“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” sniedz informāciju par visiem nozīmīgākajiem Latvijas arheoloģiskajiem objektiem.
“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” sniedz informāciju par visiem nozīmīgākajiem Latvijas arheoloģiskajiem objektiem.
Publicitātes foto

Fundamentāls darbs par arheoloģiju – “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” ir 48 autoru kopdarbs 2

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
Lasīt citas ziņas

 

Tik fundamentāli darbi kā izdevniecībā “Zinātne” nupat iznākusī LU Latvijas vēstures institūta (LVI) speciālistu sakārtotā “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” arheoloģijas jomā dienasgaismu Latvijā ierauga labi ja reizi pārdesmit gados.

CITI ŠOBRĪD LASA

3,5 kg smagais, bagātīgi ilustrētais 677 lappušu sējums atspoguļo minētās vēstures izpētes jomas šābrīža stāvokli, kā mēdz teikt, visās tās jomās un izpausmēs.

 

“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” ir piecu gadu laikā veikts 48 autoru – arheologu, paleoģeogrāfu, paleobotāniķu, numismātiķu, bioarheologu un vēsturnieku – kopdarbs, ko sakārtojuši pieredzējušie LU Latvijas vēstures institūta arheologi Gunita Zariņa un Andrejs Vasks.

Grāmatas nodaļas plašākam lasītāju lokam piemērotā valodā informē par Latvijā praktizētajiem arheoloģijas apakšvirzieniem, tostarp zemūdens, militāro, ainavu, eksperimentālo un terora arheoloģiju, par arheoloģijas metodēm, vēsturi jau kopš vācbaltu muižnieku rosīšanās.

Vislielāko lappušu skaitu aizņem apraksti par konkrētiem arheoloģiskajiem pieminekļiem – apmetnēm, pilskalniem, pilīm, senajiem infrastruktūras objektiem un tā tālāk.

Atsevišķa nodaļa veltīta dažādiem laikmetiem raksturīgām senlietām – darbarīkiem, ieročiem, traukiem, apģērbam, arī rotaļlietām un ar mūziku saistītiem atradumiem. Apraksti aptver laiku no vēlā paleolīta, tātad no aptuveni 11 000 gadu senatnes, līdz 20. gadsimtam.

“Tur iekšā ir informācija par visiem daudzmaz nozīmīgiem Latvijas arheoloģiskajiem objektiem, tiem, kuri pētīti un par kuriem ir ko pateikt,” teic arheologs Andrejs Vasks. Jāatzīmē, ka vairāki grāmatā aprakstītie objekti dabā vairs nepastāv, jo norakti vai izpostīti, kā Ķivutkalns, Mūkukalns un Vīnakalns Daugavas krastos, spēkstaciju uzplūdinājuma zonā.

Darbs ir pamatīgs, un to tikpat labi varētu nosaukt par enciklopēdiju, taču A. Vasks min, ka rokasgrāmatas formāts tomēr katram autoram ļauj brīvāk izteikties šķirkļos. Turklāt arī pasaules praksē šādas apkopojošas arheoloģijas grāmatas sauc par “rokasgrāmatām”.

Par jauno izdevumu priecājas muzejnieki visā Latvijā. Piemēram, Ventspils muzeja darbinieki vēsta, ka pilsētas un novada interesentus šajā grāmatā varētu piesaistīt ne tikai Ventspils senpilsētas un Livonijas ordeņa pils izpētes rezultātu izklāsts, bet arī publicētie materiāli par Staldzenes un Piltenes depozītiem, arheoloģisko izpēti akmens laikmeta Sārnates un Užavas Celmu apmetnēs, Puzes Lejaskroga, Zlēku Gaisiņu, Jūrkalnes Drēbnieku, Pasilciema un Užavas senkapos, Puzes pilskalnā un Piltenes pilsdrupās.
Publicitātes foto

Grāmatas tapšanas projekta vadītājas Gunitas Zariņas skatījumā izdevuma vērtība ir arī tajā, ka apraksti atspoguļo mūsdienu tehnoloģiju iespējas.

Proti, secinājumus, ko var izdarīt no ķīmiskajām un bioloģiskajām analīzēm, DNS izpētes. Mūsdienu arheoloģijā runā ne tikai atraduma ārējais izskats.

“Tehniskās iespējas arheoloģijā pēdējos piecos gados attīstās ģeometriskā progresijā. Tas skan kā kalambūrs, taču tagad cilvēka dzīvesstāstu var nolasīt no katra putekļa. Pēc kaulu materiāla, pēc zobiem var ļoti labi noteikt cilvēku sadzīvi un ikdienu. Izotopu analīzes ļauj ieiet uztura analīzē, noteikt, kāda bijusi pārtika. Tas viss ir drusku ieskicēts šajā grāmatā, un tas ir kas tāds, kas iepriekšējos šādos monumentālos izdevumos nav bijis,” paskaidro G. Zariņa.

