Foto – Linda Dombrovska

Fotostāsts: Ašais garausis, kas medības pārdzīvoja 0

Nerakstīta dzīves patiesība – ja dodies uz medībām ļoti sliktā omā vai arī esi ar visiem sakašķējies, tad pastāv ļoti liela iespēja, ka medības būs sekmīgas. Visam taču jābūt harmonijā – arī priekam un dusmām!

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 15
FOTO. Muskuļains torss! Pirmo reizi redzam Donu jaunajā Eirovīzijas tērpā 14
“Vibrēja durvis un logi…” Iedzīvotāji ziņo, ka vietām Latvijā novērojuši kaut ko līdzīgu zemestrīcei
Lasīt citas ziņas

Tā nu mani nolika uz masta klajā laukā, tur nākšot mežacūkas. Kā tad, pie sevis nodomāju. Vai tās dumjas, vai, ka skries prom pa klaju lauku? Pa kreisi no manis kādu divsimt metru attālumā viens mednieks, uz otru pusi metrus četrsimt nav neviena kolēģa. Mans tuvākais kaimiņš nolikts pie vecas akas, viņam vismaz ir kur piesēst vai ieroci atbalstīt. Man vienā plecā ierocis, otrā – kamera ar lielo objektīvu. Vēsi, ass vējš, nekas neliecina par veiksmi šajā mastā, vēl piedevām oma tik slikta, ka labi vien ir, ka tuvumā nav neviena, kam uzbrukt!

Masts garš, kad dzinēju balsis atskan pavisam tuvu, no meža uz lauka izļepato zaķis, gar laukmali noskrien kādus divsimt metrus un atkal mežā iekšā. Dzinēji dzen, vienīgā interesantā lieta ir viņu sarunas rācijā. Kļūst tik auksti, ka jāsāk taisīt pietupienus, lai mazliet uzlabotu asinsriti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad dzinēji jau gandrīz masta galā, tik tālu, ka viņu balsis jau gandrīz vairs nedzird, kaimiņš rācijā ziņo, ka manā virzienā ejot mežaruksis. Es aiz uzkalniņa to vēl neredzu, bet pietiek laika sagatavoties. Tiešām, pēkšņi manā priekšā iznirst šā gada sivēns, lēnā riksī diebj prom, sak, kā es viņus visus piemānīju! Kā tad! Jau nākamajā mirklī mana oma krietni vien uzlabojusies, jo ruksis ir nomedīts.

Dzinēji nolemj mastu dzīt otrreiz, jo mežā palikušas mežacūkas. Nopūšos, jo šāds notikumu pavērsiens noteikti vairs nesola neko interesantu. Atliek vien baudīt medību procesu! Tā paiet minūtes četrdesmit.

Dzinēji jau gandrīz klāt, viens jau iznācis no meža, esmu jau savu plinti izlādējusi. Un re – no meža kā bulta izlido zaķis un, ar garauša cienīgiem manevriem izvairījies no dzinēja, skrien man tieši virsū. Ar vītņstobra ieroča lodi zaķi spridzināt negribas, tādēļ paķeru kameru un sāku knipsēt. Izdodas notvert cilpotāja meistarīgo lidojumu!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.