Girss LTV7 raidījumā par provokācijām esot “labi iederējies” 15
Vai pret Latvijas valsti un latviešiem neslēpti naidīgi noskaņotām personām būtu jādod vārds sabiedriskajā televīzijā? Tāds jautājums radies pēc LTV7 raidījuma “Točki nad i” (“Punkti uz i”), kur kā viens no aicinātajiem viesiem bija Drošības policijas pārskatos figurējošais radikālais politiķis Ilarions Girss, pret kuru nesen rosināts sākt kriminālvajāšanu par nacionālā naida kurināšanu. Tomēr atbildīgās LTV personas uzskata, ka šāda persona “labi iederējusies”, jo raidījums bijis par provokācijām.
Televīzijas studijā I. Girss bija ieradies ar Georga lentīti pie krūtīm (to kā pazīšanās zīmi izmanto arī prokrieviskie teroristi Austrumukrainā). Raidījuma vadītājs Aleksejs Dunda pretim I. Girsam nolika Latvijas karodziņu un brīdināja: ja Girss mēģinās to aizdedzināt, tad studijā ieslēgsies dūmu detektors un tā applūdīs. Girss iepriekš izcēlies ar naidīgiem izteikumiem un darbībām pret Latvijas simboliem, piemēram, dedzinot savu pilsoņa pasi. Bez Girsa uz raidījumu bija uzaicināti arī polittehnologs Jurģis Liepnieks, LTV ziņu dienesta vadītājs Guntis Bojārs, Nacionālās apvienības politiķis Aleksandrs Kiršteins, žurnālists Lato Lapsa un telekomunikāciju speciālists, aktīvs interneta komentētājs Iļja Šneiders.
“Neredzu pretrunu tajā, ka aicinājām uz raidījumu Girsu, jo raidījums bija par provokācijām un viņš šim tematam bija atbilstošs diskusijas dalībnieks. Viņa viedoklis raidījumā tika apšaubīts, turklāt arī mēs parūpējāmies par pārsteigumu, noliekot pretim viņam Latvijas karodziņu,” uzskata LTV Krievu redakcijas galvenā redaktore Olga Proskurova, kura pieņēmusi galalēmumu par studijas viesiem. Viņasprāt, redakcija bija sagatavojusies, un labāk esot šādas personas aicināt uz raidījumu nekā ignorēt. “Labāk, ka mēs apzināmies, ka ir šādi viedokļi kā Girsa kungam, nekā to noklusējam, ļaujam tam krāties un vēlāk sabiedrībā notiek “sprādziens”,” piebilda O. Proskurova. Viņa atgādina, ka savulaik uz LTV7 diskusiju raidījumiem aicināts arī nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kad darba kārtībā bijis Skotijas referendums par neatkarību un tas saistīts ar Lindermana idejām par Latgales autonomiju. Uz diskusiju par 16. martu aicināts publicists Aleksandrs Giļmans, kurš savulaik teicis, ka būtu gatavs atdot visu, lai Latvija vairs nebūtu neatkarīga valsts, bet tiktu atjaunota Padomju Savienība.
LTV informatīvi dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu satura redaktore Rita Ruduša aizstāv savu kolēģi un norāda, ka I. Girss iederējies raidījuma kontekstā, jo tajā runāts par provokācijām. “Ja diskusija bija par provokācijām, I. Girsa aicināšana atbilst raidījuma uzdevumiem. Nav pareizi no konteksta izraut vienu diskusijas dalībnieku. Tur bija arī citi dalībnieki ar citu viedokli. Mēs nepiedāvājam platformu nekritiskai pašizpausmei. Mums nav politikas izvairīties no asiem viedokļiem vai tādiem, kas mums kā indivīdiem var šķist nepieņemami,” saka R. Ruduša. Pēc viņas domām, fakts, ka pret Girsu ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, arī neesot šķērslis, jo tad jau uz raidījumiem nevarētu aicināt arī daudzus citus cilvēkus, pret kuriem ierosināts kriminālprocess.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja, mediju kritiķe Anda Rožukalne spriež, ka Girsu varēja aicināt uz raidījumu. Tomēr raidījuma veidotājiem vajadzējis rūpīgāk iepazīstināt ar katru no diskusijas viesiem vai arī pieminēt vairāk faktu par viņiem titros. A. Rožkalne domā, ka raidījuma veidotājiem tomēr vajadzētu domāt ne tikai par skandālistiem, jo Girss nepārstāv visus Latvijas krievus un viņa sekotāju pulks nav liels. “Uz raidījumiem krievu valodā tiek aicināti margināli vai arī ļoti dīvaini ļaudis. Taču mēs neredzam tos krievus, ar kuriem kopā ikdienā braucam trolejbusā un kopā strādājam,” vērtē A. Rožukalne, piebilstot, ka Latvijā ir daudz talantīgu krievu fotogrāfu, ir krievu sabiedriskās organizācijas, kas rīko koncertus, kā arī citi. “Girsu varēja pēdējoreiz uzaicināt uz raidījumu, lai pārliecinātos, ka to darīt nav jēgas, un sniegt par viņu vairāk faktu, lai būtu radīts konteksts,” saka A. Rožukalne. Mediju eksperte norāda, ka respektablā britu raidsabiedrība BBC arī aicina uz saviem raidījumiem pretrunīgas personas, taču saskaņā ar BBC vadlīnijām raidījumu vadītāji paskaidro vairāk par šiem cilvēkiem un norāda arī, ka viņu uzskati neatbilst BBC redakcionālajai politikai. Viņa kritizē arī J. Liepnieka aicināšanu uz diskusiju raidījumu, jo tā atkal ir paļaušanās uz “veciem varoņiem”.
Viņa uzskata, ka Latvijas krieviski raidošo un rakstošo mediju problēma ir tā, ka tie savā darbā izmanto tādus pazīstamus “zīmolus” kā Lindermans, Girss, Gapoņenko, Ždanoka un Osipovs, kuri nepārstāv visus krievus, tomēr tie spēj nodrošināt medijiem auditoriju. Mediju ekspertes ieskatā labāk ir meklēt jaunus varoņus diskusiju raidījumiem.
Tikmēr Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš aicinājis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju prasīt skaidrojumu LTV valdei vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par I. Girsa atspoguļojumu sabiedriskās televīzijas raidījumā.
