Foto: Wikimedia Commons

Gleznas, kas dziedina un nonāvē: ko slēpj “Kliedziens”, “Mona Liza” un citi meistardabi 2

Nolādētie šedevri

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

Mākslas vēsturē atrodami ne tikai daudzi mistiski nostāsti un leģendas par to, kā mākslas darbs spēj ietekmēt un mainīt cilvēka likteni, izglābt viņam dzīvību vai pat nogalināt, bet arī reāli fakti, kas apliecina, ka māksla allaž robežojusies arī ar mistiku.

Viens no mākslas šedevriem, ko pastāvīgi pavadījušas nepatikšanas, ir Djego Velaskesa glezna “Venera ar spoguli”. Pirmais gleznas īpašnieks bija kāds spāņu tirgonis. Pēc gleznas iegādes veiksmīgā tirgoņa bizness pasliktinājās ar katru dienu, līdz lielāko daļu viņa preču sev piesavinājās jūras pirāti un daži kuģi nogrima. Bankrotējis, viņš pārdeva visu, kas piederēja, tostarp arī “Veneru ar spoguli”. Gleznu iegādājās kāds cits pārticis spānis, arī tirgonis, kuram piederēja bagātīgas noliktavas ostā. Tiklīdz nauda par audeklu bija atdota, virs viņa galvas sablīvējās melni mākoņi, – tirgoņa noliktavas saspēra zibens, un tās nodega. Saimnieks bija izputināts. Un seko atkal tas pats stāsts: glezna kārtējo reizi nonāk pārtikuša spāņa rokās. Šā vīra liktenis bija vēl sliktāks nekā iepriekšējiem gleznas saimniekiem. Pēc trim dienām viņu paša mājā sadūra zagļi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tad Venera sev ilgu laiku nevarēja atrast nākamo saimnieku, jo bija jau apaugusi ar nelāgu slavu. Audekls klaiņoja pa dažādiem muzejiem, līdz kādu dienu to sadūra… 1914. gadā Londonas Nacionālajā galerijā ar gaļas nazi iebrāzās Mērija Ričardsone un ar septiņiem griezieniem sapostīja Veneras skaistumu uz visiem laikiem. Tādā savdabīgā veidā viņa protestējusi pret sufražistu – sieviešu kustības – aktīvistes Estellas Pankhērstas arestu.

Nelaimes – precīzāk, ugunsgrēkus – saviem saimniekiem sagādājusi franču impresionista Kloda Monē skaistā glezna “Ūdens lilijas”. Pirmais ugunsgrēks piemeklējis pašu Monē tūlīt pēc gleznas pabeigšanas turpat mākslinieka darbnīcā. To izdevās ātri apdzēst, un pati glezna necieta. Kad tā nonāca kāda Monmartras kabarē īpašnieka rokās, jau pēc mēneša viņam nācās steigā kravāt čemodānus, lai glābtos no ugunsgrēka. Glezna atradās starp tām dažām lietām, ko izdevās izglābt.

Tad “Ūdens lilijas” iegādājās kāds Parīzes mecenāts. Viņam, jāatzīst, paveicās vairāk par iepriekšējiem gleznas saimniekiem, jo māja palika neskarta veselu gadu, iekams pārvērtās pelnu čupiņā. Ugunsgrēks, kā pauduši aculiecinieki, izcēlies tieši tajā istabā, kurā atradusies Monē glezna. Lieki piebilst, ka audeklam arī šoreiz pilnīgi neticamā veidā izdevās izkļūt cauri liesmām sveikā. Pēc šā atgadījuma par gleznas mājvietu kļuva Ņujorkas mūsdienu mākslas muzejs. Arī to skāra liliju uguns lāsts. Ugunsgrēks izcēlās pēc četriem mēnešiem, taču šoreiz cieta arī “Ūdens lilijas”.

