Endziņš: Omnibusa likums varētu kļūt par jaudīgu ieroci cīņā ar birokrātiju 0
Saeimā turpinās darbs pie priekšlikuma, kas paredz ieviest tā dēvēto omnibusa likuma principu. Iniciatīva jau iepriekš guvusi politisku atbalstu, un pašlaik tā virzās parlamentā kā grozījumi Saeimas kārtības rullī.
Tieslietu ministrija grozījumus ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimas Juridiskajā komisijā. Šonedēļ komisijai paredzēts lemt par priekšlikuma tālāko virzību. Pirms tam jautājums skatīts Juridiskās komisijas apakškomisijā, kur nolemts to virzīt izskatīšanai komisijā. Līdz ar to tuvākajā laikā varētu izšķirties, vai iniciatīva iegūs reālu turpinājumu parlamentā.
Omnibusa likums ir starptautiski pazīstama likumdošanas metode, kas ļauj ar vienu likumu vienas konkrētas tēmas ietvaros grozīt vairākus citus likumus. Šāda pieeja īpaši noder gadījumos, kad viena tehniska vai saturiska izmaiņa skar lielu skaitu normatīvo aktu.
Kā piemēru TV24 intervijā Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes padomnieks Jānis Endziņš min situāciju, kad bija jāmaina Latvijas Lauksaimniecības universitātes nosaukums. Pēc būtības lēmums bija vienkāršs — mainīt vai nemainīt augstskolas nosaukumu. Taču tehniski šīs izmaiņas prasīja grozījumus vairākos likumos, kuros bija minēts iepriekšējais nosaukums. Katrs atvērtais likums savukārt rada iespēju iesniegt priekšlikumus arī par citām, ar sākotnējo jautājumu nesaistītām tēmām. Rezultātā pat salīdzinoši tehnisks jautājums var iestrēgt politiskās diskusijās un kavēties gadiem.
Endziņš uzskata, ka omnibusa likuma princips šādu risku varētu mazināt, ļaujot vienlaikus un strukturēti veikt savstarpēji saistītas izmaiņas vairākos likumos. Tas dotu būtisku laika ietaupījumu parlamenta darbā, īpaši lielu reformu īstenošanā.
Viņš norāda, ka iedzīvotāju aptaujās par administratīvo slogu par vienu no būtiskām problēmām minēts arī parlamenta darbs. Tādēļ šāda instrumenta ieviešana varētu būt viens no veidiem, kā padarīt likumdošanas procesu efektīvāku un mazāk smagnēju.
Endziņš salīdzina šo pieeju arī ar Eiropas līmeņa praksi, kur birokrātijas mazināšanas priekšlikumi nereti tiek virzīti tieši ar omnibusa likumu palīdzību. Šāds instruments ļauj apvienot vairākas savstarpēji saistītas izmaiņas vienā likumdošanas procesā, izvairoties no liekas normatīvo aktu sadrumstalotības.
Omnibusa likuma princips varētu būt īpaši nozīmīgs arī turpmākajās reformās, piemēram, publisko aģentūru pārveidē. Ja tiks pieņemti grozījumi, kas paredzētu aģentūrām lielāku motivāciju sakārtot savu darbību un iekšējo pārvaldību, varētu būt nepieciešamas plašākas reorganizācijas.
Pēc Endziņa vērtējuma, pie pašreizējā likumdošanas procesa šādas izmaiņas varētu ievilkties gadiem. Tāpēc omnibusa likuma ieviešana tiek vērtēta kā svarīgs instruments, kas ļautu ātrāk un efektīvāk īstenot strukturālas pārmaiņas valsts pārvaldē un mazināt birokrātiju tieši likumdošanā.
