Gala vārdam personu sankcionēšanā jābūt tiesu varai, kura ir neatkarīga, nevis izpildvarai 0
Personu sankcionēšanā pastāv risks ļauties kārdinājumam un noteikt sankcijas šauri politisku interešu vārdā, nevis strikti vadoties pēc pierādījumiem. Gala vārdam jābūt tiesu varai, kura ir neatkarīga, nevis izpildvarai, jo tiesu vara ir tā, kura zina, kādi pierādījumi ir pietiekami un kādi nav, portālam BNN uzsver zvērināts advokāts, LU Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs, profesors Jānis Kārkliņš.
“Ja ES Padome to dara, tad, pirmkārt, ir risks, ka lēmumi ir politiski, neizsvērti, atkarīgi no kādas personas individuālajiem politiskajiem uzskatiem un nostādnēm, savukārt tiesu vara ir neatkarīga. Sistēmai jābūt savādākai. Ja arī Padome to nosaka, tad momentā jābūt arī tiesas kontrolei, nevis pēc gada vai pusgada, kad tiesa to jautājumu izskata. Ir gadījumi, kad tiesa sankcijas atceļ un izrādās, ka cilvēks uz gadu bijis ekonomiski paralizēts kļūdaini. Atļaut, ka tādas sekas var iestāties tādēļ, ka to dara izpildvara, nevis tiesu vara, tas, manuprāt, neiet kopā ar to kārtību, kas nodrošina visu interešu sabalansētu ievērošanu. Protams, Eiropas Savienībai ir arī politiskās intereses, tomēr vienmēr ir svarīgi sabalansēt samērīgumu, un to nodrošina tiesa,” pauž Jānis Kārkliņš.
Uz risku par patvaļīgu cilvēku tiesību ierobežošanu, bez iepriekšējas kontroles un gandrīz bez iespējām tās apstrīdēt, norāda arī Francijas advokāti Tjerī Maremberts un Ārons Bass. Pēc viņu domām arī šobrīd nav noteikts, kuras tiesības var tikt ierobežotas un pret ko tieši šie pasākumi drīkst būt vērsti. Kā ilustratīvu piemēru viņi min Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, uzņēmēju, kurš tika iekļauts sankciju sarakstā 2022. gadā. “Divus gadus vēlāk Eiropas Savienības tiesa atzina visus apvainojumus par nepamatotiem. Tomēr ES Padome no jauna piemēroja sankcijas, šoreiz norādot uz viņa mazākuma daļām kādā bankā, kuras viņš jau bija pārdevis. Šo pārdošanu apstiprināja lielākā daļa dalībvalstu, tomēr Latvija bloķēja lēmuma pieņemšanu iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Rezultāts? Avens joprojām ir sankciju sarakstā – nevis par darbību Krievijā, bet par to, ka no tās izstājās.”
Sankcijas P.Avenam Eiropas Savienības tiesa atcēla 2024.gada 10.aprīlī, spriedumā norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par P.Avena un M.Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, līdz ar ko viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos nav pamatota.
T. Maremberts un Ā. Bass pauž bažas arī par to, ka dažkārt sankcijas tiek attiecinātas arī uz ģimenes locekļiem, kā tas bija Mihaila Fridmana bijušās sievas vai autosportista Ņikitas Mazepina gadījumā. “Šāda “kolektīvā vaina” atgādina totalitāro režīmu praksi un pārkāpj starptautisko tiesību pamatprincipus. Sanāk, ka “ierobežojošie pasākumi” vairs netiek izmantoti, lai ietekmētu situāciju Ukrainā, bet gan lai apmierinātu atsevišķu valstu politiskās ambīcijas un vēlētāju noskaņojumu. Tā kļūst par ekonomisku ķīlnieku praksi,” brīdina Francijas advokāti.
Savukārt Jānis Kārkliņš uzsver: “Ir kaut kādi politiski mērķi, kuru iespaidā kāda institūcija vai atsevišķi politiķi var pieņemt lēmumus, izejot no personīgām interesēm. Tomēr tas ierobežo atsevišķu indivīdu tiesības un tā nedrīkst būt, jo tad jau Eiropas Savienība atsakās no tiesiskuma idejām, saskaņā ar kurām ir nepieņemami, ka šaura cilvēku grupa izlemj cilvēku un uzņēmumu likteņus.”