Luvras vampīrs
Slavenā Leonardo da Vinči “Džokonda” kopš tās radīšanas brīža cilvēkus ne tikai sajūsminājusi, bet arī biedējusi. Šķiet, neviens cits mākslas šedevrs nav tīts tik lielā leģendu un mistisku nostāstu plīvurā. Monas Lizas mistiskais smaids un da Vinči it kā iekodētie simboli šajā gleznā joprojām neliek mierā zinātnieku un mistikas mīļotāju prātus.

Taču vēl pastāv teorija, kas balstīta virknē reālu novērojumu un eksperimentu, proti, ka šis visu laiku noslēpumainākais mākslas vēstures portrets uz savu vērotāju iedarbojas ļoti specifiski. Oficiāli reģistrēti vairāk nekā simt gadījumu, kad apmeklētāji, ilgi raugoties šajā gleznā, zaudējuši samaņu. 19. gadsimtā, kad Luvra atvēra savas durvis pirmajiem apmeklētājiem, uz leģendāro renesanses skaistules portretu ieradās paraudzīties arī slavenais franču rakstnieku Stendāls. Viņš apbrīnā ilgi raudzījies tās vaigā, līdz nokritis bezsamaņā pie Monas Lizas kājām. Toreiz visi nodomājuši, ka rakstniekam palicis slikti, taču, kā vēlāk pārliecinājušies Luvras darbinieki, samaņas zaudēšana esot vistiešākajā veidā saistīta ar šo gleznu. Tādas ģībšanas atkārtojās ar apmeklētājiem regulāri, turklāt tikai un vienīgi pie “Džokondas”.

Zināms, ka pati Mona Liza, kura pozēja māksliniekam, nomira jauna, 28 gadu vecumā, un arīdzan ar pašu da Vinči, strādājot pie šā portreta, notikušas dīvainas metamorfozes. Laikabiedru atmiņas pauž, ka viņš bijis gluži apsēsts ar šo gleznu, pastāvīgi centies tajā kaut ko uzlabot un mainīt. Glezna nelika viņam mieru ne dienu, ne nakti. Līdz pat savai nāves stundai viņš ar to nebija mierā un pārzīmēja pēdējos sešus mūža gadus. Turklāt visu šo laiku viņš juties garīgi nomākts un fiziski savārdzis, it kā portrets atņemtu viņam visu dzīvības enerģiju.

Luvras darbinieki novērojuši vēl kādu interesantu parādību. Ilgstoši pārtraukumi muzeja darbā “Džokondai” nenāk par labu. Tā sāk itin kā sarukt, kļūst drūma, neizteiksmīga, bet atliek tikai atkal parādīties apmeklētājiem, un “Mona Liza” atkal atplaukst smaidā – krāsas kļūst svaigas un sulīgas, fons izgaismojas, smaids top daudz izteiksmīgāks, pavedinošāks un dēmoniskāks…

Bērnu lāsts
Visi ekstrasensi, kuri redzējuši Kalifornijas mākslinieka sirreālista Bila Stounhema 1972. gadā radīto gleznu “Rokas viņam pretojas” (Hands Resist Him), ir pārliecināti, ka no tās nāk ļaunums. Gleznā mākslinieks ar savu jaunāko māsu stāv savas dzimtās mājas priekšā. Zēns ar neskaidriem sejas vaibstiem un lelle dzīvas meitenes augumā, abi sastinguši, stāvot pie stikla durvīm.

Ar šo gleznu saistīti daudzi baisi nostāsti. Pirmais par gleznas ļaundabīgo spēku uz savas ādas dabūja pārliecināties mākslas zinātnieks, kurš novērtēja šo darbu. Drīz viņš nomira. Tad glezna nonāca kāda amerikāņu aktiera īpašumā, kurš tāpat drīzumā šķīrās no šīs pasaules. Pēc viņa nāves darbs uz neilgu laiku nozuda, bet tad kāda ģimene to nejauši atrada izgāztuvē, aiznesa mājās un piekāra bērnistabā pie sienas.

Rezultātā šīs ģimenes dzīve pārvērtās šausminošā murgā. Mazā meitiņa katru nakti panikā skrēja uz vecāku guļamistabu un sūdzējās, ka “bērni no gleznas” pastāvīgi kaujas un pārvietojas. Tēvs nolēma uzstādīt guļamistabā kameru, kas reaģē uz kustību, un patiešām – nakts laikā tā nostrādāja vairākas reizes.

