs. Pie tirdzniecības centra “Origo” māja sabruka 2023.gada martā, tagad sabruka ēka Pētersalas ielā.

Reklāma
Reklāma
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Lasīt citas ziņas

Brukšanu ne tikai vieno marta mēnesis, bet arī fakts, ka, šīs ēkas brūkot, pagaidām bojā (vai vismaz apdraud) pie tām stāvošās mašīnas. Iemesli, kāpēc tās ēkas sabrūk, ir dažādi, bet jautājums abos gadījumos ir viens – kam jānotiek, lai līdz šādai radikālai būves pastāvēšanas izbeigšanai (lasi, tai nobrūkot) nebūtu jānonāk?

Pētersalas ielas ēkas gadījums ir īpašs ar to, ka parāda visu pārvaldes smagnējumu. Ēka dega 2021.gada janvārī. 2021.gada martā Rīgas dome uzdeva ēkas īpašniekam sakārtot būvi piespiedu kārtā. Bet tikai šā gada martā tika noslēgts līgums par ēkas demontāžu, ko bija plānots veikt šomēnes. Tātad, bija jāpaiet veseliem trim gadiem, lai kāds saprastu, ka tā nodegusī ēka apdraud visu, kas tai atrodas apkārt? Spiediens no Rīgas domes ir bijis nopietns, jo spiests tika veselus trīs gadus un šo spiedienu neizturēja tikai pati ēka. Pārējie ir izturīgi!

CITI ŠOBRĪD LASA

Esmu drošs, ka amatpersonas atradīs skaidrojumu, kāpēc bija jāpaiet trim gadiem, lai tikai noslēgtu līgumu par ēkas demontāžu (turpmāk astrologiem darbs marta mēnesī vismaz šajā jomā būs mazāk, jo garantēti var prognozēt, ka bīstamo ēku demontāžas jomā viss notiek martā – slēdz līgumus, grib kaut ko darīt, ēkas brūk..). Tā vai citādi, bet vainīga būs Satversme, Civillikums, kādi saistošie noteikumi un vēl citi raksti ar speciāliem nosaukumiem. Un, protams, nauda.

Nauda arī ir vainīga – kādam tās nav, kāds to nevar tērēt utt. Taču, ja tā aizdomājas, tad neviens no minētajiem normatīviem pats no sevis “nerunā”, bet nauda nepieņem lēmumu, kur tai ieguldīties. Abus resursus piemēro, par tiem runā un tos izmanto cilvēki. Tātad tos, kuriem bija jāparūpējas par drošu un KONTROLĒTU šīs ēkas demontāžu, jāmeklē starp mums, t.i., cilvēkiem!

Ironija ir tajā, ka Pētersalas ielas gadījums parāda, kā mēs dzīvojam. Un dzīvojam mēs diezgan vienaldzīgā vidē, kur uz papīra viss ir izdarīts, bet dabā kārtējo reizi jāpriecājas, ka negadījums bija bez dramatiskākām sekām.

Tiem, kuri stāstīs, ka tā vienkārši ēku demontēt nevarēja, iesaku aizdomāties, no kurienes rodas nauda, kas tiek maksāta glābējiem, kad viņi novērš sekas nekontrolētai ēkas sabrukšanai. Jebšu tā ir cita nauda (mūsu visu izdevumi) un tas neskaitās?

Mans aicinājums tiem, kuri pieņem lēmumus, ir būt drosmīgākiem savos lēmumos un negaidīt, kamēr kaut kas sabruks pats no sevis, jo tas ir bīstami. Ja jāmaina normatīvais regulējums, esiet aktīvāki un to izdariet! Ja jāpieņem lēmums, kas svarīgāk – drošība vai darbības imitācija, tad lemiet par labu drošībai!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.