Publicitātes foto: Kristīne Sopa

Gatis Zamurs: Jūrmalai jākļūst par pēc-pandēmijas galamērķi 0

Gatis Zamurs, Saeimas deputāts

FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Lasīt citas ziņas

Šis ir vēsturisks brīdis, kas jau ir izmainījis mūsu dzīves līdz nepazīšanai un mainīs vēl. Tūrisma nozarē krīze, protams, ir radījusi šoku un šaubas par nākotni. Tomēr katra krīze ir arī jauna iespēja, un veiklākie steidz šīs iespējas izmantot.

Iespējas varētu izmantot arī Jūrmala, ja tā piesaistītu pandēmijas radītos “darba tūristus”, kuri, saprotot, ka biroja un lielpilsētas nozīme viņu dzīvē ir mazinājusies, šobrīd meklē savas jaunās mājas ārpus pilsētas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Strādājošie tūristi kā pēc-pandēmijas tūrisma jaunums

Šībrīža globālā pandēmija ir apgāzusi senu darba devēju iedomu, ka produktīva darbdiena ir iespējama tikai birojā, kur padarītais var tapt uzraudzīts un kontrolēts. Mēs esam parādījuši, ka darbs no mājām ir iespējams, un pasaule nav pārstājusi ritēt. Digitālie rīki no mistikas kļuvuši par “cilvēka iztēles vingrinājumu”. Ekonomika ir sarukusi mazāk, nekā speciālisti prognozēja, un vairākās nozarēs pat novērojami uzlabojumi.

Aptaujas uzrāda, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē iespēju strādāt no mājām un vēlas ieradumu uzturēt arī pēc pandēmijas beigām. Kā pozitīvas blaknes darbam no mājām ierasti min spēju labāk koncentrēties un efektīvāk veikt paredzētos uzdevumus.

Šādas tendences ir ieguvums gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, ar lielu ticamību prognozējot, ka ieradumi darboties attālināti ir uz palikšanu. Taisnības labad gan jāatzīst, ka apmēram trešā daļa cilvēku uzskata darbu no mājām par apgrūtinājumu, līdz ar to runas par biroju nāvi ir pārspīlētas.

Ņemot vērā to, ka klātienes darba biroju nozīme samazinās, cilvēki ir gatavi strādāt arvien tālāk no dzīvesvietas, un jau tagad attīstās attālināto darbinieku tūrisms. Tie ir cilvēki, kuri gatavi mājas iekārtot distancētāk no lielajām pilsētām, jo arvien retāk izmanto tās sniegtos pakalpojumus, savus ikdienas darba pienākumus gribot un spējot veikt mājās.

Ar šādu, ekonomiski nodrošinātu un permanentu tūristu piesaisti aktīvi darbojas ne tikai vairākas Karību reģiona valstis, bet arī Eiropā esošā Īslande un Latvijas mūžīgā sāncense Igaunija, kas nākusi klajā ar digitālo nomadu vīzu programmu.

Jūrmalas specifika

Jūrmalas tūrisma galvenais izaicinājums ir tūrisma sezonalitāte. Tā kropļo biznesa vidi, neļaujot attīstīt stabilu uzņēmumu darbību. No tā negatīvi cieš arī darba ņēmēji, kas ir spiesti lielāko daļu gada nodarbinātību meklēt citās pilsētās, kas ierasti noslēdzas ar pastāvīga darba atrašanu galvaspilsētā.

Arī vietējie Jūrmalas iedzīvotāji cieš no sezonalitātes problēmas – sezonā vējš ir tik spēcīgs, ka “visi tītari lido”, bet atrast tīkamu restorānu Jūrmalā novembra mēnesī ir izaicinājums, jo iespēju loks krasi samazinājies.

Māju un dzīvokļu īres iespējas lielāko daļu gada Jūrmalā ir lielākas nekā pieprasījums pēc tās. Daudzi īpašnieki ir atmetuši cerību saviem īpašumiem atrast īrniekus gada aukstajā laikā, tādēļ tos tirgū pat nepiedāvā. Tad visu nenopelnīto naudu jāmēģina atgūt vasarā, kad no interesentiem noplēš “deviņas ādas”, ievērojami samazinot to cilvēku loku, kas var atļauties dzīvot Jūrmalā, arvien vairāk virzot Jūrmalu no pieejamas un draudzīgas pilsētas uz ko ekskluzīvu un nesasniedzamu.

Jūrmalai ir laba atpazīstamība un reputācija visā Baltijā, arī Latvijas iekšzemes tūristi izvēlas atpūtu Jūrmalā par mērķi. Katru gadu aptuveni puse Jūrmalas viesu ir nākuši no Baltijas valstīm. Starptautiskās tūrisma acis bieži veras Jūrmalas virzienā, palielinās tūristu skaits no Zviedrijas un Vācijas. Tas ir dabisks attīstības paveids, tikai svarīgi nospraust mērķus un ievērot straumes kustību.