Saprotams, ģimene steidzās atbrīvoties no biedējošās gleznas, un drīzumā to piedāvāja pārdošanai tīmekļa izsolē. Taču tās rīkotāji pat nenojauta, kādu reakciju radīs šī dīvainā glezna. Viņi citu pēc citas sāka saņemt virkni vēstuļu ar sūdzībām par to, ka, raugoties gleznā, cilvēkiem kļuvis slikti, bet dažus pat piemeklējusi sirdslēkme. Visbeidzot to tomēr nopircis kādas mākslas galerijas īpašnieks, un nākamās vēstules ar tamlīdzīgām sūdzībām jau tika adresētas šim kungam. Pie viņa pat vērsās divi amerikāņu eksorcisti un ekstrasensi, piedāvādami savus pakalpojumus.

Vēl viena glezna, uz kuras attēlotais bērns nesot nelaimes, ir “Raudošais puisēns” – precīzāk, tās reprodukcija. Viss sākās 1985. gadā Anglijā, pateicoties dīvainu sakritību virknei. Notika vairāki dzīvojamo māju aizdegšanās gadījumi. Bija arī cilvēku upuri. Daži no cietušajiem pievērsa uzmanību dīvainajai gleznai, kas joprojām atradās starp izglābtajām mantām. Un piepeši tādu paziņojumu kļuva tik daudz, ka beidzot viens no ugunsdzēsēju inspektoriem tam pievērsa uzmanību un oficiāli darīja zināmu šo faktu.

Drīzumā vietējās avīzes pārpludināja neskaitāmas vēstules, kurās tika ziņots par dažādiem nelaimes gadījumiem, nāvi un ugunsgrēkiem, kas notikuši tūlīt pēc tam, kad saimnieki iegādājušies gleznas reprodukciju.

“Raudošo puisēnu” tūlīt sāka uzskatīt par nolādētu, uzpeldēja tā radīšanas priekšvēsture, ko turklāt vēl papildināja ar dažādām baumām un šausminošām detaļām. Rezultātā viena no avīzēm nopublicēja oficiālu paziņojumu par to, ka visiem, kuriem ir šī reprodukcija, no tās steidzīgi jāatbrīvojas.

Joprojām par gleznu klīst mistiski nostāsti, bet par tās oriģinālu tā arī nekas nav zināms. Taču, domājams, visnelaimīgāk juties pats gleznas modelis, proti, zēns, kura tēvs mākslinieks par katru cenu savu dēlēnu vēlējies iemūžināt izmisumā raudošu. Viņš zināja, ka dēls paniski baidās no uguns, tāpēc apzināti izmantojis viņa bailes, lai novestu līdz histērijai, nebeidzami dedzinot zēnam pie acīm sērkociņus. Reiz, vairs nespēdams izturēt tēva ņirgāšanos, zēns ar asarām acīs izmisumā kliedzis tēvam: “Kaut tu pats sadegtu!” Viņa lāsts piepildījās ļoti drīz. Pēc divām nedēļām no pneimonijas nomira nelaimīgais zēns, bet drīz pēc tam mājās piepeši izcēlās ugunsgrēks, kurā sadega arī viņa tēvs.

Munka mantojums
Desmitiem cilvēku, kuri tā vai citādi saskārušies ar norvēģu gleznotāja un grafiķa Edvarda Munka gleznu “Kliedziens”, pakļauti ļaunam liktenim. Daži piepeši saslimuši, citi sagājuši ragos ar tuviniekiem, bet bijuši arī tādi, kuri ieslīguši smagā depresijā līdz pat pilnīgai prāta zaudēšanai vai neizskaidrojama iemesla dēļ nomiruši. Tas viss gleznai radīja nelāgu slavu.

