Vai lēkme atkārtosies? 0
“Ja cilvēkam bijusi epilepsijas lēkme un viņš vēl nav izmeklēts, pats svarīgākais ir nevilcināties, bet doties pie ārsta un pastāstīt, kā viss notika,” uzsver Santa Ašmane. “Vislabāk, ja līdzi ir atnācis cilvēks, lēkmes aculiecinieks, jo nereti pacienti paši par to neko nevar pateikt.” Ārstam ir svarīgi zināt nianses: vai lēkmes brīdī slimniekam nebija asimetrisku roku kustību, vai viņš nepagrieza galvu uz kādu pusi, vai bija spontāna urinācija, vai sakoda mēli. Varbūt šajā laikā cilvēks kaut ko automātiski darīja, piemēram, čāpstināja vai kaut ko ņurcīja.
Pēc tam noteikti vajadzīga izmeklēšana. Ir divas svarīgākās diagnostikas metodes – magnētiskā rezonanse un elektroencefalogramma. Pēc tām ārsts nosaka, vai pastāv risks, ka lēkme atkārtosies. Magnētiskā rezonanse, kas epilepsijas gadījumā būtu jāizdara vismaz vienu reizi, ļauj atklāt pārmaiņas galvas smadzenēs.
Elektroencefalogrāfija analizē galvas smadzeņu viļņus vai elektrisko aktivitāti, stimulējot ar redzes, dzirdes vai citiem kairinātājiem. Pārbaudes laikā elektrodi, kas sastāv no maziem metāla diskiem, ar tievu vadiņu tiek piestiprināti pie galvas un reģistrē elektrisko potenciālu, kuru rada smadzeņu šūnu darbība.
Ne vienmēr izmeklējumos atklājas pārmaiņas organismā. Piemēram, ja epilepsijas lēkme piemeklējusi cilvēku pēc ilgstošas dzeršanas, magnētiskajā rezonansē vai elektroencefalogrammā slimības pazīmju var nebūt. Ja šāds cilvēks beigs lietot alkoholu, lēkmes, iespējams, vairs neatkārtosies. Epilepsijas pazīmes var būt arī gadījumos, kad ir cukura līmeņa svārstības. Novēršot hipoglikēmiju (pazeminātu cukura līmeni), lēkmes var izzust.
