“Ir izdevumi, kurus nevar atlikt…” Politiķis par minimālās algas celšanu un nodokļu reformu 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” Edmunds Cepurītis, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts (P) stāsta par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem un nodokļu reformu. Viņš uzsver, ka valstī joprojām ir daudzi cilvēki ar zemiem ienākumiem un skaidro, kā reformu rezultātā tiek palīdzēts tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams.
Vēsturiski skatoties, Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ienākumi ir zemi. Cepurītis atzinīgi novērtē nodokļu reformu, kura koncentrējās uz cilvēkiem, kuri saņem zemākas algas.
“Ir tādi izdevumi, kurus nevar atlikt – izmaksas par mājokli, pārtiku – bet man ir gandarījums, ka saistībā ar nodokļu reformu un ceļot minimālo algu tur, kur visvairāk vajag palīdzēt, tas tiks darīts,” norāda Cepurītis.
Ilgtermiņā, viņš uzsver, noteikti ir jāspēj nodrošināt darba vietas, kuras spēj nodrošināt algas labā līmenī.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.
Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.
Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gada trešajā ceturksnī bija 1488 eiro. Salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni (1385 eiro), tā pieauga par 103 eiro jeb 7,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 1135 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7%.
CSP informē, ka 2025. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par vienu procentpunktu straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 8,1% un 7,1%.
Trešajā ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1821 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 62 eiro augstāka jeb 1883 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas, skaidro CSP. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