Visvairāk negatīvās enerģijas no gleznas izjutuši Norvēģijas Nacionālās mākslas galerijas darbinieki. Reiz muzeja apkalpotājs netīšām to nometis zemē. Pēc kāda laika viņam sākušās šausmīgas galvassāpes. Jāteic, ka iepriekš viņam nebija ne jausmas, ko patiesībā nozīmē īstas galvassāpes. Migrēnas lēkmes kļuva arvien biežākas un nepanesamākas. Viņam likās, ka galvā sakoncentrējusies visa tā agonijas spriedze, ko Munks ietvēris savā darbā. Viss beidzās ar to, ka nabaga cilvēks izdarīja pašnāvību.

Citā reizē vēl kādam muzeja darbiniekam glezna nokrita, kad to pārkāra no vienas sienas pie otras. Pēc nedēļas viņš iekļuva smagā autoavārijā, kuras rezultātā viņam bija lauztas kājas, rokas, dažas ribas, viņš guva iegurņa lūzumu un spēcīgu smadzeņu satricinājumu. Bet kādam muzeja apmeklētājam, kas sadomāja aptaustīt gleznu, pēc dažām dienām mājās izcēlies ugunsgrēks, kurā šis mākslas mīļotājs sadega.

Paša Edvarda Munka dzīve arī bijusi nebeidzamu traģēdiju un satricinājumu virkne. Viņu vajāja slimības, radinieku nāve, neprāts. Viņa māte nomira ar tuberkulozi, kad viņam bija pieci gadi. Pēc deviņiem gadiem ar smagu slimību nomira viņa iemīļotā māsa, tad brālis, bet viņa jaunākajai māsai ārsti uzstādīja baiso diagnozi – šizofrēnija. Munks pārdzīvoja smagu nervu sabrukumu, un ilgu laiku viņu ārstēja ar elektrošoku. Viņš nekad neapprecējās, jo doma par seksu uzdzina viņam šausmas. Šis patiešām nelaimīgais cilvēks nomira 81 gada vecumā, atstādams savai pilsētai Oslo milzīgu radošo mantojumu: 1200 gleznu, 4500 skiču un 18 000 grafikas darbu. Bet par viņa jaunrades virsotni joprojām uzskata gleznu “Kliedziens”.

Dziedinošie portreti
20. gadsimta sākumā uz Šveices klīniku ārstēties no tuberkulozes ieradās kāda astoņpadsmitgadīga meitene no Krievijas laukiem. Viņu sauca Helēna Djakonova. Tomēr arī specializētie ārsti apgalvoja, ka palīdzēt viņai vairs nevarot. Klīnikā Helēna iepazinās ar jaunu mākslinieku un dzejnieku Polu Eliāru. Abi iemīlējās, jaunais mākslinieks zīmēja trauslās meitenes portretus, bet viņas slimība piepeši atkāpās. Tad Helēna sadraudzējās ar mākslinieku sirreālistu Maksu Ernstu, kurš arī viņu zīmēja.

Ārsti nebeidza vien brīnīties – sieviete, kurai jau sen vajadzēja būt mirušai, ne tikai to nav izdarījusi, bet šķita, ka tuvākajā laikā arī negrasās to darīt. Katru reizi, ierodoties pie ārsta, viņa izskatījās aizvien labāk un labāk. Četrdesmit gadu vecumā viņa apprecējās ar slaveno spāņu mākslinieku Salvadoru Dalī un kļuva par viņa mūzu, slaveno Galu. Dalī zīmēja sievu gandrīz vai katru dienu, nebeidzot vien apjūsmot viņas daiļumu. Viņa nomira 88 gadu vecumā.