Diemžēl ierobežotā apjoma dēļ ārpus grāmatas palikusi nodaļa par personālijām Latvijas arheoloģijā – ap 130 šķirkļu. Šī daļa pēc kāda laika varētu būt pieejama digitālā formā internetā.
SAISTĪTIE RAKSTI

Kā daudz kas vēstures un arheoloģijas jomā, arī “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” tapusi, lielā mērā balstoties entuziasmā un nozares pārstāvju, tostarp muzeju, atsaucībā, neprasot par visu paveikto finansiālu atlīdzību. “Tur puse darba ielikta pilnīgi par brīvu, bal­stoties entuziasmā, jo Kultūrkapitāla naudas pietika tikai sākumam. Grāmata sanāca tāds latviešu patriotisma paraugs,” saka G. Zariņa.

Finansējumu materiāla savākšanai un apkopošanai piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds, taču tipogrāfiskai izdošanai par kultūras un izglītības atbalstu atbildīgām institūcijām naudas nav bijis. Te pilnībā izlīdzējis Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais Juris Savickis, kurš ir arī viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas 20 Goda mecenātiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Lasīt citas ziņas
Psihiatra atbrīvojumu no valsts valodas prasmes pārbaudes saņēmuši 22 cilvēki. Dažiem ticis arī atteikums 22
ACULIECINIEKA VIDEO. Rīgas centrā pa dzelzceļu ieved desmitiem tanku un militāro tehniku. Kas īsti notiek? 79
Boriss Džonsons nosauc galveno iemeslu, kā varēja izvairīties no Krievijas iebrukuma Ukrainā 33
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
Avīzes pirms 100 gadiem, 1923. gada 1. februāris. Krogā pamatīgi apzagts kāds apskurbis zemnieks
23:09
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
22:12
“Tēt, lūdzu, elpo!” Šos vārdus ārkārtas tālruņa 113 dispečere sarunas laikā dzirdēja vairākkārt 5
22:11
FOTO. Filmas veidotāji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki pulcējas “Mātes piens” pirmizrādē
Simonjana pārliecināta, ka Krievijai steidzami jāiet arī vāciešus “glābt no nacistiem” 21
VIDEO. Kadirovs sabēdājies. Pārmet Rietumiem, ka tie glābj neeksistējošu valsti Ukrainu, bet Čečeniju no krieviem nepaglāba 6
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijai neveiksmīgs mēģinājums izlauzties cauri ukraiņu pozīcijām Bahmutā
Vai Saeimas deputātiem vajadzīga augstākā izglītība? Tam pagaidām nav parlamentāriešu atbalsta 3
VID: Pilnībā ir atjaunota EDS darbība. Vai par nokavētiem termiņiem piemēros sodu? 3
Tiek solīts, ka antibiotiku krīze drīz beigsies. Beigsies arī ziemas slimību sezona
Kijivas izmisīgā cīņa par lidmašīnām. ASV un Vācija šoreiz pasaka strupu “Nē!”
Navaļnijs pārvietots uz vieninieka kameru. Cik ilgu laiku viņam tiks liegts satikt cilvēkus? 23
Ukrainā skolās poļu valodu varētu mācīt kā vienu no svešvalodām
Plāno izmaksāt prāvas kompensācijas tiem, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas pasliktinājusies veselība 55
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 104
Drošības dienesta kriminālprocesā vērtēs arī Grevcovas izteikumus par “pilsoņu karu Ukrainā”
Erdogans: Ir nopietns iemesls, kāpēc Zviedrija nevarēs pievienoties NATO. Ar Somiju esot mazāk problēmu 8
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai 1
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls 10
“Ryanair” ievērojami samazinās galamērķu un reisu skaitu no Tallinas un Vilņas lidostas
FOTO. Cinisms, meli, krāpšana – šķebinoša patiesība nāk klajā par kādu Latvijas dzīvnieku glābšanas biedrību 5
Kādas “semočkas” kaisītas pasaules sporta galvenā vadītāja priekšā? Līcīša feļetons par agresorvalstīm atkal lielajā sportā
Ik diena kā laimes spēle. Ukraiņu sporta fotogrāfs Kubanovs: “Mēs negājām uz patvertnēm, ievērojām “divu sienu noteikumu””
Pirmais solis elektrības izmaksu samazināšanā. Valdība sāk ar normatīvo aktu sakārtošanu – ko tas mainīs?
VIDEO. Pārim par dejošanu uz ielas piespriests 10 gadu cietumsods 3
VIDEO. Jēkabpilī tiek veikts ārkārtas dambja remonts, gatavojoties iespējamajiem pavasara plūdiem