“For ladies only” jeb kam izdevīga “izvarošanas kampaņa”? Jura Lorenca vēstules no Indijas 1
Viens no neparastākajiem pasaules masu mediju izraisītajiem fenomeniem pēdējos gados ir milzīgā ažiotāža, kas sacelta ap tā saucamo “izvarošanas parādību” Indijā.
Ik pa brīdim pasaules mediji (bet pašā Indijā – katru dienu) ziņo par kārtējo noziegumu. Teksti parasti gan ir visai vienveidīgi – kādā lauku ciematā grupa sadzērušos jauniešu uzbrukuši meitenei, kas nākusi uz māju no skolas, galvaspilsētā Deli jauna sieviete kritusi par upuri varmākām nakts autobusā utt.
Indijā reģistrē ap 25 000 izvarošanas gadā jeb vidēji 60 vienā dienā. Tātad laikrakstiem ir par ko rakstīt! Bet, rēķinot šo noziegumu procentuālo skaitu uz 1, 3 miljardiem iedzīvotāju, mēs iegūstam pavisam citu ainu. Izrādās, ka Indija sievietēm ir viena no drošākajām vietām pasaulē!
Tad kāpēc šāda kampaņa? Indijā patlaban norit ļoti straujš un apjomīgs sieviešu emancipācijas process. Jā, arī pirms gadiem piecdesmit Indijā bija slavenas aktrises un daža laba politiķe (pieminēsim kaut vai premjerministri Indiru Gandiju), tomēr valsts pārvaldē, biznesā, tiesās, augstkolās, medicīnā, masu medijos sievietes bija reti izņēmumi.
Sieviete bija tik apspiesta, ka pat neuzdrīkstējās atklāti runāt par piedzīvoto vardarbību – pa daļai, lai neapkaunotu sevi un ģimeni, pa daļai arī nemaz necerot uz varas iestāžu palīdzību. It īpaši jau gadījumos, ja cietusī nāca no “nepieskaramo” kastas. Tas, ka tagad par to bieži ziņo mediji, tiek uzskatīts par milzīgu soli sieviešu tiesību paplašināšanā. Saprotams, “izvarošanas lietas” ir viens no jūtīgākajām un sāpīgākajām ieročiem, ko likt lietā pret “apspiedējiem” – vīriešiem.
Bet dažbrīd šī kampaņa izrādījusies tik efektīva, ka izraisa jaunas, brīžiem kariķētas dzimumu segregācijas formas. Līdz šim biju pieradis, ka Indijas dzelzceļā un metro pastāv īpaši tikai sievietēm paredzēti vagoni. Šoreiz Mangalores pilsētas dzelzceļa stacijā mani pārsteidz uzraksts: “Waiting Room for Ladies Only”. Bet laikraksti ziņo, ka kādā pilsētā Andras štatā iekārtotas pirmās autobusu pieturas “tikai dāmām”. Interesanti, ko par to teiktu Rietumu feministes?