Līdzīgs brīnums noticis ar vēl kādu meiteni – Lizu Kiseļevu. Meitene reiz sasitusi ceļgalu. Rentgenā viņai konstatēts kaula plīsums. Kājai uzlika ģipsi, un kauls ātri saauga, taču drīz Liza atkal žēlojās vecākiem par sāpēm celī. Atkal sekoja neskaitāmi ārstu apmeklējumi, izmeklējumi, neziņa par turpmāko likteni. Pienāca rudens, un, kamēr citi bērni devās uz skolu, Liza skumji noraudzījās viņos pa onkoloģiskā centra palātas loga. Meitenītei diagnosticēja plaušu vēzi ar daudzām metastāzēm. Vecāki atmeta visas cerības. Samierinājušies ar meitas likteni, viņi palūdza pazīstamam māksliniekam uzgleznot viņas portretu – tādu, kāda Liza bija pirms slimības: ar sprogainiem, koši rudiem matiem, mirdzoši zilām acīm un ziedošiem rozā vaidziņiem. Par piemiņu…

Portrets izskatījās dzīvāks par oriģinālu, un pēc tā pabeigšanas sāka notikt brīnumi. Pēc mēneša ārsti pārsteigumā atklāja, ka audzējs pārstājis attīstīties. Meitene aizvien vairāk sāka līdzināties tai Lizai, kura bija attēlota gleznā. Viņa pilnībā izveseļojās! Ārsti šo pārsteidzošo izdziedināšanos nosauca par brīnumu, bet meitenes vecāki bija pārliecināti, ka viņu izdziedējis portrets, kas Lizai it kā lika līdzināties pašai sev.

Krievu mākslinieku “melnais saraksts”
Vienam no visspilgtākajiem un neordinārākajiem krievu mākslas ģēnijiem – Mihailam Vrubelim – ir darbi, ar kuriem ļoti cieši saistītas viņa personiskās dzīves traģēdijas. Viens no tādiem ir viņa mīļotā dēla Savas portrets, kurš uzgleznots neilgi pirms viņa nāves. Zēns saslima gluži negaidīti un nomira ļoti ātri.

Bet viena no viņa gleznoto dēmonu gleznām kļuva par traumējošu pašam Vrubelim. Mākslinieks nekādi nevarēja atrauties no gleznas, allaž turpināja zīmēt dēmona seju un pastāvīgi mainīt gleznas kolorītu. Kad glezna jau bija izstādīta izstādē, tā joprojām nelika Vrubeli mierā. Nepievēršot uzmanību apmeklētājiem, viņš nosēdās tai iepretim un turpināja strādāt gluži kā apsēsts. Tuvinieki sāka bažīties par viņa veselību. Viņu izmeklēja tolaik slavens krievu psihiatrs Behterevs. Diagnoze bija baisa – vājprātība un drīza nāve. Mākslinieku ievietoja slimnīcā, taču ārstēšana nepalīdzēja, un drīz viņš nomira.

Pēkšņa nāve vai nopietna slimība dažiem uz audekla iemūžinātiem cilvēkiem nemaz nav bijusi tik negaidīta. Piemēram, zēna Vasjas vecāki kategoriski iebilduši pret to, ka zēns kļūst par modeli vietējam māksliniekam Vasilijam Perovam. Viņi bija pārliecināti, ka tas ne ar ko labu nebeigsies, tas noteikti ir uz nelaimi. Taču māksliniekam izdevies vecākus pārliecināt, un zēns tomēr pozēja māksliniekam. Rezultātā tapa glezna “Trijjūgs”, kur trīs bērni velk pajūgu – zēns Vasja atrodas vidū. Glezna kļuva populāra, bet zēns pēc neilga laika nomira.

Krievu mākslinieku saimē nelaimes sekoja arī Serova, Repina, Somova un vēl citu mākslinieku darbiem. Daudzi gleznu modeļi nomira drīz pēc to portretu pabeigšanas. Tāds liktenis piemeklēja, piemēram, slavenās Serova gleznas “Meitene ar persikiem” un Somova “Dāmas zilā” modeles – meitenes nomira ātri un pilnīgi negaidot.

