Helmanis par migrantu krīzi: Ķēde plīsīs vājākajā posmā. Tagad šis posms tiek meklēts 21
“Šobrīd tausta mūsu robežu. Ķēde plīsīs vājākajā posmā un tagad šo vājāko posmu arī meklē,” šādu viedokli par situāciju uz robežas pauda Ogres novada domes priekšsēdētājs (NA) Egils Helmanis.
Viņš uzsver, ka tāpēc ir ļoti būtiski šo robežu nosargāt un būt gataviem.
Runājot par situāciju pie Ukrainas robežas, kur Krievija sakoncentrējusi vairāk nekā 92 000 karavīru, Helmanis norādīja, ka “patiesībā Ukraina šobrīd sargā ne tikai savu robežu, bet arī mūsu robežu. Jo ilgāk ukraiņi pastāvēs un noturēsies, jo ilgāku laiku mums būs miers pie mūsu robežas.”
Jau vēstīts, ka Krievija var sākt aktīvas kaujas pret Ukrainu janvārī vai februāra sākumā, intervijā ASV bāzētajam tīmekļa izdevumam “Military Times” pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirils Budanovs.
Šobrīd Krievija pie Ukrainas robežas sakoncentrējusi vairāk nekā 92 000 karavīru, norādīja Budanovs
Iebrukuma riski līdz ar ziemas iestāšanos un stabilu aukstāku laiku tikai palielinās. Iespējamais lielais sals nav problēma nedz Krievijas, nedz Ukrainas karavīriem, viņš skaidroja.
Krievijas karaspēka darbības var būt pat vēl vērienīgākas nekā 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu un militāri iesaistījās konfliktā Donbasā.
Uzbrukumam var sekot aviācijas triecieni, desanta operācijas Odesā un Mariupolē, varētu tikt iesaistīta bruņu tehnika, arī no Baltkrievijas teritorijas, sacīja GUR priekšnieks.
Kā uzbrukuma iespējamais mērķis joprojām tiek minēti Ukrainas dienvidi un austrumi, reģioni, kurus vairāki Krievijas politiķi, arī prezidents Vladimirs Putins, dēvējuši par Jaunkrieviju, viņš piebilda.
Maskava grasās izmantot arī situāciju ap 2020.gada Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” algotņu aizturēšanas operāciju, kuras neveiksmē opozīcija vaino varasiestādes, sacīja Budanovs.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