Strādājošie tūristi – mūsu iespēja

Jaunā darba tūrisma niša ir atbilstīga Jūrmalas attīstībai un tuvākās nākotnes vīzijai, un pašvaldībai ir mērķtiecīgi jāstrādā pie šādu tūristu piesaistes. Pirmkārt, darba tūristi lielākoties strādā labi apmaksātus darbus, gatavi par dzīvošanu maksāt vairāk un nepamest Jūrmalu uzreiz pēc meteoroloģiskās vasaras. Strādājošie tūristi ir uzskatāmi par īstermiņa iedzīvotājiem, tie palīdz sezonalitātes bedres izlīdzināšanai.

Arī nekustamā īpašuma īres tirgū strādājošie tūristi ieviestu pozitīvas izmaiņas. Spējot nodrošināt īrniekus saviem īpašumiem visa gada garumā, izīrētāji ienākumus varētu izlīdzināt, un arvien vairāk cilvēku izvēlētos Jūrmalu par mājām, mazinot plaisu starp ekskluzīvajiem Dzintariem un tautas sirdi Kauguriem.

Jūrmalas apkaimēs guļ neizmantots potenciāls – īres nami un dzīvokļi, kas varētu kļūt par mājvietu īslaicīgajiem Jūrmalas viesiem, jūrmalniekiem un studentiem.

Šodien paveras lieliska iespēja Jūrmalai sevi parādīt kā modernu un laikmetīgu pilsētu, iespēja mazināt stereotipus par Jūrmalu kā guļamrajonu vai bagātnieku pilsētu, kas vien gaida savu nākamo “Jauno vilni”. Tā ir iespēja mums, jūrmalniekiem, izveidot un realizēt ilgstpējīgu un motivējošu vīziju par pilsētas nākotni.

Šobrīd Jūrmalas plaukumam, līdzīgi kā pavasarim negaiss, nepieciešama politiskā griba un viesmīlība, pievilcīgam piedāvājumam un atraktīvai komunikācijai kļūstot par atslēgu pilsētas atdzīvināšanā. Īres nami, viesnīcas un SPA, veikali un paši pilsētnieki būs šādu pārmaiņu galvenie ieguvēji.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
Lasīt citas ziņas
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
Politologs Rajevskis: Grevcova krieviski saka cūcības, latviski – atsauc pateikto 16
Krievijas patriarhs Kirils savulaik Šveicē strādājis par spiegu VDK labā
“Skolotāji Latvijā vairāk pielāgojas skolēniem,” atzīst viens no Ukrainas kara bēgļiem, kurš vidusskolu pabeidza Latvijā
Niedru skulptūras dabas sardzē
17:28
Galvā sašauts Putina patriots, kurš uzstājās ar nogalināta Ukrainas karavīra galvaskausu rokās
17:06
“Skolotāji Latvijā vairāk pielāgojas skolēniem,” atzīst viens no Ukrainas kara bēgļiem, kurš vidusskolu pabeidza Latvijā
16:47
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainā turpinās smagas kaujas par Bahmutu
Galvā sašauts Putina patriots, kurš uzstājās ar nogalināta Ukrainas karavīra galvaskausu rokās
VIDEO. Kamielis nāvējoši sakodis atpūtas parka sargu pēc tam, kad viņš iesitis dzīvniekam
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
Nolemts. Nacionālboļševikam Benesam Aijo beidzot tiks atņemta Latvijas pilsonība 8
Nokrituši no citas planētas – valdības deklarācijā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi tikai krējumlaižām. Līcīša feļetons
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Otrdien Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks 1
Augulis: Jauno Rīgas koncertzāli vajadzētu būvēt tā, lai tajā jau ir gatava bumbu patvertne
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ieilgst. Vai Somija procesu varētu iziet viena?
VIDEO. Elita Drāke atzīst – jau divus gadus neizmanto ne datoru, ne internetu, ne banku kartes
VIDEO. “Viņiem paveicās. No dzīvokļa palikušas tikai sienas…” Aculiecinieku piedzīvotais Krievijas raķešu trieciena laikā Harkivas centrā
Levits: Latvijas lauksaimniekiem par iekšējo tirgu jāuzskata viss 450 miljonus iedzīvotāju lielais ES tirgus 5
Rīgā plaši glābēju spēki evakuē cilvēkus no sadūmotām telpām deviņstāvu mājā 5
Kozlovska: Mēs cīnāmies par saviem bērniem vai par nikotīna tirgotājiem un 10 miljoniem valsts budžetā?! “Tā ir asinsnauda!”
Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 22
“Es netaisos nogalināt Zelenski,” Putins devis solījumu Izraēlas premjerministram
Streips: Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc parunāsim par ASV politiku!
Šobrīd nav apliecinājuma “SBSC” spējai pabeigt JRT būvdarbus līdz oktobra beigām
Gaisvadu regulējums Rīgā ierobežo interneta attīstības iespējas, tā Dmitrijs Ņikitins 7
Pēc pandēmijas gājieni uz kino bijuši populāri, pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu
Nākamais krievu lielais uzbrukums – kad, kur, cik daudz? Atbild Rajevs 3
Saulīte nenobijās; Krištopans ar Šleseru vērtēs bankas; Avena porcelāns Ogres muzejā. Nedēļas notikumu apskats