Ekonomika
Īpašums

FOTO: Pie vairāk nekā 50 ēkām Rīgā izvietoti baltie karogi4

Nekustamā īpašumu attīstītāju "balto karogu akcija"

Papildināts plkst.13.27.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri piektdien sākuši “balto karogu” protesta akciju, kurai pievienojušies vairāk nekā 50 īpašumu Rīgā, piektdien preses konferencē sacīja NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Akcija sākta, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022.gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā.

Akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No piektdienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tostarp pie biroju ēkas “Place Eleven”, dzīvokļu un biroju ēkām Jaunajā Teikā, augstceltnes “Z-Towers”, kā arī pie biroju ēkas “Blaumaņa centrs”, viesnīcas “Hotel Bergs” un tirdzniecības centriem “Origo” un “Galleria Riga”.

Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Vanags uzsvēra, ka pat jauno kadastrālo vērtību paziņošana pirms to stāšanās spēkā jau ir nodarījusi kaitējumu investīciju videi Latvijā, liekot daudziem investoriem nogaidīt ar lēmuma pieņemšanu.

Vanags skaidroja, ka atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs līdz piecas reizes.

“Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti,” sacīja Vanags.

Kā piemēru Vanags minēja līdzīgas platības “Radisson Blu Hotel” viesnīcas Rīgā, Tallinā un Viļņā. Jau patlaban Tallinas viesnīca nekustamo īpašumu nodoklī maksā 47 000 eiro gadā, Viļņas viesnīca – 220 000 eiro gadā, bet Rīgas viesnīca – 375 000 eiro gadā.

Atbilstoši jaunajām kadastrālajām vērtībām Rīgas viesnīcai nodoklī būs jāmaksā miljons eiro gadā.

Minot biroju ēku piemērus, Vanags sacīja, ka “Blaumaņa centram” NĪN var pieaugt no 53 000 eiro gadā līdz 184 000 eiro gadā, “Place Eleven” – no 137 000 eiro līdz 350 000 eiro gadā, biroju centram “Teodors” Jaunajā Teikā – no 74 000 eiro līdz 223 000 eiro gadā, bet “Z-Towers” – no 375 000 eiro līdz 1,9 miljoniem eiro gadā.

Nekustamā īpašuma nodokļu apmērs rodas no divām komponentēm – kadastrālās vērtības un NĪN likmes.

Vanags uzsvēra, ka mainīt kādu no komponentēm bez kopējas politikas ir kļūdaini, jo šāda rīcība ieguldītājiem, tostarp ārvalstu investoriem sūta bīstamu signālu par pēctecības un ilgtermiņa politikas trūkumu attiecībā uz vitāli svarīgu nozari, kas sabiedrības un valsts attīstībā var dot būtisku pienesumu.

“”Baltā karoga” akciju rīkojam, jo vēlamies pievērst uzmanību valsts paviršajai un nekoordinētajai politikai attiecībā pret investoriem. Vēlamies šo tēmu pacelt augstāk dienas kārtībā un aicināt Ministru kabinetu sākt profesionālu un nopietnu dialogu ar investoriem un uzņemties iniciatīvu prognozējamas ilgtermiņa NĪN politikas izstrādē,” stāstīja Vanags.

Viņš norādīja, ka, salīdzinot NĪN īpatsvaru iekšzemes kopproduktā (IKP) Baltijas valstīs, jau tagad Latvijā redzama pārāk liela atkarība no NĪN ienākumiem. Igaunijā tie ir 0,2% no IKP, Lietuvā – 0,3%, bet Latvijā – 0,7% no IKP.

“Ja nodokļu slogs Latvijā pieaugs, investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūs vēl mazāk konkurētspējīga. Investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros, ražotnēs, viesnīcās, loģistikas centros un citos objektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā, un abas kaimiņu galvaspilsētas turpinās mūs apsteigt,” piebilda Vanags.

Pēc NĪAA datiem, pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 000 kvadrātmetru biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu.

Biroju ēku attīstība, kas vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var sekmēt valsts attīstību. Tāpēc NĪAA ieskatā NĪN nepalielināšana komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš preses konferencē uzsvēra, ka vispirms būtu jāsāk ar NĪN reformu, nevis ar kadastrālo vērtību paaugstināšanu.

“Mums jācenšas radīt biznesa vidi, kura ir vismaz tik pat pievilcīga kā Tallinā un Viļņā, nevis jāmēģina to vēl vairāk pasliktināt. Tikai tad Rīgai un Latvijai būs cerības piesaistīt investorus un uzņēmumus, kuri šeit radīs jaunas darbavietas un maksās nodokļus,” viņš teica.

Endziņš arī uzsvēra nepieciešamību NĪN reformu veikt pēc iespējas ātrāk, lai tie investori, kuri patlaban izskata iespējas ieguldīt kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām, neatliktu lēmumu par investīcijām Rīgā.

Viņš piebilda, ka tieši biznesa pakalpojumu nozare ir tā, kura rada daudz darbavietu ar labām algām un kuru visvairāk ietekmēs iespējamais NĪN kāpums. Endziņš atgādināja, ka jau patlaban Viļņa šajā jomā ir apsteigusi Rīgu vismaz divas reizes.

Investīciju fonda “EfTEN Capital” vadītājs Latvijā Viktors Savins informēja, ka, stājoties spēkā jaunajām kadastrālajām vērtībām, “Blaumaņa centrs” zaudēs aptuveni 50% no esošajiem nomas maksas ieņēmumiem, kas būs jāsamaksā par augstāku NĪN.

“”Balto karogu” akcija nozīmē, ka investori Latvijā kapitulē jaunās īpašumu nacionalizācijas priekšā. Valdībai jāsaprot, ka jāiet tieši pretējā virzienā un jāsamazina NĪN, lai vēl vairāk nesamazinātu konkurētspēju investīciju piesaistē,” sacīja Savins.

Viņš piebilda, ka 10 gadu laikā, Rīgai uz pusi atpaliekot no Viļņas pēc uzbūvētajām jaunajām biroju platībām, ir zaudēti 60 miljoni eiro pievienotās vērtības nodokļa veidā un vēl vismaz 60 miljoni eiro nav iegūti algu nodokļu veidā.

Savukārt tas, ka šajā laikā Rīgā uzbūvēts par 12 000 jaunu dzīvokļu mazāk nekā Viļņā, nozīmē vēl vairākus simtus miljonu eiro mazākus nodokļu ieņēmumus.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes – no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2.

Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā.

Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū.

Saistītie raksti

Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas ekonomikā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.