Foto: žurnāls “Atpūta” un no Dž. Kuka krājuma

Īpašā Latvija 22

Lai arī Ulmaņa vārdu Kuks pirmo reizi izdzirdēja Rīgā, izrādījās, ka sarunai ar Nollendorfa kungu un epizodiskajai vizītei Latvijā ir tālejošas sekas. Puisim pilsēta bija iepatikusies vēl pirms sarunas, un viņš tajā sajuties citādi nekā pārējās apciemotajās vietās: “Es to nevaru pilnībā aprakstīt vārdos, taču Rīgai ir kāds īpašs gars un sajūta, kas liek justies citādi nekā jebkur citur Eiropā. Šis gars aizrāva manu, pat nelatvieša, dvēseli.” Ziņa, ka Latvijas valsts vadītājs reiz dzīvojis Nebraskā, vēl vairāk uzjundīja Kukā interesi. Viņš cieši nolēmis pēc atgriešanās Nebraskas universitāte ķerties pie Ulmaņa un Latvijas vēstures izzināšanas. Protams, censonim nācies ātri atskārst, ka literatūras krājums par viņa izvēlēto tematu angļu valodā ir gauži trūcīgs. Tomēr vācu un angļu valodā sarakstīto darbu pieticis, lai varētu sagatavot bakalaura un maģistra darbus. Meklējot visus iespējamos avotus, Kuks pats sev par pārsteigumu atklājis, ka turpat Nebraskas universitātē ir neliels Ulmaņa un Latvijas vēstures arhīvs, kā arī valstsvīra biste un piemiņas plāksne (to uzstādīja 1954. gadā). Abu esamību universitāte saviem studentiem nekādi nebija afišējusi, acīmredzot baidoties, ka Amerikas augstskolai nav labais tonis cildināt bijušo Eiropas valstsvīru, kurš savā valstī darījis galu demokrātiskai iekārtai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm
Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm
Lasīt citas ziņas

Interese par Ulmani Džordanu saveda kopā ar vietējo Nebraskas trimdas latviešu pāri Elzu un Herbertu Indriksoniem. Tie jaunajam amerikānim stāstījuši par savu bērnību ulmaņlaiku Latvijā, kā arī mācījuši latviešu valodu. Latviešu valodas zināšanu padziļināšana kursos ASV un Latvijas Valsts vēstures arhīvā pavadītais 2011. gads palīdzējis Kukam Tenesijas universitātē līdz 2014. gadam sagatavot doktora disertāciju par Kārli Ulmani un starpkaru Latviju. Šīs studijas ļāva Kukam kļūt par Rietumvirdžīnijas Veslejāņu koledžas mācībspēku, un viņš joprojām turpina interesēties un rakstīt par šo tematu, pasniedzot Baltijas valstu un Latvijas vēsturi. Kuks atzīst, ka 2004. gada Rīgas apmeklējums devis virzību visam viņa tālākās dzīves ritējumam. Un tad šā gada sākumā nāca pats galvenais!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.