Enerģiju var izmērīt
Liktenīgo gleznu noslēpumu centušies izdibināt dažādu valstu zinātnieki, kuri veikuši eksperimentus slavenākajās pasaules mākslas galerijās, uzstādot speciālas ierīces, kas fiksēja skatītāju acu kustības un laiku, kādu tie pavada pie katras gleznas. Novērojumos secināts, ka daudzas gleznas nepārprotami spējīgas ietekmēt tās vērotāju. Tas tādēļ, ka tajās klātesoša mākslinieka enerģija. Dažas gleznas it kā uzlādējušas skatītājus, piepildījušas ar enerģiju, izraisot pat kaut ko līdzīgu katarses stāvoklim, kādā atradies pats mākslinieks, radot gleznu. Savukārt citas it kā izsūknējušas vērotāja enerģiju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ar termogrāfijas palīdzību zinātnieki atklāja, ka radošās ekstāzes laikā mākslinieka smadzenēm pieplūst milzīgs enerģijas daudzums, kas raksturīgs mainītās apziņas stāvoklim. Elektroencefalogrammā šajā laikā piefiksēti īpaši lēnie viļņi, kas raksturīgi aktīvam zemapziņas darbam, kas nav raksturīgs ierastajam cilvēka apziņas stāvoklim. Tieši tādā paplašinātas apziņas stāvoklī mākslinieks spējīgs radīt brīnumu. Turklāt virknē novērojumu piefiksēts, ka tad, kad mākslinieka enerģētika paaugstinās, cilvēkam, kurš kalpo par modeli, smadzeņu biopotenciāls strauji pazeminās. Mākslinieks it kā “sadedzina” savu modeli un barojas ar tā enerģiju. Taču tajā pašā laikā dažās mākslinieku darbnīcās veiktie mērījumi uzrādīja pretējo: modeļiem pozēšanas laikā smadzeņu aktivitāte paaugstinājās. Acīmredzot šajos gadījumos mākslinieki ar savu enerģiju uzlādēja savu modeli.

Pētījumu rezultātā pierādīts, ka pozētāju ļoti spēcīgi ietekmē mākslinieka radošā enerģija, un iedarbība var izrādīties pat tik spēcīga, ka tā apdraud pozējamā dzīvību. Un novērota vēl kāda parādība – kad māksliniekam pozē cilvēks, kurš nav viņam tuvs, viņš patērē mazāk enerģijas nekā tajā gadījumā, ja modelis ir paša ģimenes loceklis vai draugs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi 24
Lasīt citas ziņas
Laikraksts: Jaunzeme nav ļāvusi atstādināt vai rotēt fiktīvu krimināllietu sākušos VID darbiniekus
Nodibinājums ceļ trauksmi par mēģinājumiem ietekmēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu 11
Uz vēlēšanām ar vai bez lietussarga? Laika prognoze sestdienai
FOTO. Pasakaini skati! Rudens izgreznojis atjaunoto Ķemeru vēsturisko parku Jūrmalā
VIDEO. Sirdi plosošs skats: suns vārdā Krima gaida savus saimniekus, kas aprakti mājas gruvešos
15:53
Natalka Homenko-Pozņaka: Putins nolēmis iet uz visu banku
15:40
Uz vēlēšanām ar vai bez lietussarga? Laika prognoze sestdienai
15:24
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
FOTO. Īstas rudens skaistules! Nacionālajā dabas muzejā “uzmirdz” visdažādākās sēnes
Sēnes, kas vajadzīgas labai koku augšanai: kas tās tādas un kā pie tādām tikt?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas
VIDEO. Latvijā dzīvojošais brazīlietis Felipe Gabriels laidis klajā jaunu dziesmu latviešu valodā 4
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Vecāsmātes Hertas recepte – citrona kēkss
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
Pēteris Apinis: Latvijas ārstu biedrības divsimtgade 4
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2
VIDEO. “Nevajag no sievietes gaidīt tikai “eksterjeru”!”: par precētu vīrieti kļuvis slavenais “narkokurjers” Rolands Prīverts
Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei
Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” atzīšanu
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
Eksperts: Lielais neizlēmušo vēlētāju skaits var nest dažādus pārsteigumus
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…
Vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā
Jelgavā siltumapgādes tarifu plāno celt vēl par 9%
Vija Beinerte: Tava nākotne uz naža asmens
Zelenskis: Krievija neiegūs jaunu Ukrainas teritoriju, bet pievienos sevi Donbasa katastrofai