Identificēts Irānas kara sliktākais scenārijs: tas varētu būt traģiskāks nekā Irākas 0
Vītauta Dižā universitātes profesors Egdūns Račus uzskata, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Izraēlas karš pret Irānu var izvērsties pat daudz postošāks nekā karš Irākā.
Runājot portāla Lrytas raidījumā “Iššifruoti esmę su Dovydu Pancerovu”, profesors norādīja, ka Mojtabas Hamenei iecelšana ajatollas amatā ir sliktākais iespējamais scenārijs Irānas režīmam.
“Tas ir izkropļojums, jo tas patiešām ir – nesaukšu to par antikonstitucionālu, jo nezinu, kā tas ir Irānas gadījumā –, bet tas ir pretrunā ar Homeinī idejām. Ruholla Homeinī bija iecerējis, ka tieši tā nenotiks, bet notika tieši tā,” viņš sacīja.
E. Račus izteica arī savu versiju par to, kāpēc militārie triecieni sākās tieši tagad: pēc viņa domām, ASV karā iesaistīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, un Donaldam Trampam vairs nebija iespēju atkāpties.
Konflikts, kas turpinās jau gandrīz trīs nedēļas, pēc profesora vērtējuma var pāraugt daudz smagākā karā nekā 2003. gada karš Irākā, kurā gāja bojā desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju un ASV karavīru.
Runājot par ASV mērķiem, profesors izcēla divas interešu grupas – pašu Donaldu Trampu un Amerikas politisko eliti. Viņaprāt, Trampa galvenā vēlme būtu redzēt Irānas vadītāju, kurš viņu publiski slavētu, kamēr ASV sabiedrība vairāk vēlas stabilitāti, mieru un ietekmi reģionā.
Tomēr tas neatbild uz jautājumu, kāpēc karš sākās tieši tagad. Profesors pieļāva, ka Izraēla varētu būt izdarījusi spiedienu uz ASV, pat radot situāciju, kurā Amerika faktiski kļuvusi par Izraēlas “ķīlnieci”.
Viņš atgādināja arī ASV valsts sekretāra Marka Rubio teikto, ka ASV nebija izvēles, jo tās zināja par gaidāmajiem Izraēlas triecieniem un Irānas atbildi, kas skartu arī amerikāņu bāzes.
Eksperts uzsvēra, ka Izraēlas un ASV intereses šajā karā būtiski atšķiras, un Amerikas mērķi kļūst arvien neskaidrāki.
Daži analītiķi jau brīdina, ka karš ar Irānu var ievilkties ilgāk, nekā sākotnēji solīts. Račus norādīja, ka par to liecina arī fakts, ka reģionā tiek sūtīti jūras kājnieki. Tas rada jautājumus par iespējamu sauszemes operāciju Irānas teritorijā.
Viņš pieļāva, ka pastāv risks, ka konflikts var attīstīties līdzīgi kā Vjetnamas karš – sākumā ar ierobežotu iesaisti, kas pakāpeniski pāraug plašākā karā.
Profesors uzsvēra, ka Irānas sabiedrība, neatkarīgi no attieksmes pret režīmu, varētu vienoties pretestībā pret ārēju iebrukumu. Viņš norādīja uz irāņu nacionālo lepnumu un vēsturisko identitāti, kas var veicināt spēcīgu pretošanos.
Tāpat svarīgs faktors ir Irānas etniskais sastāvs – centrālajos reģionos dzīvojošie persieši, kas būtu galvenais militāro operāciju mērķis, visticamāk, aktīvi pretotos.
Par vienu no bīstamākajiem scenārijiem profesors uzskata arī varas maiņu Irānā – pēc ajatollas Ali Hamenei nāves viņa vietu ieņēmis dēls Mojtaba. Tas, pēc Rača domām, faktiski nozīmē atgriešanos pie monarhijas principiem un ir ļoti negatīva attīstība.
Viņš piebilda, ka pašlaik reālo varu valstī arvien vairāk pārņem Irānas Revolucionārā gvarde, kas norāda uz pāreju uz militārāku režīmu.
Kopumā, pēc eksperta vērtējuma, situācija liecina par būtiskām pārmaiņām Irānas politiskajā sistēmā, un pastāv risks, ka konflikts var kļūt vēl plašāks un postošāks.
