“Ūdens mutē vēl nesmeļas…” Politologs skaidro, kāpēc Latvijā nemazinās birokrātija 0
TV24 raidījumā “Kārtības rullis” politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis skaidro, ka Latvijā birokrātiju visefektīvāk var ierobežot, samazinot tai pieejamo finansējumu.
Rajevskis norāda, ka uzskats – birokrāti paši apkaros birokrātiju – neesot patiess.
“Vienmēr visambiciozākās izmaiņas Latvijā ir bijušas brīdī, kad mutē sāk smelties ūdens. Taču šobrīd tas vēl nenotiek,” viņš sacīja.
Pēc Rajevska domām, situācija valstī nav pietiekami saspringta, lai sistēma pati sevi mainītu: “Šobrīd ūdens ne tuvu nekur nesmeļas – visi sēž, nauda ir, tērējam, un kāpēc gan kaut ko mainīt? Viss ir labi, turklāt vēl vēlēšanu gads.”
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA Opozīcijas deputāti novembra sākumā Saeimas debatēs par nākamā gada valsts budžetu kritizēja valsts parāda kāpumu, budžeta necaurspīdību un līdzekļu trūkumu veselības nozarē.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Dombrava bija neapmierināts, ka “valsts aizņemas arvien vairāk”. Viņš arī uzskata, ka budžetā nav izdarīts pietiekami, lai drošības iestādes varētu efektīvi cīnīties pret sabotieriem, lai policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts robežsardze varētu rēķināties, ka ilgtermiņā tām būs nodrošināta attīstība.
Dombrava norādīja, ka šajos dienestos 2027. un 2028. gadā ir paredzēts samazināt atalgojumu. Viņš atklāja, ka uz budžeta otro lasījumu iesniegs priekšlikumu šo atalgojumu saglabāt vismaz 2026. gada līmenī.
Dombrava arī uzskata, ka, ņemot vērā situāciju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, finanšu ministram būtu jāatkāpjas.
Deputāts arī piedāvāja iegūt papildu līdzekļus nākamā gada budžetā, samazinot kapitāla pieauguma nodokli iepriekšējā līmenī un tā iegūstot 17 miljonus eiro.
Tāpat Dombrava sacīja, ka nepieciešams pārtraukt eksportu uz Krieviju un pieņemt NA rosināto “Krievijas kara nodokli”.
Savukārt Amils Saļimovs (“Stabilitātei”) apgalvoja, ka budžets tapis bez deputātu iespējas ietekmēt saturu. Viņš pārmeta, ka budžets neesot caurspīdīgs. Līdztekus deputāts vērtēja, ka valsts aparāts, birokrātija un valsts iestāžu skaits turpinot augt un iestādes dublējot funkcijas.
Saļimova ieskatā, vairāk jākoncentrējas uz projektiem ar augstu produktivitāti. Pēc Saļimova domām, “Rail Baltica” projekta ekonomiskā atdeve ir apšaubāma.
Tikmēr Edgars Putra (AS) sprieda, ka koalīcijas deputāti ar lepnumu stāstot par to, ka daudz līdzekļu tiek atvēlēti aizsardzībai, atbalstam ģimenēm un izglītībai, taču tas tiekot realizēts uz “aizņemtas nauda rēķina”. Viņš sacīja, ka ir jāaizņemas ar saprātu. “Ja mēs 2028. gadā aizņemamies veselu Iekšlietu ministrijas budžetu, tas jau vairs nav labi,” teica Putra, norādot, ka nepieciešams aizņemties tā, lai šie līdzekļi veicinātu “jaunu naudu, jaunus nodokļus”.
“Apvienotais saraksts” esot sagatavojis virkni priekšlikumu, kas naudu ietaupīšot, nevis tērēšot. Putra vērtēja, ka šī ietaupītā nauda būtu jāiegulda veselības jomā.
Lauris Lizbovskis (AS) iezīmēja, ka veselības nozare, kas nesaraujami ir saistīta ar drošību, tuvākajos gados būtībā iegūšot vēl mazāku finansējumu nekā šogad.
Tāpat Lizbovskis norādīja, ka premjerministres Evikas Siliņas (JV) paustais lepnums par atrasto finansējumu mātes un bērna veselības uzlabošanai, zāļu pieejamībai un paliatīvās aprūpes stiprināšanai ir apsveicams, taču aicināja atcerēties, ka šīm prioritātēm piešķirtie 35 miljoni eiro ir trešdaļa no Veselības ministrijas sākotnēji prasītajiem gandrīz 100 miljoniem.
