Filips Rajevskis
Filips Rajevskis
Foto: Evija Trifanova/LETA

Filips Rajevskis: Būs aiztaisīts ceļš caur Latviju, būs kādi citi ceļi. Tas nav risinājums Krievijas vājināšanai 57

“Tranzīta kravas nepaliek Latvijā un Latvijas patēriņam, šie graudi iziet cauri mūsu valsts teritorijai un tiek aizvesti prom gala patērētājiem citās valstīs,” tā, komentējot pēdējā laikā dzirdētos apgalvojumus, ka Latvija importē Krievijas graudus, portālam BNN atzīst politologs Filips Rajevskis, piebilstot, ka runāt par importu šajā gadījumā nav īsti vietā, jo mēs graudus nepērkam.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 181
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
Lasīt citas ziņas

Briselē šajās dienās risinās sarunas par pagaidām pilnīgi legālā Krievijas graudu importa aizliegumu uz ES valstīm. Tomēr šis aizliegums neattiektos uz Krievijas graudu tranzītu caur ES uz trešajām pasaules valstīm, kurām ir nepieciešama pārtika, lai neizceltos bads. Rajevskis sarunā ar BNN norāda: “Ja ir vēlme novājināt Krieviju, Eiropas līmenī būtu jāveic pilna mēroga blokāde, lai Krievijas graudi vispār neiet laukā no Krievijas. Tas nav vienas valsts jautājums. Būs aiztaisīts ceļš caur Latviju, būs kādi citi ceļi. Tas nav risinājums Krievijas vājināšanai.”

Saskaņā ar LDZ Cargo valdes locekļa Mārtiņa Pevko TV3 raidījumā “Nekā personīga” teikto, pa dzelzceļu pārvadātie graudi aiziet uz Dāniju, Nigēriju, Beļģiju, Spāniju, Maroku, Itāliju, Franciju, Salvadoru, Kotdivuāru, Turciju, Izraēlu, Meksiku, Burkinafaso. Savukārt pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem lielākie Krievijas graudu noņēmēji Eiropā ir Beļģija, Nīderlande un Spānija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rajevskis uzsver: “Visu laiku bijusi dilemma, vai tiem graudiem jābūt pieejamiem pasaules tirgū vispār? Ja ir vēlme novājināt Krieviju, tam aizliegumam jābūt pilnīgam vismaz Eiropas līmenī, kad Eiropai nav nekāda darīšana gar tiem Krievijas graudiem un tad visa Eiropa tiek slēgta. Tās nav individuālu valstu izvēles. Viena pati Latvija šajā situācijā neko atrisināt nevar, jo šie graudi vienalga tiks vesti, kamēr nebūs vispārējs aizliegums.”

Politologs arī norāda, lai arī caur Krievijas ostām graudu kravas uz Eiropu vest nevarēs, jo krievu kuģi Eiropas ostās ieiet nedrīkst, šo graudu kravu imports no Krievijas uz Eiropu un trešajām pasaules valstīm tiks realizēts kādā citā veidā. “Ja nebūs vispārējs aizliegums, šīs graudu kravas ies tranzītā, piemēram, caur Lietuvu. Arī tāds variants ir, jo tranzīta ceļi ir un tās preces kustās. It īpaši pārtikas preces, uz kurām sankcijas attiecinātas netiek, jo pārtiku parasti nesankcionē. Nosankcionējot pārtiku, kaut kur cilvēki var arī palikt nepaēduši.”

Lūgts komentēt, vai Krievijas graudu importu uz Eiropu un citām pasaules valstīm varētu mazināt Latvijas vienpersonisks liegums tās vest cauri mūsu valsts teritorijai, politologs atbild, ka vērā ņemamu rezultātu tas nedos. “Šīs graudu kravas ies caur Klaipēdas ostu Lietuvā vai arī caur kādām Somijas ostām. Būs aiztaisīts ceļš caur Latviju, būs kādi citi ceļi. Tas nav risinājums Krievijas vājināšanai. Vienīgais veids, kā mēs varam vājināt Krieviju, ir atņemt viņiem naudu. Ja nebūs naudas, tad ko viņi varēs darīt savā ekonomikā? Pagaidām tas nevedas, ir tieši otrādāk – sankciju rezultātā Krievija nopelna pustriljonu dolāru pārdodot ogļūdeņražus, kas totāli nav pareizi, jo ļauj tērēt naudu karam pret Ukrainu, pirkt ieročus un būvēt savu militāro rūpniecību. Graudi šai kontekstā ir sīka, nebūtiska vienība,” BNN norāda Rajevskis.

Kā viens no instrumentiem jau minēta iespēja šīm kravām būtiski palielināt nodevas, kuras Latvija var celt bez saskaņošanas ar Briseli.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.