Pasaulē
Eiropa

Katra “Facebook” sirsniņa mūs nodod. Kas ir austrietis Maksimiliāns, kurš izcīnīja mūsu datu drošību ES un ASV0


Austriešu jurists un datu privātuma aizstāvis uzvarējis “Facebook” tiesā Austrijā un nupat – ES Tiesā.
Austriešu jurists un datu privātuma aizstāvis uzvarējis “Facebook” tiesā Austrijā un nupat – ES Tiesā.
Foto: Lisi Niesner/REUTERS/SCANPIX

“Tiesa atzīst par spēkā neesošu “Lēmumu 2016/1250″ par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu privātuma vairoga nodrošinātās aizsardzības pietiekamību,” tā teikts ES Tiesas lēmumā, kurā Tiesa konstatējusi, ka ir pārkāpta ES un ASV datu pārneses vienošanās, kuru dēvē par “Privacy Shield” (privātuma vairogs – latv. val.) un kuru izmanto vairāk nekā 5300 kompāniju klientu datu aizsardzībai.

Lēmums būtībā apstiprina dažādu aktīvistu iepriekš pausto, ka datu pārsūtīšana no tehnoloģiju uzņēmumu serveriem Eiropā uz šo kompāniju serveriem ASV pārkāpj Eiropas Vispārīgo datu aizsardzības regulu, jo ļauj datiem piekļūt ASV drošības dienestiem.

Tiesa konstatējusi, ka Eiropas un ASV datu pārnesē ASV valsts drošības, sabiedrības interešu un tiesību aizsardzības prasībām ir prioritāte,

tādējādi sekmējot iejaukšanos to personu pamattiesību ievērošanā, kuru dati tiek pārsūtīti uz ASV.

Savukārt ES un ASV privātuma vairoga mehānismi, kas šķietami paredzēti, lai mazinātu šo iejaukšanos, neatbilst vajadzīgajiem ES tiesību aktu juridiskajiem standartiem.

Austrietim taisnība

Sāgu par eiropiešu datu aizsardzību 2015. gadā aizsāka austrietis Maksimiliāns Šrems, kurš sākumā Īrijas datu uzraudzības ie­stādē, bet vēlāk arī ES Tiesā iesniedza sūdzību par “Facebook” praksi personu datus no Īrijas serveriem pārsūtīt uz serveriem ASV, kur tos arī uzglabā.

Būtībā Šrema sūdzības rezultātā sadūrās divi ļoti atšķirīgi tiesiskie režīmi saistībā ar cilvēku digitālajiem datiem – ASV uzraudzības likums, kā arī Eiropas datu aizsardzība un privātums. Bažas radās pēc tam, kad 2013. gadā bijušais ASV Centrālās izlūkošanas dienesta pārvaldes analītiķis Edvards Snoudens atklāja, ka ASV nekādi neaizsargā datus, kas šai valstij pārsūtīti.

Būtiski, ka ES Tiesas lēmums neattiecas uz t. s. “nepieciešamo” datu pārsūtīšanu, piemēram, iespēju nosūtīt e-pasta ziņojumu, lai rezervētu viesnīcas numuru.

Lēmums saistīts tieši ar datu apstrādes ārpakalpojumiem starp ES un ASV.

Tehnoloģiju portāls “Techcrunch” raksta, ka Tiesas lēmuma rezultātā arvien vairāk uzņēmumu varētu pāriet uz reģionālo datu apstrādi, izvairoties no datu pārsūtīšanas uz ASV serveriem.

Eiropiešu dati jāsargā vairāk

Sākotnējā Šrema lietā radās konkrēti jautājumi par likumību saistībā ar Eiropas datu pārsūtīšanas mehānismu, ko izmanto “Facebook” u. c. tehnoloģiju kompānijas, lai apstrādātu reģionālo lietotāju datus ASV, ko sauc par standarta līgumu klauzulu.

Šis mehānisms ar ES Tiesas lēmumu nav atcelts, tomēr Tiesa skaidri pateikusi, ka klientu datu apstrāde klauzulas ietvaros ir vissvarīgākā un

ES regulatoriem būtu jāiejaucas ikreiz, kad ir aizdomas par to, ka eiropiešu dati plūst uz nedrošām vietām ārpus bloka teritorijas.

ES Tiesas lēmums būtībā atzīst Eiropas Komisijai svarīgo transatlantisko privātuma vairoga datu pārneses mehānismu par kļūdainu. Komisāre Vera Jourova uzsvērusi, ka, kaut arī līdz ar Tiesas lēmumu privātuma vairogs atzīts par spēkā neesošu, standarta līguma klauzulas joprojām ir derīgs instruments personas datu pārsūtīšanai uz trešās valstīs reģistrētiem datu apstrādātājiem.

“Tas nozīmē, ka trans­atlantisko datu plūsmu var turpināt, pamatojoties uz plašu instrumentu kopumu starptautiskiem pārvedumiem, ko nodrošina vispārīgā datu regula.” Viņa arī norādīja, ka izpildvara turpina darbu pie klauzulas modernizācijas.

“Es zinu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi cenšas panākt mierinājumu abās Atlantijas okeāna pusēs, tāpēc ļaujiet man skaidri pateikt, ka mēs turpināsim darbu, lai nodrošinātu drošu datu plūsmu nepārtrauktību.

Lēmums mums sniedz papildu vērtīgas mācības, un mēs pārliecināsimies, ka atjauninātais rīks pilnībā atbildīs visiem noteikumiem.”

Komisija jau sazinājusies ar kolēģiem Savienotajās Valstīs, lai sāktu sarunas par turpmāku rīcību arī bez “privātuma vairoga”.

Ko “Facebook” par mani zina?

No tā ir atkarīga tieši man mērķētā reklāma, kas ir galvenais “Facebook” ienākumu avots. Ikviens klikšķis, ielikta “sirsniņa” vai dalīšanās uzņēmumam nodod sīkāku informāciju par mani un manām interesēm:

• kādās lietotnēs un programmās esmu ielogojies, izmantojot “Facebook” profilu;

• kādām uzņēmumu, mūzikas grupu, mediju, TV raidījumu, filmu u. c. “Facebook” lapām sekoju;

• uz kādām reklāmām esmu noklikšķinājis (tātad tādās esmu ieinteresēts un tādas var man rādīt arvien vairāk), bet kādas reklāmas esmu atzinis par man nesaistošām;

• “Facebook” uzkrāj ikvienu bildi, video, komentāru, ierakstu, “Messenger” vēstuli, apmeklēto vietu u. c. veida informāciju, kuru esi izveidojis un atstājis;

• ja esi norādījis šo informāciju, tad “Facebook” zina arī tavu dzimšanas dienu, telefona numuru, dzimšanas vietu, attiecību statusu, ģimenes lielumu, izglītību, izglītības iestādes, darbavietu;

• cik bieži un uz kurieni esi ceļojis;

• ja esi politiski aktīvs, “Facebook” spēj noteikt arī tavu politisko piederību;

Saistītie raksti

• no kurienes un kādās ierīcēs izmanto “Facebook”. Kādu interneta tīklu un pārlūku esi izmantojis.

“Facebook” ļauj lejupielādēt visu viņiem par tevi zināmo informāciju. Šo rindu autora šāda faila lielums ir 6,4 gigabaiti, kas aptver teju 10 gadu ilgu laika posmu kopš reģistrācijas “Facebook”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.