– Vai tad valdības vadītājas Laimdotas Straujumas runa pirms valsts budžeta pieņemšanas Saeimas plenārsēdē neatspoguļoja deputātiem to ainavu, kas viņiem nolikta priekšā? 60
– Ja norunā runu, kurā saka to pašu, ko var izlasīt budžeta likumprojektam pievienotajā anotācijā – par cik procentiem pieaugs kopprodukts, par to, ka valsts prioritātes ir drošība un ekonomikas izaugsme utt., teiktais nav nekas vairāk kā vien plakātiski teksti. Kad finanšu ministrs Jānis Reirs ieradās Budžeta un finanšu komisijā, es vaicāju, kas būs 2015. gadā cerētās ekonomiskās izaugsmes pamatā? Diemžēl ministra vienīgā atbilde bija, ka valdība cels minimālo algu. Paskaidrošu, ka šogad ekonomiskā izaugsme ir notikusi tikai uz iekšējā patēriņa rēķina, tā nav bijusi saistīta ar ārvalstu investīciju pieaugumu. Nav nekādu pazīmju, ka nākamgad ekonomiskajā vidē būs izmaiņas un ieplūdīs investīcijas.
Viens ir, ka minimālo algu paaugstina valsts budžeta iestādēs un daļa naudas atgriežas atpakaļ budžetā nodokļos, bet pavisam kas cits, kad to paaugstina privātajā sektorā. Tad uzņēmējiem jārēķinās ar izmaksu pieaugumu. Skaidrs, ka uzņēmēji meklēs efektīvāku veidu, lai izdevumi būtu mazāki. Visticamāk, ka uzņēmējdarbību balstīs uz esošajiem darbiniekiem, nepieņemot darbā jaunus. Nodarbinātībai tas nenāk par labu, jo turēt cilvēkus pabalstu sistēmā nav motivējoši. No taisnīguma viedokļa efektīvāks līdzeklis ienākumu palielināšanai ir neapliekamā minimuma celšana, jo tad cilvēka rīcībā paliek vairāk naudas. Minimālās algas palielināšana nemazina pastāvošo sociālo nevienlīdzību un nestimulēs atklāt ienākumus. Jo uzņēmumam vajag vairāk naudas, lai samaksātu minimālo algu, jo vairāk tas stimulēs meklēt ceļus, kā šos oficiālos līdzekļus neparādīt.
– Zināms, ka zemessardzei un jaunsardzei dos papildu naudu. Bet neviens nejautā, kādu īsti mēs gribam redzēt zemessardzi pēc desmit gadiem? Deputāti nav tik uzbāzīgi, lai to prasītu, jo nav jau arī laika, vai ne?
– Jā, diskusijām Saeimā nebija laika, jo deputātiem vienā naktī bija jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam. Lai tos pilnvērtīgi sagatavotu, ir jāizstudē valdības iesniegtie pamatdokumenti. Nebija pat nevienas dienas, kad paaicināt atbildīgos ministrus vai vadošos ierēdņus, lai jautātu par iesniegto budžeta likumprojektu. Tāda izrīkošana rāda vien to, ka likumdevējs, pati Saeima, ir atteicies no savas funkcijas, atdodot labprātīgi savu lomu un vietu izpildvarai. Bet tieši likumdevējam ir jānosaka politika, jādod uzdevumi izpildvarai, taču, kā izrādās, likumdevējam tas nav vajadzīgs. Likumdevējs ir laimīgs, ka viņam ir atmesti divi miljoni eiro deputātu reklāmas projektiem.
Deputāti rīkojas tā, kā viņi domā. Tātad viņi uzskata, ka budžeta pieņemšanas process ir pareizs. Tas jau attiecas ne tikai uz budžetu, bet daudziem likumiem, ko atsūta Ministru kabinets. Saeima tik nobalso, kaut ko nedaudz tehniski precizējot. Piemērs, ar ko es sāku, to klasiski raksturo.
